Klusā nedēļa beigusies gan kristiešiem, gan tiem, kuri ievēro senās tautas gudrības. Klāt Lieldienas. Seno tradīciju kopēji, dzīvesziņas un senču sakņu meklētāji gan pavasara Saulgriežus jau nosvinējuši 21. martā, taču domāju, ka viņi svētdien to darīs vēlreiz.
Savukārt kristieši svētdien svinēs Kristus augšāmcelšanos. Turklāt Lieldienas šogad sakrīt vienā dienā visām konfesijām. Lielākā daļa ļaužu, vienkārši seno tradīciju kopēju pēc ģimenes kopīgām rīta brokastīm un olu kaujām dosies dabā vai uz vietām, kur tiek organizēta kolektīva Lieldienu atzīmēšana. Un būs arī tādi, kas svētdienas rītā apmeklēs baznīcu, bet pēcpusdienā nodosies senču tradīcijām – ripinās olas, šūposies, dosies dabā.
Dažkārt nākas sastapties ar visai striktu, kategorisku nostāju, ka svētki svinami tikai atbilstoši vienai nostājai – vai nu reliģiskā, vai pagāniskā kārtā. Arī attieksme pret jauniegūtajiem svētkiem, kā Helovīni, svētā Valentīna diena ir tikpat atšķirīga. Un diemžēl dažkārt šie atšķirīgie uzskati tiek pausti visai agresīvā veidā. Turklāt gadās novērot, ka viskategoriskākais īgņa patiesībā nesvin nekādus svētkus, jo, iespējams, viņš ir pārāk aizņemts ar pelšanu un kritizēšanu.
Bet – neklausīsimies īgņās! Senos laikos Lieldienas svinēja trīs dienas, kā teikts tautas dziesmā: "Trīs dieniņas, tīs naksniņas nāk pār kalnu kūpēdamas…" Gatavojoties Lieldienām, rotājam māju ar pūpoliem un izplaukušiem zariņiem, cepam pīrāgus. Šajā dienā, lai turpmāk būtu čakli un izdarīgi, celsimies agri un iesim uz strautu, kas tek pret sauli, muti nomazgāt; kārtīgi izšūposimies, lai visu gadu nenāk miegs un odi nekož; lai auglībai slava – godāsim apaļo dzīvības simbolu – olu. Šo simbolu nokrāsosim visskaistākajās krāsās, pamanīsimies olas ielikt arī Lieldienu zaķa groziņā, rotāsimies ar Lieldienu dziesmām, ieskatīsimies tautas gudrību un ticējumu grāmatā… Ir tik bezgala daudz dažādu iespēju! Jādara viss iespējamais, lai saglabātu dzīvesziņu, lai vairotu dzīvesprieku pašiem un dāvātu to citiem.