Pēdējo pāris nedēļu laikā bija tā laime būt vairākos koncertos, kuri bija veltīti gan gaidāmajiem Ziemassvētkiem, gan Adventes laikam, vai arī notika tāpēc, ka jau kļuvuši par tradīciju. Dažos uz skatuves kāpa pieaugušie, dažos – bērni, un visi tie bija ļoti īpaši – visos bija ieguldīts liels darbs, emocijas un sirsnība.

Tā ir šī stāsta viena daļa.

Otra – cik uzmanīgi mēs protam vai spējam šo rūpīgi gatavoto dāvanu izmantot vai, pareizāk, baudīt. Un šoreiz gribas parunāt par pieaugušajiem, kas, pat  koncertam sākoties, nespēj atvadīties no mobilā tālruņa. Iespējams, ir tik ļoti aizņemti ikdienas rūpēs, problēmu risinājumu meklējumos, lietu kārtošanā un sazin vēl kur, ka neiedomājas – tumšā telpā ieslēgts mobilais tālrunis nav gluži citiem neredzams, tas  uzreiz norāda savu atrašanās vietu. Un tālruņa gaismā labi redzamā, lejup noliektā vecāka galva bērnam, kas ir uz skatuves, skaidri norāda, ko dara tētis vai mamma zālē. Skatās telefonā. Un, kas bēdīgākais, ka tādi nav viens vai divi, kas varbūt tiešām lūko pēdējā autobusa vai vilciena sarakstu, bet gan daudzi, kas lasa ziņu vai, pareizāk, baumu lapas. No balkona, piemēram, tas ļoti labi redzams…

Protams, ir dažādi iemesli, kāpēc viens vai otrs cilvēks ir nācis uz koncertu – iespējams, ir tikai līdzgājējs, iespējams, sava bērna uzstāšanos redzējis jau simtkārt, tāpēc šoreiz izvēlējies humorpilnus sižetus telefonā, vai ir kāds cits iemesls, tomēr, lai kā arī negribētos citus mācīt, koncertā bez muzikālā baudījuma mākslinieki un publika arī izrāda savstarpēju cieņu. Ja reiz tik ļoti negribas lūkoties uz skatuvi, varbūt labāk palikt zāles ārpusē vai sēdēt pēdējā rindā, vai nenākt uz koncertu vispār?…

Tomēr ir iespējams arī pavisam cits risinājums – ja reiz ir laimējies nonākt līdz šādam kultūras pasākumam, gluži vienkārši neļauties telefonam un baudīt mūziku. Tas, protams, var prasīt zināmu piespiešanos, tas var likt iedziļināties, aizdomāties, taču katrs mirklis, ko veltām sev, saviem tuvākajiem, atmaksājas pavisam citādās, ne naudiskās un ikdienišķās kategorijās. Tu vari domāt, tu vari iztēloties, tu vari atslābt un ļaut, lai cilvēks uz skatuves tevi pārliecina, sajūsmina; ja ļaujies, ja vari atrauties no pasaulīgām lietām, vari saņemt tik vārdos neaprakstāmi daudz emociju!… Nemaz nerunājot par zinātnieku atklājumiem, ka mūzika atvieglo sāpes, nāk par labu sirdij un uzlabo atmiņu; mūzika arī palīdz iemigt – jā, varbūt telefona vietā labāk izvēlēties miegu? Būs mazāk grēku…