Atnākuši pavasara lielākie svētki – Lieldienas. Dienas līdz pat nākamajiem Saulgriežu svētkiem – Jāņiem – augs garumā. Dabā sākusies pavasara atmoda, un to nespēj skart nedz krīze, nedz ar kādas citas ligas.

Svinēt Lieldienas var visai dažādi: par lielisku piedzīvojumu var izvērsties pavisam vienkārša došanās dabā. Tā ir iespēja apskatīt un dzirdēt putnus, ieraudzīt pirmo vizbulīti vai māllēpeni, sajust un izbaudīt dabas smaržas. Kristieši Lieldienās dosies uz baznīcu un tādējādi gūs garīgu stiprinājumu. Taču šo dienu bagātinās arī vēl daudzi citas lietas un darbi. Re, garajos ziemas vakaros čakli strādādamas, Lapmežciemā, Engurē un droši vien arī vēl citur rokdarbnieces sarūpējušas ļoti bagātu darbu pūru. Lieldienās, kad ziemas darbi jāmaina pret pavasara un vasaras darbiem, ir īstais laiks, kad rīkot izstādi, lai palepotos, priecētu un rosinātu rokdarbus strādāt arī tos, kuri izstādi tikai apskatīs. Un – kas zina, jau nākamgad būs tās dalībnieki. Turklāt noadītie cimdi un zeķes būs arī vajadzīgā dāvana tiem, kas Lieldienās kāruši šūpoles, jo odi nekodīs tikai tad, ja kārtīgi izšūposimies. Tāpēc šūpolēm jābūt gana stipram un paviršība nav pieļaujama.
Garos ziemas vakarus īsinādami, Engures kultūras namā reizi nedēļā ļaudis pulcējas, lai trenētos galda spēlēs. Lai noskaidrotu, kurš sekmīgāk ziemā trenējies, nodibināts Lieldienu kauss. Un kur tad vēl daudzie pasākumi, kurus rīko pagastu tautas nami un pašdarbnieki, folkloristi, kur iespējams mācīties, kā Lieldienas svinēja senatnē.
Lai priecīgas Lieldienas un lai tās protam nosvinēt tā, ka vairojas zemes auglība un svētība mūsu turpmākajiem darbiem!