Lai arī šis kopš paša sākumā ir Saeimas vēlēšanu gads, kopš aizvadītās sestdienas 100 mūsu nākamajiem priekšstāvjiem esam pienākuši prāvu soli tuvāk. Jo – sākusies priekšvēlēšanu kampaņa. Un, kamēr nebūsim uzzinājuši šos 100 laimīgos, priekšvēlēšanu kampaņa būs neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa – ar "neatkarīgām" diskusijām, partiju "uzsauktiem" un apmaksātiem pasākumiem, reklāmas plakātiem un cilvēka auguma kandidātu fotogrāfijām ielās.
Šis kampaņas sākuma datums gan vairāk attiecas uz oficiālajiem stāstiem par partiju labajiem darbiem un dāsnajiem solījumiem padarīt gaišu un saulainu mūsu nākotni, kam šoreiz atļauts tērēt pusmiljonu latu – uz pusi vairāk naudas nekā tas bijis līdz šim. Tomēr tas nenozīmē, ka nupat vairs nebūs neviena vārda ne pa labi, ne pa kreisi, kad par partijām vai to izvirzītajiem kandidātiem netiks stāstīts pastarpināti – ar trešo personu vai labu draugu starpniecību…
Ko darīt vēlētājam, kam visā šai informācijas gūzmā jātiek skaidrībā, par ko atdot savu balsi? Politologi secina, ka vēlētājam Latvijā jābūt gana gudram, lai starp sēnalām atlasītu graudus. Vēlētājam jābūt apveltītam ar labu atmiņu, lai solījumu vidū saredzētu tos, kuri izskanējuši jau senākās Saeimās un nav izpildīti; lai labo darbu sarakstā pamanītu neizpildāmos. Gudri, bet ne tik viegli izpildāmi ieteikumi… Varbūt tāpēc pēdējā laikā arvien biežāk ļaudis viens otram vaicā – par ko balsosi? Jo, patiešām, kā izvēlēties pareizāko partiju, lai uzreiz pēc vēlēšanām pašam nevajadzētu krist kaunā par savu izvēli. Varbūt drauga, kaimiņa, kolēģa jau laikus izdarītā izvēle būs gana laba… Vēl dzirdēts ieteikums – vēlēšanās izvēlēties mazāko ļaunumu; partiju, kura mazāk melojusi, mazāk krāpusies un stāstījusi pasakas… Kā to uzzināt? Un te, domāju, var noderēt tā pati priekšvēlēšanu kampaņa. Saprotams, ka x reizes pārraidīts labais darbs līdz oktobrim noriebsies pilnīgi un galīgi, bet varbūt tas var mudināt domāt – nu bija vai nebija tas darbs labs?! Vai sauklis ar foto plakātā, kuram divreiz dienā jāstaigā garām. Var nepatikt krāsa, burti, foto, bet varbūt par rakstīto der padomāt. Bija šis cilvēks, kas te tā zīmējas, tik kristāltīrs vai nebija. Un no tā visa četros mēnešos var rasties labu labais viedoklis.