Nu jau var teikt, mēnešus divus Tukuma novada nevalstisko biedrību apvienībā vērojama… maigi sakot, viļņošanās. Iespējams, pat redzamas izteiktas revolucionāras pazīmes, kad augšas vairs lāgā nevar, bet apakšas, lasi – atsevišķas, pieredzes bagātas un arī jaunizveidotas un ļoti aktīvas biedrības vairs negrib dzīvot pa vecam, tāpēc ar lielāku vai mazāku troksni no apvienības izstājušās.

No vienas puses, varētu vaicāt – kādas gan cilvēkiem, kas no brīva prāta sanāk kopā un darbojas, varētu būt domstarpības? Darbojies un gūsti prieku! Arī mērķis taču visiem gauži vienkāršs – lai labi pašiem un lai arī citiem palīdzētu dzīvot un strādāt, savu novadu, tā kultūrvidi krāšņāku darīt. Un tomēr, izrādās,  problēmas ir un diemžēl tās lielā mērā saistītas ar finansēm. Taču – ne tikai, arī demokrātijai tik nozīmīgajai viedokļu daudzveidībai, kā izrādās, apvienībā tā īsti vieta nav atradusies…

Kopš Nevalstisko organizāciju apvienības izveidošanas pagājuši vairāk nekā 20 gadi. Tā radās, kad starptautiskās organizācijas jeb citvalstu naudas devēji dažādiem projektiem labprātāk to piešķīra apvienībai, nevis vienai biedrībai. Tad arī biedrības izlēma strādāt kopā, kopā naudu saņemt un arī sadalīt. Taču kopš tā laika daudz kas ir mainījies: katra biedrība var strādāt, rakstīt projektus un piesaistīt naudu, turklāt tās arī ļoti veiksmīgi to dara – gan apvienībā, gan ārpus tās. Apvienībai novadā piešķirta sava ēka. Savu ”štata” naudu no pašvaldības tā saņem katru gadu. Bet… Acīmredzot te arī sākas problēmas…

Var saprast, ka kādam grupējumam, apvienībai vai kopai izveidojas stabila komforta zona, kurā tā labi un ērti var darboties, jo pastāvēšana garantēta ar līdzfinansējumu. Pat ja labi zināms, ka ne visiem varbūt ir tādas priekšrocības un iespējas un ka ne visi tēriņi tiek īpaši rūpīgi izvērtēti. To visu var saprast. Taču vēl jo vairāk saprotams, ka vispār pieņemtais priekšstats par sabiedrisku organizāciju darbu tomēr var krietni atšķirties. Piemēram, vai tiešām biedrībām piešķirtās naudas lauvas tiesa jātērē spices uzturēšanai? Vai tiešām ir nepieciešams apmaksāt dažu apvienības biedru mobilos sakarus? Vai tiešām katrā pasēdēšanā vajag vīnu un bulciņas, un vai tiešām tieši tam ir nepieciešams pašvaldības finansējums?! Iespējams, jā, vajag, bet, ja kādam tomēr liekas, ka ne, tad arī viņa viedoklis ir uzklausāms un izvērtējams. Nevalstikajā sektorā – jo īpaši/