Pagājis jau kāds laiks, kopš Latvijā izveidots Vakcinācijas projekta birojs. Par spīti tam, ka vēl darbu nesākušajiem tika piesolītas lielas algas, gribas domāt, ka liela daļa iedzīvotāju cerēja, ka beidzot vismaz vienā jomā būs kārtība. Ne tā, kā, piemēram, ar daudzmiljonu e-veselības projektu, kas vēl tagad – pēc četriem darbības gadiem – mēdz atstāt pacientu bez zālēm, jo sistēma “uzkārusies” un recepte nav sasniedzama. Un ir bijis smieklīgi klausīties acīmredzami vien Rīgas vai pat tikai ministrijas ēkas mērogā domājošo ierēdņu skaidrojumus un ieteikumus aiziet līdz citai aptiekai, un gan jau pa to laiku viss būs atrisinājies… Pieļauju, ka šāds cilvēks nevar sevi iedomāties vietā bez aptiekas, taču ir mūsu valstī gana daudzas vietu, kur par aptieku var tikai sapņot.

Bet, atgriežoties pie vakcinācijas un pie jau pieminētā biroja, kam jāorganizē daudzu tik ilgi gaidītā vakcinācija, šķiet, arvien vairāk jāšaubās, vai tikai viltīgi netiek radīta sajūta, ka mēs esam daudzu miljonu sabiedrība, kurā tādu lietu kā vakcinēšanos noorganizēt ir ļoti sarežģīti, jo – mūsu ir daudz. Bet mūsu nav daudz. Patiesībā mūsu divi miljoni iedzīvotāju, salīdzinot ar citām valstīm, ir saujiņa, bet arī šis mazumiņš, kā izrādās, rada problēmas.

Un, šķiet, jau reģistrējoties www.manavakcīna.lv, tika pieļauta pirmā kļūda, neliekot anketā norādīt savu ģimenes ārsta praksi, bet vien iekāroto vakcinēšanās vietu, kas īsti neko nenozīmē. Patiesībā, ja reiz visas tās daudzās sistēmas, kurās esam reģistrējušies vai esam reģistrēti, tiktu savietotas, tad, tiklīdz cilvēks būtu pieteicies vakcīnai, ģimenes ārsts uzreiz to zinātu, un nebūtu, kā tagad, vēlreiz jāaicina cilvēki zvanīt, rakstīt un informēt ģimenes ārstus. Nu sakiet, kā lai cilvēks, kas ir nopietnos gados, tagad tiek skaidrībā – kurā sarakstā viņš ir, ja, piemēram, ar tuvinieku atbalstu jau vakcīnai ir reģistrējies? Un kur viņu vakcinēs – vakcinācijas kabinetā vai pie ģimenes ārsta?! Atbildīgie no Vakcinācijas biroja sola, ka viss būs kārtībā, jo, lūk, cik vienkārši izdevies vakcinēt mediķus un sociālo centru darbiniekus! Taču paši mediķi norada, ka līdz šim vakcinēti vien noslēgti darba kolektīvu pārstāvji vai sociālās aprūpes centru klienti, taču tagad būs jāvakcinē atsevišķi iedzīvotāji, kas nozīmēs lielu saziņas darbu. Un kurš to darīs? Ir dzirdēts, ka Nacionālais veselības dienests. Otrs variants, ka slimnīcu darbinieki. Trešais, ka ģimenes ārsta prakse… Tikmēr gados vecāki cilvēki satraucas, ka varētu palikt vispār bez vakcīnas, jo, kas notiks, ja kāda no iestādēm vai ģimenes ārsta māsiņa zvanīs, bet viņš zvanīšanas brīdī būs izgājis no mājas?! Vai zvanīs atkārtoti, vai rinda būs pazaudēta?… Jautājumu joprojām ir bezgala daudz, bet atbildes… Pat no nu jau ļoti apmaksātās ierēdnes – Valcinācijas biroja vadītājas Evas Juhņevičas – nekādas.

Vai nebūtu bijis pareizi, ka katrs no šīs vecuma grupas 70+ saņemtu kaut skrejlapu ar skaidrojumu – kas un kā notiks?! Un vai šis nebija Vakcinācijas projekta biroja uzdevums – laikus informēt visus par visu? Turklāt šoreiz nav stāsts par sabiedrību, kurai – gribi saki, gribi – nesaki, vienalga neklausās… Seniori kāri tver ikvienu it kā jau atbildīgu ierēdņu izteiktu vārdu. Un ja vēl atceramies, ka gados veciem cilvēkiem domātais vakcīnas tālrunis stundām un pat dienām bija aizņemts…