Tikko Saeima pieņēma lēmumu par 1% (līdz 21%) samazināt PVN pamatlikmi, kā arī tuvāko gadu laikā pakāpeniski mazināt darba spēka nodokļu slogu vismaz 2% apmērā. Tā kā (iespējams, gluži subjektīvi) uz savas un tuvāko ādas ekonomikas augšupejas solītos labumus tā īsti neizjūtu, samierinos ar citu – ekonomikā izglītotāku – skaidrojumiem, ko nozīmē šis lēmums. Proti, publiski tiek runāts par atbalstu sabiedrībai potenciālās inflācijas gaidās (arī darbaspēkam jākļūstot konkurētspējīgākam), tomēr virsuzdevums – vēl arvien aktuālās ilgas pievienoties eirozonai. Tā teikt, ceram, ka, pirmkārt, mūs ņems pretī, otrkārt, ka tam būs kāda jēga – vienotā valūta, iespējams, ļaus mazāk vētraini pārlaists potenciālās ekonomiskās krīzes, kas joprojām drūzmējas pie vispasaules finanšu debesu juma.
Un šīm visām globālajām lietām pa vidu, šķiet, publiski sērfojot uz vienota "pozitīvisma viļņa", Labklājības ministrija sola risināt arī lokālās problēmiņas – visādi cīnīšoties ar latvietīšu izmiršanu. Piedāvājumos, kā atbalstīt un pabalstīt jaunos vecākus, nebūtu nekā oriģināla, ja vien, ne pašas ministres – Ilzes Viņķeles – publiski pasviestais "burkāns" – apsvēršot iespēju atcelt taupības gados noteiktos "māmiņu algu griestus" ātrāk, nekā iepriekš paredzēts. Un te nu jājautā – kura no valstiski ietekmīgām personām atkal ir stāvoklī (grūti pievērt acis uz iepriekš novēroto sakarību – "treknie gadi"+ ministre+ mazbērni)? Situācijā, kad nākotnes pensionāri jau gara acīm redz meža virzienā vilktas ragutiņas un sociālā sistēma, ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā brēktin brēc pēc reformām, šis piedāvājums liekas vairāk nekā ķecerīgs. Nav jau noslēpums, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju algā nesaņem vairāk par 300 latiem – tātad māmiņalgu griesti (Ls 350 + 50% no pārējās nodokļos nomaksātās summas) nu nekādi viņus neskar. Savukārt dāsnākos vecāku pabalstus tradicionāli saņem vairāk vai mazāk ar valstiskām struktūrām saistītie (pērn – māmiņalga 45 000 latu apjomā izmaksāta Latvijas Bankas darbiniekam). Tad – kur ieguvums un kā gan sociālais budžets spēs atkopties pēc šādiem "cukursaldiem" lēmumiem?