Ļoti iespējams, tā ir vistīrākā bioķīmija, ka saules ietekmē kļūst mazliet priecīgāk ap sirdi un dzīve rādās gaišākos toņos. Bet tik pat labi – varbūt nekādu tiešu sakarību starp gadalaiku mijām un pašsajūtu nav… Tomēr, apkārt paraugoties, pēdējā laikā cilvēki šķietās kļuvuši tādi kā mierīgāki un mazliet priecīgāki…Vai tiešām sākam atkal nedaudz pacelties no "trekno gadu" piekoptās ekonomikas drupām?
Apzinos, ka, visticamāk, man ir paveicies, jo tuvo cilvēku un pat paziņu lokā praktiski nav tādu, kas nonākuši tik lielās grūtībās, lai būtu, piemēram, absolūti bez iztikas līdzekļiem un iekļūtu pārtikas paku saņēmēju lokā. Arī kādu darbu, kaut ne vienmēr labi apmaksātu un, kā saka, "prestižu", katrs dara. Un šķiet, daudzi vairs nesēž kā uz adatām, netrīc, nedreb par to, kā nu būs rīt, parīt un aizparīt. Iespējams gan – tas tādēļ, ka visus, ko varēja – no darba jau atlaida un visas iestādes, uzņēmumus, ko nevarēja pavilkt, – jau aizvēra. Īsāk sakot, pat ja mānīgi, tomēr palēnām viss sāk iet uz augšu vai vismaz gar zemi negāžas.
Par to, ka beidzot ekonomiskās krīzes dziļākais punkts jau piedzīvots, liecina arī daži fakti. Piemēram, martā bezdarba līmenis vairs nav pieaudzis, toties eksports – nedaudz palielinājies. Tāpat arī benzīna un arī būvmateriālu cenas sākušas celties, kas pats par sevi, protams, ir apbēdinošs fakts, toties laikam jau kaut kādā veidā apliecina mūsu pirktspējas atjaunošanos… Un pat ārvalstu eksperti lēš, kaut dīvainā un viņiem nesaprotamā veidā, tomēr esam uz pareizā ceļa un no krīzes ārā pamazām kārpāmies. Protams, protams, ir arī "ne tik iepriecinošās" ziņas, piemēram, Pasaules bankas paziņojumi, ka jau rudenī atkal būs visiem skābekli jāpiegriež un jāsamazina ne tikai dažādu pabalstu apjoms, jāklapē ciet aģentūras, bet arī jāķeras pie pensijām…Tādēļ atliek vien cerēt, ka sabiedrība un vara visos slāņos un izpausmēs līdz tam laikam saņemsies un kaut ko tomēr izdomās, lai arī tad, kad ar sauli saistīto bioķīmisko procesu labvēlīgais efekts sāks izsīkt, mēs būtu gana stabili un vēl dziļākā bedrē neviens mums nevarētu pavēlēt lēkt!