Tukumā nupat ir gluži kā pasakā! Taču – nebūt ne tāpēc, ka ziema mūs beidzot apbalvo ar sniegu…

Tukumnieki, tā sauktie mierīgie iedzīvotāji, pēkšņi jūtas pamodušies – gluži kā no letarģiskā miega: beidzot nojaukts augstais žogs ilggadējai jaunbūvei Rīgas un Veidenbauma ielas stūrī, un tagad atklājies, ka… tā jaunbūve ir vienkārši briesmīga, atbaidoša! Šajā sakarā izrādās, ka daudzi mūsu laikraksta lasītāji ir īsti asprāši: un ieteikumi, kādiem nolūkiem šo monstru izmantot, birst kā no pārpilnības raga! Šeit, lasītājuprāt, varētu būt gan pazemes bunkurs marihuānas audzēšanai, gan putnu novērošanas stacija, gan alus dārzs (ja jau puķu te nav…).

Vienīgā, kas šajā sakarā neizpaužas – ne labprātīgi – kā arhitekte, ne kā Tukuma novada domes amatpersona, kam šis pienākums ar likumu noteikts, ir pati šīs idejas radītāja un īstenotāja, minētās jaunbūves projektētāja un īpašniece Koroļas kundze. Tad nu, tukumnieki, spriedīsim paši: kādu “pilsētas seju”, kādu “vienotu arhitektonisko veidolu” mēs varam gribēt, ja novada dome viņu uzskatījusi par vispiemērotāko pilsētas arhitektes amatam?! Jā, ko tu, vienkāršais mirstīgais un mierīgais iedzīvotājs, “karalienei” padarīsi!

Nepateicīgajā “ākstu” lomā, manuprāt, šoreiz izrādījušies mūsu deputāti: ne viņi redzēja, ne zināja, kas tajā vietā top (jo būve, kā jau sacīts, ir ilggadēja, cita deputātu sastāva laikā uzsākta). Un – vai viņus kāds informēja?  Vai viņi ir redzējuši, novērtējuši, cik “skaisti” izskatās šis jaunais, atsevišķu personu izpratnē kārtējais “sakoptais stūrītis”? Deputātu un iedzīvotāju neinformēšana ir sena tradīcija Tukumā! Sak: kad būve būs gatava, kad pieliks šilti, – tad arī ļaudis uzzinās. Nav ko daudz skaidrot, tautu priekšlaikus kacināt! Interesanti būtu uzzināt, kā uz to visu raugās Latvijas politiskās partijas, kuru pārstāvjiem, pašvaldību deputātiem, jāstrādā šādās, tik ļoti “autonomās” un “noslēpumainās” pašvaldībās…

Tātad – Tukuma iedzīvotājiem pilsētas tēvu izpratnē vislabāk piedien Nezinīšu loma, jo – tad taču visiem mierīgāka dzīve! Vieniem – nav jācenšas slēpt savus kārtējos “nedarbus”, otriem – nav jāmaitā nervi, kūsājot sašutumā, nav jātērē laiks, par nebūšanām sūdzoties visās iespējamās instancēs. Jāteic, ka šī loma mums jau sen zināma un pierasta! Pieradām taču, ka mūsu pilsētā slepeni tapušās un augstākajā pakāpē labiekārtotās ielas izrādās “ļoti vajadzīgas” visiem tukumniekiem, un vispār – nav ko brēkt, jo tā esot projektu nauda, tāpēc arī izmantota atsevišķu “draudzīgo uzņēmumu” vajadzībām. Pierodam, ka vēl un vēlreiz tiek izstrādāti projekti un bīdītas ieceres Brīvības laukumam, kamēr ārpus centra vietām Nelabais var kaklu nolauzt (Kā tu, cilvēks parastais, visgudram domniekam jautāsi, kas ir primāri: pūderēt seju vai nomazgāt kājas…) Un, kad sabiedriskās organizācijas un/vai biedrības interesējas, kāpēc kopīgajām vajadzībām (pieredzes apmaiņas braucieni, piedalīšanās pārnovadu pasākumos, utt.) vairs nav iespējams izmantot domes transportu, atbildēts tiek, ka tāda esot KNAB (vai Valsts kontroles) prasība, ne ar vārdiņu nepieminot, ka šādai prasībai par pamatu ir domē atklātie pārkāpumi: piemēram, darbinieku dzīvesbiedru vadāšana uz lidostu un atpakaļ… Sak, kāpēc tautai tas būtu jāzina?! Mazāk zinās – mierīgāk gulēs!

Saprotot, ka laba kritika ir tikai tāda, kas ir konstruktīva, uzdrošinos nākt klajā ar saviem priekšlikumiem. Ar minēto unikālo jaunbūvi mēs varētu… negaidīti pārsteigt Arhitektu savienību; ar izdomu palepoties Pašvaldību savienības priekšā. Jauno adresi iekļaujot Tūrisma Informācijas centra maršrutā «Ceļojums pa Tukumu», mēs savu pilsētu un novadu arī turpmāk padarītu slavenu ne tikai ar rozēm vien (Jācer, ka “mazdārziņā”, kuram šis objekts celts, kaut kas taču arī augs? Ķirbji, piemēram…)!

Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām vēl daudz ko var pagūt – gan padarīt, gan “sastrādāt”. Tāpēc atslābt nedrīkstam, – priekšā ir Saeimas vēlēšanas, un arī tur deputātos iekļūt gribēs gan karaļi, gan āksti, abi – uz Nezinīšiem cerot.