Kad biju vēl tā paknapāk no zemes atlēkusi, vecāki mācīja, ka putnu ligzdiņu cītīga izpēte var beigties arī pavisam skumji – svešas smakas un intereses izbiedēti, putni varot ligzdā vairs neatgriezties un  avu perējumu nolemt drošai bojā ejai. Bet gribējās taču tos mazos putnēnus redzēt tā, ka vai acīs cērtas… Tādēļ  liels paldies internetam un dabas pētniecībā ieviestajām inovācijām, jo  šobrīd gan liels, gan mazs bez sirdsapziņas pārmetumiem un īpašām kokos kāpšanas iemaņām, drīkst tiešraidē vērot, kā ola pārtop pavisam lepnā ērglī vai cēlā melnajā stārķī…

Sekošana līdzi dabas kameru interneta tiešraidēm, pirmkārt, var būt relaksējoša – nu tur visa tā putniņu čivināšana, lapu čabēšana un putna ligzdai tuvumā esošās upītes čalošana (pasaulē, protams, ir kameras, kas tver arī citas dzīvās radības ikdienu…). Otrkārt, tas ir arī izzinošs un aizraujošs process. Piemēram, var uzzināt, ka jūras ērglis paprāvas līdakas zvejo, vēl pirms tas oficiāli atļauts divkājainajiem. Un sižeta ziņā notikumi ligzdā nemaz neatpaliek no kaislībām iecienītos televīzijas seriālos – ir mīla, ir ciešanas, jaunās paaudzes izglītošana un, protams, nebeidzamā cīņa par izdzīvošanu. Sirds sažņaudzās sāpēs, kad, piemēram, ērgļa ligzdā olas sabojā vārna, savukārt melnā stārķa ligzdu posta un perējumu izmētā kāds cits ērglis… Bet daudz skarbākā realitātē atgriež dabas pētnieku pētnieku teiktais – šāda putnu ārdīšanās, nervozitāti, pat it kā nemotivētu agresiju, iespējams, rada nu jau it kā samiernieciski pieņemtā intensīvā Latvijas lielākās bagātības (ja neskaita, cilvēkus, protams) – mežu – izciršana. Jo nu tur, kur agrāk ligzdas aizsedza bieza lapotne, tagad vien reti koki, kas pat vidējā vējā gatavi gāzties gar zemi. Un pat ļoti aizsargājamo putnu perējumi ir katram interesentam pa vieglam ķērienam…

Lai kā arī nebūtu, pat  laiska putnu un dzīvnieciņu vērošana, gala rezultātā liek aizdomāties par Lielajām Sakarībām. Kaut vai par to, ka citu dzīvo sugu vajadzības taču ir tādas pašas kā mums – cilvēkiem; būtiskās no tām – savas mājas, iztika un iespēja redzēt, kā izaug jaunā paaudze. Vienīgi nez kāpēc reizēm vai, drīzāk jāsaka, parasti cilvēks rīkojas tā, it kā viņam būtu vēl vismaz sešas apdzīvojamas planētas padomā?!…