Kalendāriskas pārdomas

Ik reizi, kad lasu un dzirdu aicinājumus uz tautisko gadskārtu svētku svinēšanu, man niez mēle un pirksti runāt un rakstīt par laika skaitīšanu. Par laiku. Par to mūžīgo ratu, kas nepielūdzami griežas un griežas, paceļ mūs, izmaļ un nogāž atpakaļ, noliek pie vietas un beigu galā aizstumj nebūtībā. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka nu mēs atrodamies vienā no dabas ciklu mezgla punktiem, ko mūsu senči sauca par Miķeļiem. Kas gan šajā dienā tik svarīgs, lai būtu pieminēšanas vērts?
Vispirms aicinu pievērsties kalendāram kā rīkam, ar ko fiksē laika rata griešanās stāvokļus jeb, zinātniski runājot, – planētas Zeme pozīcijas attiecībā pret zvaigzni ar nosaukumu Saule.
To, ka dabā pastāv šie rotācijas cikli, saprata gan senie astronomi un astrologi, gan pagānu priesteri un zintnieki. Un katra grupa, vērojot vienu un to pašu parādību, kalendāru veidoja ar mazliet atšķirīgām pieejām. Seno civilizāciju astronomi un astrologi lika lietā matemātiku, skaitīja un rēķināja, zīmēja shēmas, līdz sazīmēja 12 mēnešus, un ar Jūlija Cēzara akceptētajiem un vēlāk pāvesta Gregora ieviestajiem precizējumiem mēs šo kalendāru lietojam vēl šobaltdien. Sistēma ir laba un funkcionējoša, tikai – kurš ir pareizais atskaites moments? Kurš gads būs pirmais? Pasaules radīšanas, Romas impērijas dibināšanas, Jēzus dzimšanas vai vēl kāds cits? Katra subkultūra paņēma sirdij tuvāko, un tiktāl viss bija kārtībā. Bet tad vajadzēja vēl vienu atskaites punktu. Kurā brīdī būs jauna gada sākums? Jēdzīgākie laika skaitītāji domāja, ka jauna gada sākums, ja reiz tā ir astronomiska būšana, jāpiesaista kosmiskiem cikliem. Senie ķīnieši, ebreji un vēl virkne citu kultūru palīgā ņēma mūžīgi mainīgo Mēnesi. Vēl dažas tautas palika pie stabilākās Saules, izvēloties starp ziemas un pavasara saulgriežiem. Bet iedomīgie romieši nolēma, ka viņu ”kosmiskais notikums” būs jaunievēlēto konsulu stāšanās pie amata pienākumu pildīšanas. Un, ticiet vai nē, šo dienu, kas ar imperatora Jūlija Cēzara rīkojumu tika pasludināta par gada pirmā mēneša – Ianuariusa jeb janvāra – pirmo dienu, izmantojam savā laika skaitīšanā arī mēs. Jā, interesanti, ka Mensis Ianuarius nozīmē… pagānu dieva Jānusa mēnesi, bet kristīgajai baznīcai, pārņemot impērijas kalendāru, šai sakarā neradās ne mazāko iebildumu… Tāpat kā par pārējiem, pavisam nekristīgas izcelsmes mēnešiem.
Mūsu senči laiku vēroja, izjūtot dabas ciklus, nevis politiskos procesus. Ļoti iespējams, ka jauna gada dienu skaitīšanu viņi sāka uzreiz pēc Ziemas saulstāvjiem, ar brīdi, kad diena atkal sāka pagarināties. Mēnešu vietā bija “laiki” ar saviem dabas procesiem atbilstošiem nosaukumiem, piemēram, siena laiks, rudens laiks, veļu laiks… Gada laikus rēķināja astronomiski, pēc saules. Četri galvenie mezgla punkti atradās katra lielā laika viducī. Ziemassvētki – ziemas vidus, gada visīsākā diena; Jāņi – vasaras vidus, visgarākā diena; pavasara saulgrieži, Lieldienas un rudens saulgrieži, Apjumības jeb Miķeļi – attiecīgi pavasarī un rudenī, kad diena un nakts ir vienāda garuma.
Tātad Miķeļi ir visai svarīgs punkts dabiskajā laika rata kustībā. Tā kā šis gada laiks mūsu zemkopju tautai saistījās ar ražas novākšanu, arī visi rituāli bija šim lauku darbu nobeigumam pakārtoti.
Diemžēl, gadsimtiem ritot, senais senču kalendārs padevās romiešu pagāniskajam, dabiskie gadskārtu svētki tika vulgarizēti un saaudās ar kristīgās baznīcas svētkiem, bet kalendāros ieviestie vārda dienu datumi pamazām attālinājās no attiecīgās gadskārtu dienas. Kā fakts jāatzīst, ka mainījies arī klimats, un bieži vien meteoroloģiskie apstākļi vairs neatbilst senču kalendāra “laiku” nosaukumiem.
Šogad Tukumā īstos Miķeļus – rudens saulgriežus un rudens laika viduspunktu, kad diena ar nakti vienāda garuma, sagaidījām 23. septembrī 9.50. Otra rudens puse, kas nu jau sākusies, ir “veļu laiks”, un ilgs līdz Mārtiņiem (šogad – 7. novembrī) jeb ziemas perioda sākumam.
Bet, ja man vaicāsiet, ko tad mēs svinēsim svētdien, 29. septembrī, varu vien atbildēt, ka vārda dienas Jumim, Mihailam, Mikam, Mikum, Miķelim un vēl virknei ļaužu, kuru vārdi rodami paplašinātajos vārda dienu kalendāros. Nekādas citas nozīmes šai dienai nav.