Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka katru gadu valdība pieņem zināšanai Labklājības ministrijas ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā. Ziņojums ir patiesi apjomīgs – 190 lappusēs apkopota dažādu dienestu, institūciju un ministriju sniegtā informācija par bērnu veselību, izglītību, drošību un citiem jautājumiem. Tikai likumā teikts, ka tas ir ikgadējais pārskats, taču šī gada 31. janvārī Ministru kabinets apstiprināja informāciju par bērnu stāvokli 2015. gadā ar dažiem faktiem pat no tālā 2014. gada. Tāpēc ar bārdu apaugušie dati un fakti rada jautājumu – kam domāta šī informācija? Vai tiešām, lai pateiktu, kā bērniem Latvijā klājas, vajadzīgs apaļš gads vai pat divi? Un kas ir šis ziņojums – reāls secinājums vai ķeksītis, neiedziļinoties patiesajā situācijā?! Jo – un par to gan pētījums liek aizdomāties, – ka aiz katra statistiskā cipara ir kāds bērns – zīdainis, pirmsskolēns vai pusaudzis; vai arī nauda. Kaut vai viens fakts, kas “senuma” dēļ vairs neatbilst patiesībai – ziņojumā lasām, ka 2015. gadā valsts privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem maksāja vairāk nekā 11 miljonus eiro – atbilstoši ieteikumam, ka pirmsskolas vecuma bērnu situāciju var uzlabot, ja rada iespēju bērniem apgūt pirmskolas programmas. Un kas notika?! 2016. gadā valsts šo finansējumu atcēla, savukārt pašvaldības – kā nu varēja, tā finansēšanu turpināja vai arī – neturpināja… Bet, iespējams, tieši šis fakts, ka ne visiem bērniem pieejams bērnudārzs (vai aukle), rada situācijas, par kurām šausmināmies, klausoties ziņās?!

Likumsakarīgi, ka daudzi pētījumā secinātie fakti nav iepriecinoši – 2015. gadā pieaugusi zīdaiņu mirstība, par 60% pieaudzis bērnu traumu un ievainojumu skaits, pieaudzis ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo bērnu skaits, pieaudzis narkotiku lietotāju skaits, samazinās studējošo skaits un centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā, fizikā… Pieaudzis bērnu skaits, kas saņem uzturlīdzekļus un to nepilngadīgo skaits, kas kopā ar vecākiem tiek izlikti no mājokļa…

Iespējams, kopā ar katru slikto faktu būtu vajadzīgs skaidrojums, taču statistika reizēm ar to ir laba, ka tā trāpa pa smadzenēm tieši un bez aplinkiem. Un liek saistīt šo informāciju ar šodienu – fakts, ka Latvijā dzīvot kļūst arvien grūtāk un dārgāk, vistiešāk atsaucas uz tiem, kam naudas nav daudz un kas pirmie nonāk kritiskajās ailītēs. Vai kāds to ņems vērā?! – lūk, jautājums, kas uzdodams visiem uz varas trepītēm sēdošajiem.