Vēlēšanu rezultāti atkal, ja ne pārsteidz, tad liek padomāt. Zīmīgi, bet vietās, kur pašvaldība iepriekš labi strādājusi, nekas dramatiski nav mainījies. Pašam ziņu aģentūras uzdevumā nācās padežūrēt pie vēlēšanu iecirkņa Pūrē, un tur uz vienas rokas viena pirksta satilpa citādi domājošie – pūrenieki visi kā viens bija par savējo – Aivaru Volfu. Dzirdēju arī sakām: "Viņš mums kā tētiņš."

Zīme tam, ka priekšvēlēšanu aģitācija nav visvarena, liecina arī agrāko varas partiju – Tautas partijas un Zaļo zemnieku – lejupslīde. Tautas partija uzskatāmi sabiezēja "treknajos gados" un nu var droši veģetēt, raustot vecās aukliņas un pinot jaunas, bet Zaļajiem zemniekiem noteikti vajadzētu pārlikt, kāpēc gan «Delnas» pētījumā par korupcijas skandāliem tieši šīs partijas deputāti figurē visbiežāk un kāpēc gan atkal modrie žurnālisti, teiksim, Ogrē, pamanīja ikurāt Zaļo zemnieku nelikumīgos balsu pircējus?
Gribētos teikt, Saskaņas centra uzvarā Rīgā saskatu gan to, cik krieviska kļuvusi Rīga, gan rīdzinieku vēlmi redzēt pie varas nosvērtus un apdomīgus kreisi centrētus politiķus. Jāpiebilst – līdz šim Nils Ušakovs sevi pozicionējis visnotaļ veiksmīgi; pat aizstāvot krievvalodīgo intereses, viņš diplomātiski spējis izvairīties no atklātām sadursmēm. Šajā ziņā Tatjana (kas Ždanoka) jau izgāzusies kā veca sēta – nu vētīsim, kā aktīvā eirodeputāte izmantojusi Maskavas naudu.
Lai nu Ušakovs jau liek manīt savus uzstādījumus – piemēram, gada laikā ieviest krievu valodas prasmi sociālajiem darbiniekiem Rīgā, tomēr visvairāk pārsteidz augoņa otra pēcpusē – Aināra Šlesera panākumi. Ar ko ieēdināta tā sabiedrības daļa, kam uzspļaut viņa bandītiskajām darba metodēm – izsaimniekošanai, kas tiek saukta par panākumiem; korupcijai, ko sauc par atbildību savējo vidū, un pilnīgam neprātam? Turklāt tam visam vēl ar kociņu samaisīta kristīgā dubultmorāle pa vidu?! Tik liels Šlesera atbalstītāju pulks biedē, jo tomēr liecina par slimu sabiedrību… Vai tiešām Dievs mūs grib sodīt, tā atņemot prātu?