Šķiet, viena no vissatraucošākajām pēdējo dienu ziņām ir par to, ka šogad Latvijā 30 cilvēki gājuši bojā nelaimes gadījumos darba vietās, bet vēl ir 18 nelaimes gadījumi, kur cilvēku bojāeju pašlaik izmeklē. Turklāt ir vēl reģistrēti 199 smagi nelaimes gadījumi, kuros strādājošie guvuši dažādas traumas. Darba devēji visbiežāk vaino strādājošos – par neuzmanību darbā, par nepaklausību un aizsarglīdzekļu nelietošanu, arī par alkohola lietošanu darba laikā un darba vietā. Pēdējam noteikti var piekrist, jo no visiem nelaimes gadījumiem ar letālam sekām katrs ceturtais ir noticis ar cilvēkiem, kuri bijuši alkohola reibumā. Un tā pārmetumu akmentiņš tiek mests no viena pie otra – no darba devēja pie strādājošā un otrādi, kaut gan faktiski šajā jomā vienlīdz vainīgas ir abas puses: viena, kas dzer, bet otra, kas to pieļauj.

Taču, runājot par darba drošību, nereti ir arī tā, ka darba devējam rūp tikai tas, lai lietas būtu nokārtotas formāli – proti, lai strādājošais būtu parakstījies par darba drošības noteikumu instruktāžas noklausīšanos un parakstījies, ka noteikumus ievēros. Taču tai pat laikā nereti nācies pieredzēt, ka cilvēks, kurš vada auto vai strādā ar mehānismiem, darbā pavada 10 līdz 12 stundas ik dienas un nereti arī vēl pieķer darbam klāt kādu no divām paredzētajām brīvdienām. Un to zina un atbalsta viņa darba devējs. Tad nu nav jābrīnās, ka pienāk brīdis, kad uzmanība zūd un nelaime ir klāt. Par šādiem gadījumiem, kad cilvēki paguruši strādā, zina stāstīt gandrīz vai katrs, un šai jomā izmeklēšana pašlaik notiek arī kādā mūsu novada uzņēmumā. Nereti šādos gadījumos pārstrādātās stundas nemaz netiek uzrādītas, jo darba grafikiem taču ir jābūt tādiem, kādus tos prasa likumdošana. Velti gaidīt, ka pret iedibināto kārtību vērsīsies pats strādājošais, jo… – kurš gan vēlas palikt bez darba?

Vienīgā iespēja, kā varētu mainīt situāciju, manuprāt, ir Valsts darba inspekcijas aktivitātes. Taču, sākoties krīzei, inspekcijas darbinieku skaitu samazināja, arī Tukumā filiāli likvidēja. Nu inspektors atbrauc no Jelgavas pieņemt klientus vien dažas reizes mēnesī. Nākamajā gadā dienestam sola budžeta pielikumu Ls 400 000 apjomā. Tas nav daudz, taču vieš zināmas cerības, ka situācija varētu uzlaboties.