Kas labāks – gudrs nelietis (zaglis, izšķērdētājs, liekulis…) vai godīgs (labsirdīgs, iejūtīgs, izpalīdzīgs) muļķis (diletants, materiāli trūcīgs, kuplas ģimenes galva…)?

Šķiet, redakcijas slejās šī jautājuma visdažādākās variācijas izvirzītas vairākkārt, un, spriežot pēc aktīvās lasītāju reakcijas, ne nieka no savas aktualitātes nav zaudējušas joprojām. Skaidrs, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, šādas diskusijas kļūs jo nozīmīgākas… Jo – šķiet, paši jūtam un arī eksperti uzsver – šogad mūsu izvēle būs visai izšķiroša – pārāk ilgi esam dzīvojuši kā ezīši miglā. Pārāk daudz jau tajā esam pazaudējuši. Kaut vai cilvēku, lietu un galu galā – dzīves patieso vietu un vērtību. Iespējams, tieši miglainās attieksmes pret sevi un citiem dēļ.
Nu, tiešām nav skaidrs, kā tas iet kopā – sašutumus par izlaupīto valsti, apzagtajiem pensionāriem, uzblīdušo, partejiski sasaistīto ierēdniecību un sajūsma par darbīgo Andri, izveicīgo Aivaru un par abiem vēl veiklāko un, iespējams, arī savā divkosībā un melos spējīgāko Ainaru?! Var pat saprast tos politiķus, kam darbošanās Saeimā un politikā acīmredzot ir pielīdzināma kārtīgam pokera mačam vai «Ēzeļiem», kur eleganta blefošana ir bezgala nozīmīga, tāpēc arī blēdīšanās, negodīguma atbalsts, apdziedāšana padodas īpaši eleganti. Piemēram, manuprāt, labi der deputāta Venta Kraukļa spriedelējumi – sak, mēs par valsti, par tās labklājību, bet labāk jau, lai cilvēki kādus 30% saņem tā saukto melno naudu aploksnēs (!?)… Vai arī Saeimas un budžeta komisijas priekšsēdētāja Leiškalna kunga lepnums par saviem jaunības varoņdarbiem – strādājot restorānā un apzogot klientus, arī savus kolēģus, uzņēmumu un valsti… Taču grūti saprast cilvēkus-parastos, kas, principā atzīstot, ka grib dzīvot taisnīgu un godīgu cilvēku valstī, tomēr atkal ir gatavi balsot par… zagļiem, ka tik izveicīgiem, darbīgiem un zinošiem…
Kas priecē? Beidzot arī pētījumi liecina, ka kaut kāds lūzums tomēr mūsu sabiedrībā ir noticis – tieši premjera godīguma dēļ viņam – Valdim Dombrovskim konkrēti – nepārmetam ne pensionāru apzagšanu, ne valsts iegrūšanu parādu jūgā. Gluži pretēji, neskatoties uz vezumu vezumiem nepopulāru lēmumu, plaisa starp valdību, vismaz premjeru un tautu mazinās. Un – tikai un vienīgi godīguma dēļ.