Apzinos, ka virsraksts ir provokatīvs, taču Krievijas iebrukuma Ukrainā otrās gadadienas priekšvakarā tomēr šķita jo īpaši svarīgi atgriezties pie šo divu personāžu ne pirmo reizi publiskajā telpā izmantotā salīdzinājuma. Arī apzīmējums “personāžs” nav izvēlēts nejauši, jo kurš tad uzņemsies apgalvot, ka noteikti zina, kāds cilvēks reiz bija Hitlers vai šodien ir Putins? Tie vairāk ir priekštati – objektīvi vai mazāk objektīvi, bet radīti, vērtējot šo vīru lēmumu un rīcības sekas.

Pieņemu, ka, Otrā pasaules kara notikumu epicentrā esot, nevienam notikumu aculieciniekam nekas tobrīd īsti nebija skaidrs. Īpaši jau tādā mazā zemē kā Latvija, kuru īsā laika periodā kārtējo reizi pārstaigāja te viena, te otra armija. Izņēmums varbūt varēja būt tikai tie cilvēki, kuri bija pie kauliņu bīdīšana pasaules kartē, izplānojot uzbrukumu vai, ja nepieciešams, aizsardzības plānus. Un arī – nekad jau nevarēji būt drošs, ko īsti iecerējis ienaidnieks vai situācijas noteikts sabiedrotais, tādēļ  “kopējo bildi“ visprecīzāk gan jau tomēr tāpat var uzzīmēt tieši mūsdienu zinātnieki, pētot, kas un kā jau ir noticis un kļuvis par vēsturi. Protams, ar piebildi, ka tie tiešām ir zinātnieki, nevis noteiktu ideoloģiju apkalpojoši indivīdi…

Tieši mācoties, lasot par šī vēstures posma notikumiem (vairāk populārzinātniskā līmenī, protams), ir radies priekštats par nacistiskās Vācijas ārkārtīgi racionālo pieeju karošanai. Iemesli, kāpēc sāka, kā popularizēja un pēc tam arī izvērsa kara darbību, – nepieņemami, bet… saprotami, pat ja beigās, kā izrādījās, Hitlers, kā jau tas gadījies ne vienam vien vēsturē zināmam dižkarotājam, bija nokodis pārlieku lielu kumosu. Izņēmums šajā gadījumā, protams, bija zvēriskā ebreju un citu, viņuprāt, “neiederīgo” masveida iznīcināšana, ko, kara aizsegā piekopa hitlerieši. Un arī holokaustu, manuprāt, jo īpaši šausminoša padara tieši tas, ar kādu it kā racionālu pieeju tas tika īstenots. Holokausts nebija tur kaut kādu karojošo cilšu savstarpējā izrēķināšanās. To darīja “saprātīgie” rietumnieki ar visu savu kultūras, ideju attīstības jeb filozofijas bagāžu!

Bet, lūk, mūsdienu Putina Krievijā nav pat tā – nav nekā racionāla, vismaz tādā ierastā šī vārda izpratnē. Nu, ja padomā, kam viņiem karš Ukrainā, it īpaši, ja tas tik ļoti izgaismo, cik Krievija pretēji pašpasludinātajai militārajai varenībai patiesībā ir nespējīga?! Iekšējam patēriņam, protams, tam atrasta atruna – redz,  ne jau ar ukraiņiem tagad viņi karojot, bet gan ar visu NATO!

Tāpat absolūts racionālisma iztrūkums valda tajā, kā Putina režīms izrēķinās un nekautrīgi slaktē savas valsts it kā nelojālos vai vienkārši neveiklos, pret režīmu nogrēkojušos pilsoņus. Un atkal – tas strādā, jo liela daļa nācijas, kā rādās, pat brīžiem neticami fantastiskiem oficiālās propagandas piespēlētiem skaidrojumiem tiešām arī tic! Viens tāds neliels, tomēr uzskatāms piemērs ir šobrīd sociālajos tīklos klīstošs video klipiņš, kurā Krievijā uz ielas iedzīvotājiem jautā, ko viņi domā par neseno opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi. Un kas ir atbildēs? Ka tajā, lūk, nevarot būt vainojams Putins, jo viņam tas taču “nav izdevīgi“. Sak, ja izrādītos, ka tomēr “izdevīgi“, tad gan – slepkavojiet, Putina kungs, droši?! Tāpat ir arī skaidrojums, ka Navaļniju gan jau “novākuši Amerikas specdienesti”… Vai tiešām paši atzīst, ka ar Krieviju jau tik slikti, kas svešu valstu aģenti tur darbojas kā pa savu kabatu?!

Un tādu piemēru ir daudz, tādēļ, atgriežoties pie sākotnējā uzstādījuma, jāprecizē, – ne jau Hitlers kādā ziņā būtu attaisnojams, taču Putins un putinisti savas iracionālās un uz vispārēju slepkavošanu vērstās politikas dēļ ir tiešām vēl sliktāki par Hitleru un hitleriešiem, gan… arī bīstamāks. Diemžēl tā dēvētajos Rietumos to daudzi arvien nesaprot… Vai arī… nemaz negrib saprast?…