Meklējot, kur tad īsti aug kājas iniciatīvai aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, laikam jau būtu jāienirst interneta dzīles, kur pirms kāda laika uzpeldēja video ar mazu, dresētājas iekaustītu pērtiķīti. Ārkārtīgi skumjš video, un cilvēki, jo īpaši tie, kuri nozīmīgu savas eksistences daļu pavada virtuālajā pasaulē, kā saka, “pavilkās“. “Pavilkās” tiktāl, ka bija gatavi vienreiz par visām reizēm pacelt acis no saviem visu dārgajiem viedtālruņiem un sagult zemē pie Saeimas durvīm burtiskā nozīmē, ne tikai protestēt interneta komentāros. Tas, protams, pozitīvi. Bet vai paši likuma grozījumi, ko nu jau arī Valsts prezidents ir atdevis Saeimai atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, fundamentāli mainīs lietas būtību un cilvēks nu ar zvēru zaļā pļavā sadzers tubrālību par atjaunoto vienlīdzību? Diezin vai…

Ja karojošajiem, kategoriskajiem zaļajiem var pārmest naivumu un reizēm – arī atklātu stulbumu (piemēram, gadījumā, kad “savā vaļā“ tika palaistas ūdeles kažokzvēru audzētavā), tad Saeimas deputātiem tādu skaidru diagnozi noteikt ir nedaudz sarežģītāk. Taču ir varianti. Šādu un līdzīgu lēmumu pieņemšana ir tik sasodīti patīkama – tas neko nemaksā, ja neskaita debatēs pazaudēto laiku, un  tauta tevi vēl arī mīl, godā. Daži pat iemanījušies no situācijas izspiest vēl vairāk, jo nepamet bažas, ka, piemēram, «Saskaņu» pārstāvošās deputātes Jūlijas Stepaņenko ierosinātie kompromisi tika noraidīti neba tādēļ, ka nesaprātīgi, bet drīzāk par to, ka “krieviski“. Sak, dzīvnieku cirks – tā jau vairāk tāda nīstās Krievijas padarīšana… Mums, redz, labāk tīk eiropeiskie akrobāti. (Pamēģiniet to iestāstīt bērnam, kas tā vien alkst redzēt kādu pat ne dresētu, bet vienkārši dzīvnieciņu!) Tas viens. Bet tāpat kaut kur gaisā virmo tāda kā aizdomu migliņa, ka šādi skaļi protesti, kaislīgas runas tiek ja ne gluži mākslīgi radītas, tad vismaz uzņemtas, priecīgi berzējot rociņas, jo tas ir ērts veids, kā novērst sabiedrības uzmanību no būtiskām problēmām, kas apdraud apkārtējo vidi un attiecīgi kā cilvēkus, tā arī dzīvniekus – piemēram, no nekontrolēta mežu izciršanas, minerālmēslu un pesticīdu lietošanas, arī no nepārdomātiem ceļu būves projektiem (Kad beidzot arī Latvijā gar šoseju malām būs žogi, kā tas ir teju visur Eiropā!?), no murgiem atkritumu apsaimniekošanā un ūdeņu attīrīšanā jeb, precīzāk, neattīrīšanā. Un kad pa laikam tas īlens tomēr izlien no maisa, kā nesen Jūrmalā, kur dega atkritumi vai, piemēram, Tukumā, kad neattīrītie ūdeņi piebeidza zivis dzirnavu ezerā, visi skrien kā sadeguši, satraucas, bet beigās jau tāpat – viens tik vainīgais, ja vispār tāds beigu galā maz atrodas….

Tādēļ, lai dzīvo video ar apbižotiem pērtiķīšiem un citas uzpūstas  problēmas!?…