Šonedēļ, 24. februārī, pavisam citādi nekā daudzus gadus ieraksts, atzīmējām sava laikraksta 21. dzimšanas dienu. Ar kolēģiem un draugiem sazinājāmies attālināti, ierastajā obligāti-brīvprātīgi-izglītojošajā ekskursijā nebraucām un pat svinīgajā līnijā – kaut atvērtās redakcijas kvadrātmetri to ļautu – nenostājāmies… Jo arī šī – parasti jau svētku diena – šoreiz pagāja trakā darba skrējienā jeb, kā paši pēdējā laikā par sevi smejamies, – zemā lidojumā. Dienas vidū, kad bijām sarunājuši, kā tagad ierasts, gan tieši, gan attālināti satikties, tas vienkārši nebija iespējams! Kamēr vienā no norobežotajiem kabinetiem notika Tukuma domes sēdes ieraksts un tiešraide, kam uzcītīgi sekoja līdzi mūsu operatore Elīna Maslovska, žurnāliste Agita Puķīte ”medīja” intervējamos jūrmalciemos. Baiba Reinsone mēģināja iekļūt «Tirgus ceļojuma» maršrutā atklātajā zobārstes kabinetā, bet Inese Beigate reģistrēja mūsu avīzes abonentus redakcijas pirmajā stāvā. Mēs citi (četri) visos pārējos telpas kaktos (virtuvi un izlietnes stūri ieskaitot), katrs ar savu tālruni pie auss skaidrojāmies ar ierēdņiem, uzklausījām jūsu – lasītāju – jautājumus, meklējām tiem atbildes, sazinājāmies ar kolēģiem par jaunām sadarbības iespējām… Un, protams, kā saruna beigta, kamēr nav nākošais zvans, visu ātri jāpieraksta, jāizlasa un jāatbild uz e-pastiem, jāpieslēdzas kārtējai valdības sēdei… Ar vienu vārdu sakot, šajā dzimšanas dienā mums bija parasta redakcijas darba diena.
Atraduši tomēr brīdi kopīgi attālinātam atelpas un svinību brīdim, secinājām, ka šis viens gads notikumu, daudzo darbu un arī jaunas pieredzes dēļ vairākkārt un ar uzviju ir bijis pārāks par daudziem iepriekšējiem. Daudzas lietas savā (dažam pat vairāk nekā 30 gadu) žurnālista pieredzē piedzīvojām pirmoreiz. Un ne tikai covid krīzes dēļ. Piedzīvojām arī to, ka žurnālistiem ir slēgtas domes durvis, ka domes priekšsēdētājs atsakās sniegt interviju, ja tās jautājumus un atbildes nav iespējams saskaņot. Arī to, ka politiķu un viņu sponsoru radīta ”sabiedriskā labuma organizācija” izdod ”avīzi”, kuru acīmredzami vienīgais uzdevums ir apkarot un iznīcināt vienīgo neatkarīgo mediju reģionā. Līdz šim nepiedzīvots bija arī dažu politiķu un viņu troļļotāju (aiz svešu cilvēku identitātēm aizslēpušies, iespējams, paši vai algotņi) darbošanās interneta vidē – apzinātu un nelietīgu melu straumes, rupjības un vajāšana. Bet to jau nepiedzīvojām tikai mēs – žurnālisti, tā nu šogad ir kļuvusi par Tukuma ”jaunās varas” vizītkarti. Trāpīja visiem – gan uzņēmējiem, gan bijušajiem kolēģiem, gan oponentiem – ikvienam, kas jauno galvgalim kaut kādā ziņā bija patrāpījies ceļā vai nedomāja tieši tā, kā kādam iegribējās. Diemžēl. Diemžēl tiem dažiem deputātiem, kas, iespējams, šitai visai samazgu bedres radīšanai, savstarpējai rīdīšanai un tiešām tādai vispusīgai sabiedrības šķelšanai nav savu roku pielikuši. Un visvairāk žēl mūs visus – iedzīvotājus-mierīgos. Novadu žēl, žēl tā nākotnes perspektīvas, jo jauno darboņu izmantotā polittehnoloģijas metode ar kodēto nosaukumu ”ugunsmetējs” – sak, izdedzinām ”lauku”, lai audzētu savus ”kāļus” – šodienas rezultātos daudzviet izskatās, ka kādu laiku vietām neaugs nekas…
Bet mēs – «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» veidotāji – pateicoties jums, cienījamie un arī ļoti uzticamie lasītāji, joprojām esam ierindā. Joprojām esam neatkarīgi no naudas un varas ietekmes, joprojām esam gatavi uzzināt un arī jums pastāstīt par visu, kas un kā notiek gan šajā, gan citos novados un valstī, par to, kas ir svarīgs ikvienam no mums.