Mani tiešām visi padomiņi no sērijas "dari pats!", ar kuriem tagad tiek piepildītas neskaitāmas avīžu un žurnālu lapas – sajūsmina. Esmu tāds kārtīgs šī laika produkts, kas sava kūtruma vai kāda iztrūkstoša gēna dēļ spēj tikai pabrīnīties par cilvēkiem, kas pašu rociņām var gan smuku kleitu uzšūt, gan gardu kūku izcept un pat zina, kurā īpašajā dienā burkāni jāsēj! Mazliet jau ir tā kā neērti, jo nekāda iekārojamā mātes meita no manis sendienās noteikti nebūtu sanākusi, bet – ko tur liegties – nebija jau arī nekādas īpašās vajadzības visu to ķimmerēšanos apgūt. Daudz vienkāršāk un reizēm arī ekonomiskāk bija aiziet uz kādu tirgošanās vietu un visu vajadzīgo iegādāties, vienlaikus atbalstot tos, kuri roku darbus dara profesionāli.

Bet tagad… Nu ir pienācis brīdis, kad pašu aktīva darbošanās vairs nav tikai izklaides vai atslēgšanās no ikdienas, bet arī taupības režīma diktēta nepieciešamība. Un var jau sākt ar pašu mazumiņu. Piemēram, lai mājās gatavots ēdiens būtu baudāmāks, nav jāiepērk ekskluzīvas vakariņu sastāvdaļas ar neizrunājamiem nosaukumiem, jāstudē receptes un kāri jātver katru TV pavārraidījuma vadītāja vārdu. Reizēm pietiek vien ar pareizu plānošanu un pieeju. Ja atvēlēsim vairāk laika pārdomām, ko un kā ģimenei pagatavot (ne tikai tās piecas minūtes veikalā pēc darba laika beigām, kad drudžaini sametam iepirkumu groziņos visu, kas šķiet daudz maz ēdams), un arī pašam pagatavošanas procesam pieiesim ar prātu, sanāk gan paēdiens no sirds, gan tā pati ekonomija – garantēta. Piemēram, divdienēdama zupa taču ir izdevīgs variants! Apdomāties der arī lielākās lietās. Piemēram, ja mājoklis pēc remonta prasās! Protams, tapešu izlīmēšana, flīžu ieklāšana un citi darbi prasīs laiku un naudu, turklāt arī gala iznākums var nebūt perfekts. Taču, kas gan var izmērīt to prieku, kas rodams, visai ģimenei saliedēti kopā darbojoties!? Un cik daudz kopīgu sapņu tā var ne tikai izsapņot, bet arī iedzīvināt!
Un, kas ir pats svarīgākais – lietderīgi darbojoties, it visas lietas ievirzās kādā pozitīvā gultnē.