Lai arī vecais gads jau pagājis, kāds mirklis no 31. decembra Latvijas televīzijas programmas prātā palicis daudziem. It kā jau tāda fona mūzika vien tā parasti ir. Diemžēl šoreiz iepriecinājums izpalika un vietā nāca pārdomas gan par kvalitāti (šķita, ka kāds smejas par skatītāju!), gan naudu (kuru kāds var tērēt nepamatoti).

Jau pēc pirmā Vecgada programmas numura nesapratu – smieties vai raudāt, bet vēl pēc pāris priekšnesumiem bija skaidrs – jādara abi reizē. Raidījuma atstāsts īss – Latvijā populāri aktieri un mūziķi nevis dziedāja paši, ko viņi prot izcili labi, bet, muti plātot, attēloja pirms gadiem 20 vai vēl senāk popularitāti ieguvušus ārzemju mūziķus. Tautā šāds uzstāšanās veids bija iegājies ar vārdu “popiela” un gandrīz jau aizmirsts. Atceros, vēl tālajā 1983. vai 1984. gadā, vidusskolas pēdējās klasēs, šķiet, skolas “eglītē” fanojām par divu skolasbiedru attēlotajām tā brīža dāņu supergrupas «Laid Back» pasaules topos iekļautajām dziesmām. Tas bija interesanti un aktuāli, jo pati grupa bija slavas zenītā. Kopš tā laika pagājuši (negribas pat pieminēt) nepilni 30 gadi. Domāju, toreiz puišiem necik daudz rubļu šovs nemaksāja, taču par šī Vecgada vakara naglas projektu, ja ticēt internetam, Latvijas televīzija autoriem samaksājusi ap Ls 50 000. Grūti pateikt, par ko dusmas vairāk – par izdomas trūkumu vai milzu naudu, kas par to jāmaksā. Lai arī nav labi salīdzināt, skaitļi runā paši par sevi. Piemēram, tai pašā Latvijas televīzijā nupat stāstīja, ka Raiņa muzeja budžets gadā (!) ir vien Ls 11 000, no kā sanāk tikai algām, kamēr pats muzejs iet postā. Naudas trūkst arī sociālajiem centriem – vien nieka Ls 20 000 pienākas apģērba, apavu, citu sadzīves lietu iegādei turpat tūkstotim sešu sociālo centru klientu. Rēķins gauži vienkāršs – Ls 20 uz cilvēku gadā… Tikai trīs reizes vairāk – nepilnus Ls 150 000 – valsts gadā atvēl visām reģionālajām televīzijām kopā tā saucamo vietējo ziņu sižetiem… Stāsts jau, protams, nav tikai par naudu – ja nav, ko rādīt, var salikt skaistāko, jau reiz rādīto koncertu fragmentus un iepriecināt skatītājus, bet nevajag ar māžošanos simtus un tūkstošus padarīt par muļķiem.