Beidzot mokošais valdības veidošanās process ir galā. Nu zinām skaidri, kuri ministri atbildēs par konkrētām nozarēm valstī. Daļa ministru amatos jau ir pieredzējuši un sabiedrībai pazīstami politiķi un, šķiet, viņu rīcība varētu būt prognozējama, kā, piemēram, Ingrīda Circene, Artis Pabriks, Laimdota Straujuma, Andris Vilks, Aivis Ronis, iespējams, vēl daži. Diemžēl, palasot interneta portālu ziņas un viedokļus, nav radusies sajūta, ka varam būt droši par to, kas mūs sagaida tuvākajā laikā.
Ziņu portālos parādās biedējošas ziņas par krīzes otro vilni, kaut gan pie mums politiķi lepojas, cik sekmīgi un paklausīgi mēs salīdzinājumā ar citām valstīm esam krīzi pārvarējuši. Tā arī neviens no politiķiem nav pateicis, vai un cik lielā mērā šis otrais vilnis varētu skart Latviju. Tiesa gan, stājoties amatos, viens otrs jaunais ministrs jau paspējis palaist īstus ūdens pūķus, piemēram, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ar paziņojumu par to, ka ieviesīs tikai maksas studijas un ka skolas gaitas bērni uzsāks no sešu gadu vecuma. Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau paziņojis, ka samazinās nodokļus darba spēkam, bet tajā pat laikā, lai nodrošinātu ieņēmumus, nodokļi būšot jāpalielina kaut kam citam. Kam?! Viņš sola nekavējoties panākt, lai tiktu organizēti īpaši pasākumi, tostarp nodokļu atvieglojumi, lai darba devējs būtu ieinteresēts pieņemt darbā ilgstošo bezdarbnieku. Labi, bet varbūt jārada labāki nosacījumi uzņēmējdarbībai vispār? Citādi iznāk tikai tāda matu skaldīšana…
Ja runājam par nodokļiem, īsti tomēr nav skaidrs, kuru nodokļu palielināšana valdībai prātā. Jo – kā var celt īpašuma nodokli, ja jau tagad ne vienai vien ģimenei nodoklis par nelielu mājiņu ar 100 kvadrātmetru lielu pagalmu pārsniedz Ls 200 un vairāk, bet no nelielās algas jāuztur arī ģimene. Savukārt nodokļu atvieglojumi parasti pienākas mazturīgām ģimenēm, taču, vai kāds ir parēķinājis, cik ir to ģimeņu, kuras balansē uz šī statusa robežas un kurām nepalīdz neviens?
Tā nu sanāk, ka jaunā valsts budžeta veidošana būs pārbaudījums mums visiem. Gan tāpēc, ka joprojām daudz nezināmo, gan tāpēc, ka varētu būt arī daudz nepatīkamu pārsteigumu.