Šis gads tikpat kā galā. Aiz muguras gandrīz 365 dienas dažādu emociju un pārdzīvojumu, jo gada laikā ir taču tik daudz kas noticis – bijušas labas un ne tik labas dienas, pārdomāti un pārsteidzīgi lēmumi, izdošanās un raizes – kā jau dzīvē un kā cilvēka dabā – darīt un kļūdīties. Skumt un priecāties. Iegūt un vilties. Sasniegt un zaudēt. Tādi mazi vārdiņi, kas tik viegli uzrakstās, taču paslēpj sevī lielus notikumus. Lai arī saka, ka katrs tāds notikums padara cilvēku stiprāku, tikai katrs pats zina, ko prieks vai bēdas, ko gada laikā notikušais ar viņu izdara – kā viņu ietekmē, piemēram, Valsts prezidenta Jaungada uzruna vai politiķu strīdi, nemierīgā ārpasaule un partiju ķīviņi mūsu pašu Latvijā; kas paliek aiz lieliem vai maziem notikumiem ģimenē, pilsētā vai darba vietā. Vai tas un vēl daudz kas cits tiešām atstāj pēdas, vai arī – kā ātri kustināts kaleidoskops liek jaunas un jaunas stikliņu bildītes, nodzēšot vecās.

Bet kur to visu, kas ar mums gada laikā notiek, likt? Varbūt tāpēc, kad nonākam vecā gada pēdējo dienu priekšā, ir sajūta, ka aiz muguras jau ir kalna lieluma pieredze, kurai taču vajadzētu mūsu soļus piebremzēt, un arī pašu laiku piebremzēt, lai pirms jaunā gada mēs spētu visu notikušo apjaust, saprast, izdomāt, pārdzīvot, lai tiktu no tā visa brīvi. Bet tā nenotiek. Gads par spīti gaidāmajam noslēgumam arvien vēl nesas tik ātri, ka tā vien šķiet – viss šis smagums nemanot pārnesīs mūs pāri gadumijas naktij un grūšus iegrūdīs 2. janvāra pirmdienā. Tādus rūpju māktus, nogurušus un sauli neredzējušus (joks). Protams, ja nemitēsimies skriet. Ko darīt? Kā rīkoties?! Ko ķert un grābt? Šķiet, vienīgais reālais veids ir sagrābt gada nogali aiz astes, atvēlēt mirkli atskaitei par bijušo, kas – par laimi vai par šausmām – tikpat kā pagājis, un raudzīties taisni uz priekšu. Vecajā gadā tāpat neko mainīt nevar, bet var jauno sākt ar lieliem plāniem, un tas nekas, ka šādi plāni smīdinot Dievu – tie būs mūsu plāni un mūsu apņemšanās, kuras tāpat dzīve, kas augstāks vai likumdevējs ar saviem noteikumiem piekoriģēs. Bet vai tāpēc lai jauns gads nāktu sliktāks par iepriekšējo?! Noteikti nē! Tas visādā ziņā būs labāks – gan tāpēc, ka jauns, gan tāpēc, ka nezināms, gan tāpēc, ka visām iespējām bagāts. Un tas vien jau rada prieku, turklāt tā īpašā nakts, kad visi sapņi piepildās, arī vēl priekšā…