Zinu, zinu – būs daļa, kas nošņāksies un sacīs, ka lasīt kaut ko par tēmu "krīze" vairs vienkārši nav ne spēka, ne vēlēšanās. Tomēr, kas var būt vēl aktuālāks par tiem 500 miljoniem, kas mums visiem tagad kopīgiem spēkiem jāsamet?!

Brēc visi, un jāatzīstas, ka arī mani brīžam pārņem panika, ja mēģinu iztēloties, kas nu būs tālāk, jo, kā jau katram otrajam Latvijas ierindas pilsonim, arī man ģimene vistiešākajā veidā cietīs no visaptverošās budžeta griešanas un turklāt – bez anestēzijas. Tomēr šoreiz es protestēt un valdību mēģināt gāzt neiešu! Kāpēc? Jo pat, ja pašreizējās situācijas un valdības pieņemto lēmumu asa kritika nākusi no tādu pazīstamu cilvēku mutes, kuru viedoklī parasti ieklausos, nav manīts, ka kaut viens piedāvātu šo krīzi pārvarēt kā citādi un mazāk sāpīgi! Visbiežāk dzird vien kādas konkrētās sociālās iedzīvotāju grupas vai grupiņas protestus, kas kategoriski pieprasa viņu sfērā neko negriezt un nesamazināt, jo tā neesot "tālejoša, valstiska domāšana", tikai piemirstot, ka, izpildot šīs prasības, valsts būs spiesta vairāk piegriezt un samazināt atkal kādai citai sfērai. Naudas taču ir tik, cik tās ir (pareizāk sakot, nav) un vairāk tās nepaliek, drīzāk – otrādi!
Negribētos izcelt kādu – ne jaunos vecākus, ne pensionārus, skolotājus, policistus, ierēdņus, ne bezdarbniekus un citus pilsoņus, kas gaidīt gaida, kad valsts tiem izmaksās kārtējo summu, un teikt, ka kāds tomēr to būtu pelnījis mazāk. (Nu, jā, tā saucamo "augšu" atalgojumu varēja piegriezt drosmīgāk, īpaši nesmuks jau, protams, ir treknuma solītāja A. Kalvīša gadījums.) Un tomēr, gribas atgādināt – laikā, kad ekonomiskā ķibele vēl nebija tā īsti uzsākusi savus "dižos darbus", daudzviet dzirdēja runājam – krīze ir laiks, kad tiek pārvērtētas vērtības, kad cilvēki kļūst saliedētāki, kad vecāki vairāk palīdz saviem bērniem un bērni – vecākiem… Tagad gan vairāk šķiet, ka katrs grib par varītēm to niecīgās naudas deķīti paraut tik uz savu pusi un skaļi nolamāties, ja tomēr tas neizdodas. Bet – tā mēs no krīzes neizkulsimies! Deķis būs driskās kā likts.