Novada domes komitejās
Turpinājums. Sākums 15. augustā
Kad jau atgriežas no tehnikumiem
Jau vēstījām, ka situācija ar skolu audzēkņiem pirmajās klasēs šobrīd ir labāka nekā pērn šajā pašā periodā. Visur, to skaitā mazākajās novada skoliņās, šīs klases turpina formēties, lai arī, kā vairākkārt komiteju sēdē atgādināja novada domes Izglītības nodaļas vadītājas pienākumu šī brīža izpildītāja Jeļena Šnikvalde, vismaz līdz septembrim tas vēl ir mainīgs lielums. Tas pats – audzēkņu skaita izmaiņas notiek arī vidusskolās, turklāt pat vēl garākā laika periodā, jo, kā savā pedagoga pieredzē novērtējusi deputāte un komitejas vadītāja Dace Adiņa, piemēram, oktobrī vidusskolā atgriežas tie audzēkņi, kuri pamēģinājuši un nolēmuši, ka mācības tehnikumā nav viņiem piemērotas. Te gan tika piebilsts, ka skolai tas vēlāk tāpat neko nemaina – finansējums tiek aprēķināts, vadoties pēc situācijas un audzēkņu skaita tieši septembrī.
Bet, atgriežoties pie mūsu vidusskolām, šī brīža situācija 10. klasēs ir šāda: plānots, ka Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 10. klasēs mācības sāks 40 audzēkņi, Tukuma 2. vidusskolā – 84, Zemgales vidusskolā – 44, no kuriem 12 ir tālmācībā, Engurē – 15, bet Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolā – 16. D. Adiņa interesējās, vai Kandavā teorētiski nav nepieciešama kuplāka klase, proti, 20 bērni? Un J. Šnikvalde skaidroja, ka šobrīd, pirms jaunā izglītības modeļa stāšanās spēkā (plānots, ka sāks darboties vēl pēc gada un diskusija par to arvien turpinās), tas nav nepieciešams, īpaši, ņemot vērā, ka kopumā vidusskolas posmā konkrētajā skolā ir gana lielas klases – 11. klasē mācās 22, ap 27 audzēkņiem – 12. klasē un arī 10. klase, visticamāk, vēl turpinās formēties.
Jāatgādina, ka Engures vidusskolas gadījumā, kur audzēkņu skaits arī līdzīgs Kandavas vidusskolai, atšķirība ir tajā, ka to plānots noteikt par tā saukto pieejamības skolu. Un tas savukārt nozīmē, ka ir mazākas prasības, piemēram, audzēkņu skaitam konkrētajā klašu grupā. Bet kā būs – to vēl redzēs, jo saskaņošana, tai skaitā ar novadu izglītības pārvaldēm/nodaļām turpinās. “Ministrija grib pārliecināties, vai pārvaldēm viss ir saprotams un vai viss ir korekti. Gaidīs mūsu komentārus,” – tā J. Šnikvalde.
Atgriežas arodizglītība
J. Šnikvalde sniedza arī nelielu ieskatu novada skolēnu eksāmenu rezultātos, skaidrojot, ka lielākoties tādos eksāmenos, kā angļu valoda, matemātika – rezultāti ir valsts vidējā līmenī vai pat nedaudz virs tā. Arī to, kas eksāmenus nav nokārtojuši, ir bijis mazāk nekā gadu pirms tam. 9. klasi eksāmenus nav nolikuši un attiecīgi – pamatskolu oficiāli pabeiguši astoņi skolēni, no kuriem pieci mācījušies neklātienē. Trim klātienes jauniešiem klupšanas akmens ir bijusi matemātika, bet vienam no viņiem arī angļu valodas eksāmens izrādījies par grūtu. Savukārt vidusskolā kādu no eksāmeniem, arī – pārsvarā matemātiku – nenokārtoja 14 jaunieši, 8 no viņiem mācījušies tālmācībā. Salīdzinot ar valsts vidējiem rādītājiem, novadā skolēniem grūti gājis ar tā sauktajiem izvēles eksāmeniem, piemēram, vēsturē…
Kas ar eksāmenus nenolikušajiem jauniešiem notiek tālāk? Tiem, kas nav nokārtojuši eksāmenu devītajā klasē, ir divi varianti. Pirmkārt, var atkārtot mācību gadu 9. klasē vispārizglītojošajā skolā vai konkrētos tehnikumos (mums tuvākie – Rīgā un Dobelē) mācīties tikai konkrēto, nenokārtoto priekšmetu, gatavojoties eksāmenam un papildus apgūstot arī kādu profesiju. Šajā gadījumā tas gan nebūs kā pabeigts 1. kurss tehnikumā, bet gan kas līdzīgs arodizglītībai, kas tādējādi Latvijā atkal atgriežas, skaidroja J. Šnikvalde.
Vidusskolēniem savukārt ir iespēja kļūt par tā saukto eksternu un pat uzsākt studijas un iet uz konsultācijām, gada beigās mēģinot eksāmenu kārtot vēlreiz. Diemžēl un tieši šogad bijis arī gadījums, ka veiksmīgs nav bijis arī otrais mēģinājums…
Vēl deputāti interesējās, vai kāds no audzēkņiem ir arī pārsūdzējis eksāmenu rezultātus. J. Šnikvalde skaidroja, ka šobrīd par to plašākas informācijas nav.
Informatīvais ziņojums – septembrī
Par šo, kā arī citiem parametriem izglītībā, to skaitā skolēnu pārvadājumiem deputātiem precīzāka atskaite tika solīta jau septembrī. Kā skaidroja J. Šnikvalde?, sādu informatīvu ziņojumu plānots ieviest kā tradīciju. Tāpat nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja skaidroja, ka izglītības pārvaldē darbinieku komanda šobrīd ir gandrīz nokomplektēta, tai skaitā, 18. augustā darbu sākusi jaunizvēlētā speciāliste interešu izglītībā. Un tā ir Baiba Puzule. Savukārt projektu vadībai piesaistīts Rinalds Gulbis, kam šobrīd aktuāla esot vismaz sešu projektu administrēšana. Personāla jomā šobrīd aktuāli esot atrast psihologu, taču visādi citādi darbi notiekot un, ja ko nezinot, esot ciešā sadarbībā ar domes administrāciju.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kur paliek mūsu nauda» saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2025
Nav vēl komentāru.