Teju ikviens saskāries ar ķibeli, kad mājoklī pēkšņi saplīsusi veļasmašīna, televizors vai ledusskapis. Latvijā vairums cilvēku nav tik turīgi, lai uzreiz spētu iegādāties jaunu tehniku, to atdzīvināt mēģina pašu spēkiem vai aicina palīgā meistaru.

“Meistara darbs sākas ar saplīsušās tehnikas izpēti, novērtējot, cik izdevīgi būs to labot, tad kopīgi ar īpašnieku tiek pieņemts lēmums – remontēt vai ne. Reizēm labot tiešām nav izdevīgi, jo detaļas un meistara darbs izmaksās teju pusi no konkrētās tehnikas vērtības, vai arī, piemēram, veļas mašīna ir tik ļoti izrūsējusi, ka arī pēc remonta tās mūžs vairs nebūs ilgs. Jāņem vērā, ka vairumā gadījumu saplīsusī detaļa būs jāpasūta un tās saņemšana var prasīt vienu divas nedēļas,” stāsta N. Ismailovs.

Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, līdz ar to arī meistari spiesti nemitīgi mācīties, lai spētu ierīces salabot. Uzņēmuma “Akmela” meistars no savas pieredzes zina teikt, ka mūsdienu tehnika plīstot bieži, tā var pievilt pat garantijas laikā. “Produkti ražoti tā, lai pēc noteikta laika vai lietošanas tie vairs nedarbotos. Piemēram, gandrīz nevienai veļasmašīnai vairs nav iespējams samainīt gultņus – tur plastmasas daļas nostiprinātas tā, ka pie tām gandrīz nevar tikt klāt. Arī vairums putekļsūcēju, blenderu un citas sadzīves tehnikas ražots tā, lai to nevarētu izārdīt. Daļas savienotas ar plastmasas klipšiem, kuri plīst, kad tos mēģina attaisīt.”

Runājot par kvalitāti, meistars atzīmē: ir būtiska atšķirība, vai tehnika  tapusi pašā ražotnē vai komplektēta rūpnīcas filiālē. Latvijas tirgū lielākoties nonākot mazāk kvalitatīva tehnika no Polijas, kur darbojoties daudzas pazīstamu zīmolu sadzīves tehniku ražotāju filiāles.

UZZIŅAI

> Visstraujāk augošā atkritumu plūsma Eiropas Savienībā ir e-atkritumi, no kuriem mazāk nekā 40% tiek pārstrādāti.

> Lielās mājsaimniecības ierīces, piemēram, veļas mazgājamās mašīnas un elektriskās cepeškrāsnis, tiek savāktas visbiežāk un veido vairāk nekā pusi no visiem savāktajiem e-atkritumiem.

Tam seko IT un telekomunikāciju iekārtas (klēpjdatori, printeri), patērētāju iekārtas un fotoelementu paneļi (videokameras, luminiscences lampas) un maza izmēra mājsaimniecības ierīces (putekļsūcēji, tosteri).

> Visas pārējās kategorijas, piemēram, elektriskie instrumenti un medicīniskās ierīces, kopā veido tikai 7,2% no savāktajiem e-atkritumiem.

> Elektronisko ierīču remonts labvēlīgi ietekmēs vidi, jo samazināsies resursu izmantošana, siltumnīcefekta gāzu emisijas un enerģijas patēriņš.

Avots: www.europarl.europa.eu

Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild SIA «Kurzemes vārds»