Pērn pieauga platības un ražība

Pagājušajā – 2024. – gadā Latvijā iegūts 3,2 miljoni tonnu graudu, kas ir par 16,1% vairāk nekā iepriekšējā – 2023. – gadā. Pieaug graudaugu sējumu platības, tās aizsniedz 800,8 tūkstošus hektāru. Tiesa gan, braucot pa lauku ceļiem, nu visai bieži redzam, ka agrākajos labības laukos novietoti saules paneļi. To, vai šogad labības sējumu platības pieaug, vai tomēr samazinās, varēsim konstatēt tikai pēc statistikas datu apkopošanas. Pērn vidējā graudaugu ražība valstī aizsniedza 39,4 cnt no hektāra. Šogad daudzviet Latvijā postu labības laukiem nodarījušas lietavas. Tāpēc diez vai uz pagājušā gada kopražu Latvijā varam cerēt, kaut gan mūspusē labība augusi un briedusi gana labi.

Lauksaimnieki strādā atbildīgi

Daudz diskusiju aizvien raisa augu aizsardzības līdzekļu lietošana. Valsts Augu aizsardzības dienests regulāri veic pārbaudes, kā augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti. Kā informē dienests, tad laikā no 30. jūnija līdz 18. jūlijam veiktas 203 pārbaudes, un trijos gadījumos konstatēts, ka augu aizsardzības līdzeklis nonācis blakus laukā; trijos gadījumos, ka nav ievērota 10 m aizsargjosla gar ūdensobjektu un nav ievērota marķējumā noteiktā prasība ievērot piecus metru aizsargjoslu līdz blakus laukam vai lauksaimniecībā izmantojamai zemei; vienā gadījumā augu aizsardzības līdzeklis lietots kultūtraugam, kam tas nav reģistrēts lietošanai; vienā gadījumā augu aizsardzības līdzekļu uzskaite netika veikta vai tiek veikta neprecīzi. Salīdzinot ar pārbaužu skaitu, varam secināt, ka pārsvarā lauksaimnieki ar augu aizsardzības līdzekļiem rīkojas atbildīgi, ievēro visus noteikumus. Tomēr nedrīkst arī aizmirst, ka viena darvas karote var sabojāt medusmucu un labā reputācija var tikt sabojāta… Esam arī redzējuši dažus laukus, kur saimnieks īsi pirms kulšanas smidzina glifosātu, lai rapsis ātrāk un vienmērīgāk nogatavojas. Ir dzirdēts spriežam par to, ka šogad rapsis, arī labība gatavojas nevienmērīgi. Aizliegts šāds smidzinājums nav, bet jāsaprot, ka glifosāts gan vairāk domāts nezāļu iznīcināšanai…

«Nītavā» gads solās būt veiksmīgs

Jautāts par to, vai labības pļauja jau sākta, SIA «Nītava» vadītājs, lauksaimnieks ar lielu pieredzi Eduards Beinarovičs saka, ka vakar gribējuši kult rapsi, bet Degoles pusē lietus jau sācis smidzināt no paša rīta. Rapsis kuļams ap simt hektāru lielā platībā. Jautāts, vai tas nogatavojas vienmērīgi, un pastāstām, ka daži saimnieki mēģina to pirms kulšanas  nosmidzināt ar raundapu. Eduarda atbilde ir strikta: ”Tā ir cūcība! Necieņa pret zemi! Rapsim ir milzīgs krūms, to nav tik grūti izaudzēt bez nezālēm, tas jau pats nezāles nomāc, un ja vēl lauku sagatavo pareizi… Visticamāk, ka ar raundapu apstrādā, lai nebūtu jākaltē…  Bet tas samazina rapšos eļļas saturu. Mēs nekad neesam to darījuši un netaisāmies darīt. Darīt jau tā var, zinu, ka daži tā arī dara, bet labi tas nav…

Raža mums šogad ir izaugusi laba. Vienīgās bažas – lai tikai būtu labs laiks un varētu to novākt. Labība nogatavojas vienmērīgi. Ziemas miežus jau visi ir nokūluši. Jāteic, ka agrās šķirnes pēc kādas nedēļas būs gatavas. Kopumā rādās, ka lauksaimniecības gads būs labs: pienam cenas normālas, raža sagaidāma laba. Tikai jāstrādā. Mūsu saimniecībā kopā jānovāc labība  apmēram 1000 ha, ko plānojam novākt ar diviem kombainiem, bet trešais kombains stāv rezervē. Mums nav to lielo, milzīgo kombainu, neesam jaunus iegādājušies. Svarīgākais mums ir kalte. Graudus pārdodam tur, kur maksā lielāku cenu. To jau februārī, martā jānofiksē. Pašlaik graudiem cenas ir nokritušās. Mums pašiem graudu uzglabāšanas iespējas ir nelielas, nevaram torņus uzbūvēt, jo kalte atrodas uz īpašnieka zemes. Tas mums ir liels mīnuss. Pamatā mēs noslēdzam līgumus un vedam labību uz firmām…

Viss būs labi, lai tikai Dieviņš ļauj mums strādāt!”

«Liepkalnos» izaudzināta zinoša un gudra jaunā maiņa

Jautāts par gaidāmo ražu, Slampes pagasta «Liepkalnu» saimnieks Viktors Lindenbergs saka: ”Grēks būtu žēloties. Ja kas nav izaudzis, tad paši vainīgi. Vienīgā problēma, lai tikai laika apstākļi ļauj ražu novākt. Aizvakar uznāca tāds lietus gāziens, kāds nebija pieredzēts. Bet vakar braucu uz Irlavu, un – tur lietus nemaz nav bijis! Tā nu var iznākt, ka vienam zemniekam gads labs, bet otrs teiks, ka tas pirmais lielās, ka viņam gan lietus ražu nopostījis… Tā var būt. Bet kopumā mūsu apkārtnē raža ir laba, nav kā Latgalē, kur saimnieki mokās uz lauka kopš pavasara…

Mūsu saimniecībā vēl neesam sākuši labības pļauju. Ziemas miežus mēs nesējam, bet rapsi pašlaik uzmanām, kad būs īstais laiks. Kaimiņš sāka pļaut rapsi, bet viņam ir kalte. Kam sava kalte, tam nav problēmu – izlaiž caur savu kalti, bet mūsu saimniecībā kaltes nav, tāpēc jānoķer īstais kulšanas mirklis. Man nedaudz nemierīgs prāts, ka ielija tajos Septiņos gulētājos… Prognozes arī rāda visu laiku lietu… Bet kopumā es jau nu tagad tā riktīgi atpūšos. Sieva Zenta aizgāja kopt Aizsaules dārzus, un nu mājas puķu dobes jākopj man. Ar lauksaimniecību tagad ņemas mani jaunieši, ģenerālpilnvaru esmu uzrakstījis mazmeitai Andai Lindenbergai, un nu galvenā saimniece ir viņa. Andai ir gan agronoma, gan grāmatveža izglītība – tieši tas, kas saimniecībā vajadzīgs. Patīkami jau, ka viņa arī ar mani aprunājas par veicamajiem darbiem un ka mana pieredze viņai ir noderīga… Es jau tagad redzu, ka viņa nervozē, kurā mirklī, ko kult. Bet kopumā visi darbi veicas labi, – nav par ko sūdzēties.”

Kviešus mēģinās kult nedēļas nogalē, auzām vēl jābriest

Jautāts par gaidāmajiem kulšanas darbiem «Brūveru» saimnieks Jānis Liepiņš saka: ”Pagaidām vēl labība nav gatava. Manā saimniecībā audzējam kviešus un auzas.  Labība augusi vidēji. Mūspusē jau augšanas apstākļi ir ļoti nevienādi – kalnā māls, ielejās – melnzeme…  Tā nu labība augusi kā kurā vietā: citur ļoti labi, citur – sliktāk… Tomēr tādu izslīkušu, pārmitru vietu nav, jo pie mums lietus vēl nav bijis, kamēr Tukumā lija… Ceram šīs nedēļas beigās, nākamās sākumā pļaut kviešus. Auzas būs jāpļauj vēlāk. Tās vedam uz «Dobeles Dzirnavnieku», ar kuru sadarboties mums nav problēmu – ja kvalitāte auzām laba, tās iepērk pārtikai, ja sliktāka – lopbarībai. Šogad auzas augušas labi, arī kvalitātei vajadzētu būt labai. ”

Grenču kaltei klientu netrūkst

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Akots» Grenču kaltes vadītājs Guntis Gulbis: „Ziemas miežus visi mūsu klienti ir nokūluši, pirmās 300 t jau ievestas kaltē un sagatavotas pārdošanai. Citi klienti kaltē jau sagatavojuši sēklu. Ražība – kā nu kuram, bet kopumā jāteic, ka laba; kravas pildījās ļoti ātri. Kvieši vēl nav gatavi, bet drīz jau sāks kult arī tos. Lauki ir sausi, pie mums lieli lieti nav bijuši, tāpēc ceram, ka laika apstākļi ļaus visu izaugušo novākt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Laiks uzņēmējam” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2025