Novada budžets apstiprināts. Jautājumi palikuši
Kur paliek mūsu nauda
Sākums 3. februāra laikrakstā.
To vidū deputāti galīgajā balsojumā tomēr neatbalstīja ierosinājumu palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, neatbalstīja ierosinājumu likvidēt vienu domes priekšsēdētāja vietnieka amatu un apvienot Izglītības, kultūras un sporta un Sociālo un veselības jautājumu komiteju, pie šī jautājuma gan solot atgriezties.
Pabalsta pieaugumam vajadzētu 29 600 eiro
Bet tagad vēlreiz par bērna piedzimšanas pabalstu, kas šobrīd mūsu novadā ir 200 eiro un kuru sēdē aicināja palielināt deputāte Laura Kancāne (NA). Kā sēdē skaidroja Tukuma novada sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve, 2025. gadā pabalsts izmaksāts 296 bērniem, tas nozīmē – ja šogad bērnu skaits būtu tāds pats, papildus jau izmaksātajam pabalstam – 59 200 eiro, būtu jāparedz vēl 29 600 eiro. Par to arī bija deputātu diskusijas, kuras jau minējām 3. februāra publikācijā un minēsim arī šajā. Tā deputāts Guntars Indriksons (LZP) uzsvēra, ka pabalsta palielināšana būtu ja ne liels atspaids, tad vismaz apliecinājums, ka pašvaldība priecājas par to, ka bērni dzimst: ”Turklāt naudas izteiksmē mēs runājam tikai par 29 600 eiro...” Deputāts Mārtiņš Grīnbergs (NA) savukārt interesējās, vai šāda summa budžetam būtu tik kritiska, ka to nevarētu piešķirt? “Te tiek runāts par ļoti lielu attīstību un vajadzību cīnīties par cilvēkiem, kuru Latvijā paliek aizvien mazāk, bet vai tiešām viņi rotē starp novadiem un izvēlas kādu vietu tikai dzīvokļa un skolas dēļ?! Jūs runājat, ka viss jādara kompleksi – labi, mēs būvēsim skolas, iztērēsim naudu ceļos, un? Kurš pa tiem brauks – kāds no Mārupes, Jelgavas vai Ventspils te nāks un dzīvos? Nenāks,” savu viedokli pauda deputāts. Pašvaldības vadītājs Gundars Važa iebilda, ka varbūt tie liekas sīkumi, bet ir jādomā arī par jau esošajiem bērniem. Tā četros gados katrā skolā, katrā bērnudārzā bijis jāiegulda papildu līdzekļi: “Tai pašā Džūkstē tūlīt bērnudārzā būs jāiegulda vismaz 60 000 eiro; tur pēdējos desmit gados nekas nav darīts. Bet kāpēc tiem bērniem, kam uz bērnudārzu jāiet, bardakā jādzīvo?! Un vajadzētu visiem aizbraukt uz Džūkstes skolu un apskatītes, kā izskatās skola, kur mācās mūsu bērni?! Man pat nav tiem vecākiem ko pateikt, bet... tur ar putām ķieģeļus līmējam pie sienām...”
Inga Priede (LZP) piebilda: ”Jau iepriekš teicu, ka visu naudu iegulda centrā, nevis reģionos, un tāpēc neviens negrib atrasties nomalēs...” G. Važa oponēja, ka arī pirms viņa desmit gadus cilvēki ir strādājuši...
Tā arī diskusijas noslēdzās, praktiski – ne ar ko, un nekāds lēmums par pabalsta palielināšanu netika pieņemts.
Arvien vēl neskaidrības ar «Digitālo dvīni»
Jau pirms kāda laika rakstījām par pašvaldības iecerēto projektu «Digitālais dvīnis», par ko deputāti bija diskutējuši jau pagājušā gada augustā un kas paredzēja veidot datu uzkrāšanas un apstrādes platformu, kurā vienuviet tiktu integrēti pašvaldību dati no dažādiem interneta sensoriem, viedajām ierīcēm, atvērto datu avotiem, kā arī plānots ieviest mākslīgā intelekta tehnoloģijās bāzētu risinājumu optimizētai ēku siltumapgādes sistēmu vadīšanai. L. Kancāne interesējās par šo platformu, kam budžeta paredzēti 39 000 eiro, norādot, ka šis jautājums ar deputātiem neesot pilnvērtīgi izdiskutēts: “Izpilddirektors solīja pie šī jautājuma atgriezties janvārī, taču šodien jau ir 29. janvāris, un deputātiem nav sniegts nekāds skaidrojums. Tāpat nav zināms, cik lielas būs šīs platformas uzturēšanas izmaksas gadā un kā tā novērsīs pakalpojuma sniedzēju, piemēram, SIA «Tukuma siltums» funkciju – uzkrātās informācijas – dublēšanos, un vai ir noslēgts līgums, kas rada finansiālas saistības? Izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja, ka līgums nav noslēgts, un noteikti pie šī jautājuma deputāti atgriezīsies, bet līgumu slēgs tikai tad, kad deputāti būs par to lēmuši.
Par kafiju un kļūdām
Vēl L. Kancāne aicināja pievērst uzmanību izdevumiem par kafiju, ūdeni, ”bulkām, kūkām, ziediem, blociņiem, pildspalvām”, kas kopā veido 358 620 eiro, un aicināja atcerēties, ka tā ir nodokļu maksātāju nauda. I. Liepiņš skaidroja, ka šajā sadaļā un summā iekļauti arī kultūras nami, skolas, sociālais dienests utt. Vēl deputāte interesējās, vai tiešām deputāte I. Priede vēl arvien brauc ar Tukuma pašvaldības auto VW «Taigo», kura izmaksas gadā ir 4700 eiro, un vai B. Pļaviņa arvien ir izpilddirektora vietniece, un – vai budžetā ir vēl daudz šādu kļūdu?! I. Priede skaidroja, ka automašīnu nodevusi pašvaldībai ar pieņemšanas nodošanas aktu jau pagājušā gada vasarā. Domes priekšsēdētāja vietniece Baiba Pļaviņa iebilda, ka īsti korekti nav domes sēdē stāstīt par šīm kļūdām, jo tāpēc jau deputātiem tiek dota piekļuve dokumentiem, lai pēc labbūtības principa, pamanot kādu nepilnību, laikus varētu tās atklāt un izlabot, turklāt kaut kādas nianses var būt jebkurā darbā...
Kāpēc tik daudz naudas uzņēmēju godināšanai?
Vēl L. Kancāne vērsa deputātu uzmanību uz uzņēmēju apbalvošanas pasākumu, kam šogad atvēlēti 23 000 eiro. Viņa vaicāja, vai šāds apmērs ir samērīgs laikā, kad citās budžeta pozīcijās tikusi prasīta taupība, turklāt – vai paši uzņēmēji vēlas šo pasākumu? vVarbūt labprātāk šo naudu novirzītu kam citam?! I. Liepiņš skaidroja, ka šī nauda ir paredzēta vairākiem ar uzņēmējdarbību saistītiem pasākumiem, taču lielākā summa tiešām atvēlēta uzņēmēju apbalvošanai un ballei, turklāt uzņēmēju konsultatīvā padome par to patlaban diskutē, kādā formātā pasākumam jābūt. L. Kancāne iebilda, ka šie 23 000 eiro norādīti tieši šim pasākumam ar precīzu cilvēku skaitu – 250. G. Važa skaidroja, ka parasti aicina ap 300 cilvēku, bet atsaucas ap 220-250 cilvēku, jo nav tādu telpu, kur varētu uzaicināt visus. I. Priede piebilda, ka, salīdzinot ar šo pasākumu, Kandavas kultūras namam uz visu gadu pasākumiem paredzēti vien 70 000 eiro... Deputāts Kaspars Gribusts (LRA) iebilda: ”Cik uzņēmēji ienes budžetā naudu un cik ienes kultūras nams? Ja uzņēmējus nevar normāli godināt, tad par ko ir stāsts?!” I. Priede skaidroja, ka Kandavas kultūras nams ļoti strādā, lai būtu papildu ieņēmumi, jo ar to naudu, kas tiek piešķirta no budžeta, nepietiek. Deputāte Agnese Ritene (LRA) piebilda, ka katrā jomā ir labā žesta pasākumi – sportā, kultūrā, izglītībā, un tad jāskatās kompleksi uz visiem: “Pašvaldība var radīt ekonomisko vidi, bet uzņēmēji būs tie, kas veidos uzņēmumus, un mēs vēlamies tos izcelt par sasniegumiem sportā, ražošanā, apgrozījuma kāpumu, nodokļu ieņēmumiem, vēlamies izcelt, piemēram, jaunuzņēmumus, vai kāds pagasts vēlas godināt īpašu pakalpojuma sniedzēju tūrismā – tie rakursi un sadarbības formas var būt dažādās. Nav tā, ka uzņēmēji uzskata, – šī balle noteikti ir vajadzīga, bet ir arī svarīgi, ka pašvaldība uzņēmējus ir pamanījusi.” I. Liepiņš aicināja februāra komitejās par šiem jautājumiem diskutēt. L. Kancāne piebilda, ka – salīdzinājumam – kultūras cilvēku godināšanai ir paredzēti 2500 eiro, bet sportistu godināšanai – 2300 eiro. G. Važa piebilda: ”Visi šie pasākumi atvasinās no tā, ka mums ir uzņēmēji, ja viņu nebūtu, kultūras nami daudz ko nevarētu atļauties...”
Aicina apvienot komitejas
Deputāte Dace Lebeda (JV) secināja, ka 20 000 eiro paredzēti tur, 20 000 eiro – šur, bet, viņasprāt, pareizi būtu sākt taupīt ar sevi: “Sākam taupīt izdevumus un apvienojam komitejas – sociālo komiteju ar izglītības jautājumu komiteju, kur mēnesī vienā ir pieci jautājumi, bet otrā – trīs un tie paši – informatīvi. Tas būs ietaupījums bērnu naudiņai.” Deputāts Mārtiņš Limanskis (TPunN) piebilda, ka saskaitījis – izglītības komitejā 2025. gada 11 mēnešu laikā izskatīti 85 jautājumi, to vidū ir bijuši daudzi informatīvie, bet sociālajā komitejā 11 sēžu laikā bijuši 66 jautājumi, to vidū četri informatīvie jautājumi. Deputāts arī saskaitījis, ka izglītības komiteja laika ziņā prasījusi kopumā 765 minūtes gadā, un tikai komitejas priekšsēdētāja un vietnieka atalgojums, neskaitot deputātus un darbiniekus, kas visus jautājumu sagatavo, izmaksājis 30 308 eiro (vienas stundas izmaksa ir 2 377 eiro). B. Pļaviņa iebilda, ka šajā jautājumā deputātam nepiekrīt, jo uzskata, ka būtu jābūt vēl vairāk tematiskiem informatīviem jautājumiem, kā tas izskanējis arī šajā sēdē: “Tā kā dažādi izaicinājumi gan izglītības, gan sociālajā jomā būs arvien vairāk un tajos būs svarīgi pieņemt izsvērtus lēmumus, nāksies arī vairāk tikties un diskutēt.”
Vai viena vietnieka krēsls atkal apdraudēts?
Arī M. Limanskis iesniedza balsošanai priekšlikumu par komiteju apvienošanu un atteikšanos no viena domes priekšsēdētāja vietnieka, konkrēti – no vietnieka amata attīstības politikas jautājumos, kuru ieņem Imants Valers. Viņš arī aicināja I. Valeru, kura pienākums būtu virzīt ar uzņēmējdarbību saistītas iniciatīvas, nosaukt piecas svarīgākās lietas šajā budžetā, kas, viņaprāt, ir būtiskas uzņēmējdarbības veicināšanai. Imants Valers minēja konkursu «Darām paši» mazajiem uzņēmējiem (Pareizi – «Radām Tukuma novadam». – Red.), izveidoto Uzņēmēju konsultatīvo padomi, Smārdes industriālā parka attīstības projektu. I. Priede piebilda, ka ir izsludināts konkurss uzņēmējdarbības speciālista amatam, bet G. Važa piebilda, ka te minamas arī nodokļu atlaides, savukārt B. Pļaviņa minēja, ka ikviens uzņēmējs novadā novērtē ielu atjaunošanu un citas darbības, kas tiek veiktas.
L. Kancāne atzina, ka viņas pārstāvētā «Nacionālā apvienība» jau uzreiz pēc vēlēšanām aicinājusi vienu priekšsēdētāja vietnieka amatu likvidēt, un ar to tad gadā tiktu ietaupīts ap 50 000 eiro, bet tas netika darīts. M. Limanskis atgādināja situāciju uzreiz pēc vēlēšanām, kad [ievēlot vietniekus] I. Valeram uzdots jautājums, ko viņš tādu uzņēmējdarbībā iepriekšējos četros gados ir paveicis, ka varētu uz šo amatu pretendēt, un viņš minēja «SIA Stiga RM» ienākšanu novadā, lai gan šis uzņēmums te jau darbojies iepriekš: “Tāpēc jāvaicā: ko par šiem 50 000 eiro esam saņēmuši?! Īsti neko neredzu, bet par šo naudu varētu noasfaltēt vienu vai divas ielas...” B. Plaviņa skaidroja, ka iepriekšējā sasaukumā bijuši divi priekšsēdētāja vietnieki un divi izpilddirektora vietnieki, un jau sperts solis, lai izdevumus samazinātu, atstājot vienu izpilddirektora vietnieku: “Tā īsti nesapratu – vai vietnieki ir domāti, lai piesaistītu uzņēmējus un lai meklētu naudu kā tādi pārdevēji, ja tiek samēroti šie 50 000 eiro ar to, ko vietnieks ienes? Vai tad pašvaldībā tā to skata?! Uzskatu, ka tie visi ir attīstības jautājumi, kuros šogad tiks pietiekami daudz investēts – mēs daudz ko attīstīsim. Tikai mani pārsteidz, kā mēs mērām un kā skatāmies uz kolēģiem. Ja ir priekšlikums samazināt vienu vietnieku, tad kā vadībai būtu jāplāno un jāvada šie procesi no izpilddirektora, domes priekšsēdētāja un vietnieka pozīcijas?! Varbūt kaut kādā brīdī tad arī mans amats nav vajadzīgs – gribētos zināt, kā es tieku mērīta?!”
G. Važa diskusijām lika punktu, sakot, ka pie priekšlikuma par komiteju apvienošanu var atgriezties februārī, bet ne par vietnieku samazināšanu, jo jau tagad vadība nespējot noklāt visus tos darbus, kas jādara: “Bet ja kāds grib izteikt pārmetumus I. Valeram, tad es tam nepiekrītu, jo SIA «Stiga RM» ir šeit tāpēc, ka darbi tika iesākti 2017., 2018. gadā vēl Engures novada laikā – tikai tāpēc rūpnīca tur ir. Ja kādam šķiet, ka viss notiek tikai tāpat, es tam nepiekrītu.” A. Ritene piebilda, ka I. Valers ir bijis klāt gan uzņēmēju apsākumos, gan arī sniedzis atbalstu ikdienā, turklāt būtu jāpaskatās, kā ir citos līdzvērtīgos novados, kur ir pat trīs vietnieki un trīs izpilddirektora vietnieki: “Pieņemot šādu lēmumu, kāda būs darbu kvalitāte? Turklāt uz vienu cilvēku būs tik daudz atbildības, kuru viņš nevarēs sadalīt. Aicinu padomāt, kādus lēmumus mēs pieņemam un kā mēs izsakāmies par cilvēkiem, kas godprātīgi veic savus darba pienākumus.”
Balsojot par M. Limanska iesniegto priekšlikumu apvienot komitejas un atteikties no viena vietnieka, septiņi deputāti balsoja par, 11 – pret un viens atturējās. Balsojot par budžetu, kā jau esam minējuši, trīs deputāti balsoja pret un viens atturējās, bet lielākā daļa deputātu budžetu atbalstīja.
Agita Puķīte











