Finanšu komitejas sēdē
Jāpērk velosipēds!
Ar šādiem vārdiem Finanšu komitejas sēdē 21. augustā noslēdzās diskusija par atbalstu Gravel Weekend (GW) Pasaules kausa posmam riteņbraukšanā, kas Tukuma novadā varētu notikt nākamajā gadā – augusta otrās nedēļas nogalē. Galīgais lēmums pēc nedēļas gan vēl jāpieņem domes sēdē.
Viss sākās dārzā un ar ceļu karti galvā
Kā sēdē stāstīja sacensību idejas autors un rīkotājs Kārlis Berlands, četrus gadus nodzīvojot Tukuma novadā, viņš ik gadus veicis ap 10 000 kilometru pa novada ceļiem, līdz ar to viņa galvā ir karte ar ceļu tīklu: “Mums ir unikāli ceļi, reljefs, dabas daudzveidība un arī Rīgas, lidostas tuvums, dzelzceļš, ko varam izmantot. Bet šo sacensību pirmsākums bija 2021. gadā, kovida laikā, manas mājas dārzā. Toreiz astoņi cilvēki izbraucām 100 kilometru lociņu pa Tukuma novada ceļiem, nodomājot, ka būtu forši te rīkot lielāku pasākumu. Nākamajā gadā joprojām manā dārzā ieradās ap 50 cilvēku. Un nu jau tas ir ikgadējs pasākums, kas notiek lielākoties tikai Tukuma novadā un mazliet arī Talsu novadā. Šogad bija 280 dalībnieku no visas pasaules, – nebaidos šī vārda, jo kā pagājušajā gadā, tā šogad tālākie punkti, no kuriem ieradās riteņbraucēji, bija Kanāda, ASV un Austrālija, bet kopumā bija pārstāvētas 22 valstis. Sacensību organizēšanā iesaistīts vairāk nekā 60 cilvēku – GW ir lielākais un starptautiski nozīmīgākais šīs disciplīnas pasākums Latvijā, un tas ir īpašs ar to, ka vienās sacensībās var piedalīties gan profesionāļi, gan tādi velosipēdisti, kam tās ir pirmās sacensības. Četru gadu laikā esam ieguvuši pasaules atpazīstamību – jau otro gadu bijām Vispasaules seriāla «Gravel Earth Series» daļa ar startu un finišu Šlokenbekas muižā. Turklāt šī gada sacensībās piedalījās tādas šosejas riteņbraukšanas zvaigznes kā Toms Skujiņš, Mārtiņš Blūms, Tomass De Gents (Thomas De Gent) un Sofija Raita (Sophie Wright).”
Neliela statistika
K. Berlands atzina, ka tie, kas sacensībās piedalījās pērn, tajās startēja arī šogad, turklāt līdzi ņemot draugus un komandas biedrus: “Balstoties uz aptauju, noskaidrots, ka kopumā bija 85 viesi no ārvalstīm, kas vidēji te pavadīja četras naktis, bet no vietējiem dalībniekiem aptuveni 120 cilvēku nakšņoja Tukuma novadā vismaz divas naktis, tāpēc Tukumā visas naktsmītnes tajā nedēļas nogalē bija aizņemtas. Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izrēķinājusi, ka viens tūrists Latvijā tērē vidēji 134 eiro dienā, līdz ar to var izrēķināt, ka šie cilvēki novada uzņēmējiem atstāja vairāk nekā 70 000 eiro.”
Kārlis gan piebilda, ka naktsmāju skaits Tukumā un apkārtnē ir ierobežots šāda līmeņa pasākumam, taču tuvumā ir piejūras ciemati, kā arī Rīga un Jūrmala.
Īpaša iespēja
Iemesls, kāpēc sacensību rīkotājs bija vērsies domē, ir saistīts ar Starptautiskās Riteņbraukšanas federācijas piedāvājumu rīkot Pasaules kausa posmu Latvijā: “Tas nozīmē, ka Latvija būtu viena no tām aptuveni 17 vietām, kurās notiek Pasaules kausa posms, un dalība šajos posmos ir vienīgais veids, kā kvalificēties Pasaules čempionātam. Latvijā un Baltijā šādu līmeņa sacensību posmi nav notikuši – tuvākie ir Polijā un Zviedrijā. Federācija piedāvā slēgt līgumu uz trim gadiem, kas garantēs, ka šis posms Latvijā notiek trīs gadus, taču līdz 1. septembrim ir jādod atbilde, vai mēs to darām. Ja slēgtu līgumu uz vienu gadu, licence maksātu 20 000 eiro un aptuveni 35 000 eiro ir vēl organizēšanas izmaksas, ko sedzam ar sponsoru atbalstu, bet, ja līgums tiek slēgts uz trim gadiem, – licence pirmajā gadā maksā 10 000 eiro, pēc tam – 20 000 eiro. Mūs atbalsta arī Latvijas Riteņbraukšanas federācija, un mēs pieteiksimies arī Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumam, taču tas tiek piešķirts konkursa kārtībā.” Jāpiebilst, ka sacensību rīkotāji vēlētos pašvaldības atbalstu arī norises vietas ziņā – viņi tās gribētu atkal rīkot Šlokenbekas muižā, un lūgtu pašvaldībai to atvēlēt bez maksas vai ar atlaidi, kā arī sniegt atbalstu ar policijas, zemessardzes utt. klātbūtni, ko spēj nodrošināt tikai pašvaldība: “Ceram, ka turpmāk arī šo licences maksu varēsim nosegt no dalības maksām, jo paredzam lielāku dalībnieku skaitu.”
Kā jau minēts, šīs komitejas deputāti piekrita atbalstīt licences maksu 10 000 eiro apmērā. Tiesa, bija diskusijas, vai sacensības augusta otrajā sestdienā neietekmēs tai laikā Jaunpilī, Kandavā un Engurē notiekošos arī tradicionālos pasākumus, taču K. Berlands skaidroja, ka, visdrīzāk, mērķauditorijas nepārklājas.
Lemj par štatiem un amatiem «Raudā»
Kā informēja domes speciāliste Liene Zērvēna, ir izvērtēti amati pašvaldībā un tās iestādēs: “Pašvaldības administrācijas personāla nodaļa tiek lūgta papildināt darbinieku sarakstu ar vēl vienu darbinieku. Šobrīd, centralizējot daudzus procesus, pašvaldības personāla nodaļas darbinieks no pagājušā gada aprīļa jau pilda personāla funkcijas arī sociālās aprūpes centrā «Rauda». Darba apjoms ir liels, jo jāsakārto dokumenti un jādokumentē dažādi procesi, tāpēc arī iecerēts piesaistīt vēl vienu darbinieku, kas palīdzētu gan «Raudai», gan arī iesaistītos pašvaldības administrācijas darbā. Šī darbinieka finansējums turklāt nāktu nevis no nodaļas budžeta, bet to finansētu pansionāts «Rauda». Pansionāta «Rauda» direktore Ilva Dreimane skaidroja: “Ja gribam attīstīties un būt ar teicamu reputāciju, ja gribam virzīties uz sociālās aprūpes un medicīnisko kvalitāti, mums trūkst personāla attīstības stratēģijas – saimnieciskajā jomā, sociālajā aprūpē, kur ir savas prasības ikdienas darbā un apmācībā, kā arī veselības aprūpē, kur arī ir savi mācību standarti. Turklāt pansionātā ir reģistrēts Veselības punkts. Mēs arī ieviešam e-medicīnu, kas nozīmē papildu apmācību datorlietošanas prasmēs, kuras daļai darbinieku nav. Es gribu likvidēt visas melnās kladītes, to vietā izveidojot digitālus reģistrus, lai katram būtu skaidrs, kas un kurā brīdī viņam ir jādara, ko viņš drīkst darīt, turklāt ievērojot personas datu aizsardzību. Turklāt šim darbiniekam būs jāiesaistās risku analīzē, jo nav izstrādāta kvalitātes vadības sistēma ar risku analīzi. Mums ir ļoti svarīgi noteikt reālus kvalitātes kritērijus, veicot reālu darba izvērtējumu – nevis tikai reizi gadā novērtēt darbinieku, bet analizēt – pieaug vai nepieaug izgulējumu skaits, vai ir nodrošinātas konkrētas procedūras utt. Mums ir jādomā, kā piesaistīt speciālistus, jo mediķi nelabprāt izvēlas sociālās aprūpes iestādes. Tā ka šis nebūs tikai plikas atsēdēšanas speciālists – darba pienākumu viņam būs daudz.” No jauna, kā skaidroja I. Dreimane, tiek izveidots Veselības punkta reģistratora amats: “Šis darbinieks sekos pacientu un zāļu plūsmām, kā arī pasūtīs un verificēs no lieltirgotavām saņemtos medikamentus, kas līdz šim nav darīts, un vēl būs daudz un dažādi pienākumi. Vēl plānots izveidot vecākā aprūpētāja štata vietu, kas koordinētu aprūpētāju darbu un palīdzētu jaunajiem darbiniekiem iekļauties kolektīvā. Ir iecerēts izveidot mācību klasi, kur varēs vadīt praktiskās nodarbības, piemēram, kā mainīt pamperus vai veikt citus aprūpes uzdevumus, jo zināšanas nepieciešams arī atsvaidzināt.”
Likvidēs trīs amatus
Vēl no 30. septembra plānots svītrot pansionāta amata vietu “kultūras darba organizators”, jo šo darbu, kā skaidroja direktore, jau ļoti labi dara četri jaudīgi rehabilitētāji ar ļoti izteiktu komandas garu, kam ļoti labi sanāk visu saplānot un noorganizēt. Tāpat tiek svītrots amats “higiēnas dezinfektors”, kas izveidots pandēmijas laikā, kā arī jau no 31. augusta tiks likvidēta zobārsta pusslodzes likme: “Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pansionātā jābūt ne tikai zobārstam, bet arī asistentam, kura nav, un arī rentgena aparatūrai, kuras arī nav. Turklāt zobārsta aparatūra ir norakstīta, jo nav remontējama un tās vieta ir muzejā. Tāpēc ērtāk ir pirkt ārpakalpojumu akūtās situācijās un reizi trijos gados, kad klientam nepieciešamības gadījumā ir vajadzīgi protezēšanas pakalpojumi. Mēs ļoti ceram, ka Engurē attīstīsies zobārstniecības kabinets, ar kuru arī varēsim noslēgt sadarbības līgumu.”
Jāpiebilst, ka jauna štata vieta pašvaldības administrācijā mēnesī izmaksās 1582 eiro (bruto, kur 1523 eiro tiks saņemts no SAC «Rauda»), savukārt «Raudā», samazinot štata vietas un izveidojot jaunas, finanšu samazinājums būs par 648, 50 eiro mēnesī.
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kur paliek mūsu nauda» saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2025
Nav vēl komentāru.