Kur paliek mūsu nauda
Novada domes sēdē
Pagastā un komisijā
Tā pie jauna vadītāja tika Slampes pagasta pārvalde. Turpmāk par šī pagasta saimniecību atbildēs Mārtiņš Latvis, kurš bija viens no sešiem pretendentiem, kas šim amatam pieteicās. Sēdē viņš klātesošajiem skaidroja, ka amatam pieteicies kā profesionālu, tā arī personīgu iemeslu dēļ. Pēdējos M. Latvis 20 gadus ir strādājis kā vadītājs dažādās struktūrvienībās, lielākoties tirdzniecībā un nu ir gatavs jauniem izaicinājumiem un jaunā jomā. Savukārt personīgi mazliet savādāks skats uz dzīvi pavēries pēc iestāšanās Zemessardzē, tādējādi vairāk apzinoties savu patriotismu, un nu vēloties pieredzi, darbu vairāk ieguldīt sabiedrības labā savā novadā. Oficiāli darbu pārvaldē viņš uzsāks tūlīt pēc pagasta svētkiem, 4. augustā. Taču tāpat solīja, ka piedalīsies arī svētkos, un pastāstīja, ka jau iepriekš bijusi tikšanās ar Slampes konsultatīvo padomi.
M. Latvija kandidatūra tika apstiprināta, bet deputāti, konkrētāka Sergejs Kovaļovs vēl interesējās, vai jaunais vadītājs zina, cik iedzīvotāju Slampē, cik plaša pārvaldāmā teritorija. Jauno pārvaldnieku šis jautājumu nesamulsināja – par iedzīvotāju skaitu bija informēts…
Jāatgādina, ka iepriekšējos gadus, kopš Slampes pagasta pārvalde tika nodalīta no Džūkstes, to vadīja Mairita Čuda, kas uzrakstīja atlūgumu jūnijā. Un jau vēstīs, ka pārmaiņas gaidāmas arī Lapmežciema pagastā, kur gan vēl mazliet jāapgaida līdz amata konkursa rezultātu oficiālai apstiprināšanai.
Bet jau šajā domes sēdē apstiprināja novada vēlēšanu komisiju, kas ir vairāk vai mazāk formāls process pēc katrām pašvaldību vēlēšanām. Par komisijas priekšsēdētāju turpinās būt Liene Zērvēna, kuru šim amatam bija izvirzīji novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa. Komisijai savus pretendentus bija iespēja izvirzīt arī deputātiem, kas arī ticis darīts. Rezultātā komisijas darbā apstiprināja: Zani Nordenu, Dainu Vilmani, Sandru Skļepoviču, Vioriku Brakmani, Aiju Lūsi un Elīnu Seidari. Jāpiebilst, ka darbu komisijai jāuzsāk jau teju uzreiz pēc apstiprināšanas – ir jāgatavojas nākamajām – nu jau Saeimas vēlēšanām, kas notiks 2026. gada 3. oktobrī.
Skolā un bērnudārzā
Mācību gadam noslēdzoties, vakants bija kļuvis arī Smārdes pamatskolas direktora amats. Konkursā tam pieteicās pieci pretendenti, no kuriem četrus uzaicināja uz pārrunām. Rezultātā par piemērotāko komisija atzina Vivitas Ponciusas pieteikumu. Jaunā direktore darba pienākumus uzsāks pildīt no 18. augusta. Šajā sēdē viņa gan vēl nepiedalījās, bet no pieteikuma varējām uzzināt, ka V. Ponciusa ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnēs un šobrīd turpina studijas doktorantūrā sociālajās zinātnēs. Iepriekš sevi pierādījusi gan kā «Hotel school» viesnīcu biznesa koledžas direktore, gan kā Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledžas vadītāja. Papildus ir bijusi mācībspēks (gan lektore/docētāja, gan skolotāja) dažādās izglītības iestādēs. Deputāti vēl sēdē interesējās, vai jaunā direktore spēs savienot amatu ar citiem saviem darba pienākumiem, tostarp doktorantūras studijām Daugavpils universitātē? Kā skaidroja novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, tas ticis jau pārrunāts, un jautājumu risināšot. Tāpat viņš atzina, ka tā lielā mērā ir bijusi problēma ar iepriekšējo skolas direktori Ingu Upatnieci – bieži neesot bijusi uz vietas. Savukārt jaunizvēlētā skolas vadītāja šobrīd dzīvojot Smārdes pagastā.
Lai neapplūst, kam nebūtu jāpludo
Jau vēstīts, ka jūlijā kārtējo reizi tika grozīts budžets un arī investīciju saraksts, kurā bija jāiekļauj arī vairāki projekti. Viens no tiem, kas gan vēl nav saņēmis apstiprinājumu, paredz upju tīrīšana Engures ezera dabas parkā, kam 85% apjomā iespējams piesaistīt arī Eiropas fondu finansējumu. Tiek lēsts, ka darbi izmaksās 262 140,45 eiro (attiecināmās izmaksas). Projekta ietvaros paredzēts
veikt trīs mazo upju – Dursupes, Jurģupes un Melnupes – lejteces posmu tīrīšanas darbus. Kā iepriekš finanšu komiteju sēdē skaidroja G. Važa, projekts sniegtu risinājumu jau konstatētai problēmai – netīrīto upju dēļ applūstot apkārtējās teritorijas, meži, īpašumi. Bet šobrīd vēl top projekta pieteikums, kas paredz, ka atbalsta gadījumā pašvaldība apņemas, pirmkārt, darbus veikt avansā, otrkārt, ir gatava projektu līdzfinansēt 15% apmērā, kas šajā gadījumā ir nepilni 40 000 eiro.
Darbam ar ģimenēm
Tāpat iesniegšanai tiek gatavots iepriekš jau komiteju sēdē aprunātais Tukuma sociālā dienesta izstrādātais projekts «Intensīvais sociālais darbs ģimenēm ar
bērniem». Tas paredz, ka Slampes «Rīti», kas jau šobrīd ir aprūpes centrs, būtu vieta, kur strādāt ar ģimenēm, kurās aug bērni, – lai tiktu izveidota katrai ģimenei individuāla programma vairākiem mēnešiem, lai risinātu visu problēmu loku, kas ģimenei aktuāls. Virsmērķis šim darbam, kā skaidroja dienesta vadītāja Ina Balgalve, – lai bērni pēc iespējas retāk nokļūtu ārpusģimenes aprūpē, kas, neskaitot citus negatīvos aspektus, ir arī ļoti dārgs pasākums pašvaldībām. Konkrētā iecere, kā šobrīd tiek lēsts (pats projekta pieteikums vēl tikai taps), izmaksās ap 480 000 eiro, ilgs divus gadus un ar tā starpniecību plānots palīdzēt 48 personām. Papildu finansējumu no pašvaldības budžeta tas īsti neprasītu, ja nu vienīgi deputāti vēlāk nolemtu, ka programma izdevusies un arvien nepieciešama arī pēc šiem diviem gadiem. Bet, kā vēstīts, projekta pieteikumā šāds punkts nav kā obligāta prasība.
Jauniešiem un baznīcai
Pašvaldības atbalstu – gan atšķirīgos apmēros – lūgušas arī organizācijas. Tā, piemēram, biedrība «Pasaules kultūras telpa Tukumā» jau saņēmusi atbalstu projektā «Ubuntus», kura ietvaros tiek veidota sadarbība ar tā sauktajiem globālajiem Dienvidiem un iesaistīti vietējos skolu jaunieši. Temats, ko pētīs, un kurā darbosies, to skaitā, rīkojot dažādas meistarklases, ir tekstils un ar to saistītie izaicinājumu, piemēram, videi. Pašvaldības artava šajā gadījumā nav liela – 450 eiro, ko deputāti arī apstiprināja.
Tāpat mazliet vairāk nekā 9000 eiro, kas būs summa, ko ņems no Tūrisma mantojuma attīstības nodaļas budžeta (vēsturisko ēku atjaunošanai paredzētā līdzfinansējumu), nolēma piešķirt Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzei. Dievnamā šobrīd noris tālākie atjaunošanas darbi, to skaitā jumta maiņa zonā, kur tas līdz šim nav izdarīts. 75 000 eiro saņemti no Nacionālās kultūras Mantojuma pārvaldes, tomēr darbu izmaksas ir par pieminētajiem tūkstošiem lielākas. Un deputāti šo atbalstu arī akceptēja.
Stāvēs vai nestāvēs?
Ja iepriekš pieminētās ieceres var rēķināties ar budžetā ieplānotajiem līdzekļiem, tad ir darbi, kam pašvaldība paredz aizņemties līdzekļus. Un to vidū ir arī laukuma izbūve pie Kurzemes ielas 6. Kā iepriekš finanšu komitejas sēdē skaidroja komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols, būtībā tas skar visu apkārtējo daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, jo tās būs papildu vietas auto novietošanai. Laukums tiks izbūvēts uz pašvaldības zemes, vietām nedaudz parkāpjot zonu, kur sākas konkrētai mājai piederīgais īpašums, bet par to jau panākta vienošanās. Tāpat kā vienojušies par to, ka šī laukuma apkārtējās mājas vairs nepretendēs uz pašvaldības līdzfinansējumu pagalmu labiekārtošanai, piebilda izpilddirektors Ivars Liepiņš.
Iepirkums šiem darbiem jau noslēdzies, un zināms, ka laukuma izbūve izmaksās 158 668,34 eiro. Darbus veiks SIA «Kandavas ceļi» un uzraudzīs SIA «IV 2». Līdz ar to sēdē vajadzēja tikai apstiprināt to, ka pašvaldība šo summu aizņemas. Darbus pabeigs šajā gadā. Iepriekš gan deputāti vēl diskutēja par to, vai brīdī, kad laukums jau taps, būs arī zīmes, ka te auto var stāvēšanai turēt tikai konkrēto māju iedzīvotāji, kas tā ir jau vairākos citos pagalmos pilsētā. Pārsvaru guva viedoklis, ka nez vai tā varēs, ņemot vērā, ka laukums tomēr būs pašvaldībai piederošs un, ka, piemēram, jāparedz, ka kāds te brauks arī uz bērnu rotaļu laukumu, kas arī atrodas pagalmā. Savukārt sēdē, piemēram, S. Kovaļovs interesējās, vai iedzīvotāji, šajā gadījumā – privātīpašnieki, kuru zemes šis laukums skars, arī kā tajā piedalīsies? I. Liepiņš skaidroja – atteikšanās no iespējamā domes finansējuma pagalmu labiekārtošanai, kas var būt līdz 20 000 eiro, arī ir šī iesaistīšanās, un par to konkrēto māju iedzīvotāji ir jau parakstījušies. Atbildot uz deputātes Lauras Kancānes jautājumu, G. Važa skaidroja, ka šīs “atteikšanās” ir spēkā vismaz uz septiņiem gadiem, kā to nosakot saistošies noteikumi (šo gan solīja vēl noprecizēt). Savukārt, par citiem pagalmiem runājot, proti, vai arī citu ēku iedzīvotājiem varētu būt šāda vienošanās – izpilddirektors skaidroja, ka gadījums savā ziņā esot īpašs, jo par to sarunas ilgušas gadiem. Līdzīgu vietu pilsētā neesot daudz, proti, vietu, kur viens laukums skartu veselu kvartālu un kur vēl pa vidu būtu pašvaldības zeme. Līdz ar to šāds risinājums ir pirmo reizi.
Noslēgumā deputāti par aizņēmumu nobalsoja, bet – ar S. Kovaļova piebildi, ka, viņaprāt, iecere un darbs jau esot visnotaļ labs, taču būtiski, kā to juridiski noformē. Proti, vai pašvaldībai nepārmetīs, ka tā iegulda privātos īpašumos.
Turpmāk vēl.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kur paliek mūsu nauda» saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2025
Nav vēl komentāru.