Jāpiebilst, ka pirmajā sēdē par padomes vadītāju ievēlēja Andri Riteni, bet par viņa vietnieci – Sintiju Berkoldi. 

Pēc tam katrs uzņēmējs pauda savu viedokli gan par, viņaprāt, lielākajām problēmām, izaicinājumiem un kopīgi novadā, šajā padomē darāmajiem darbiem. 

Ir svarīgi piesaistīt investīcijas 

Artis Kampars (SIA «Ronis») atzina, ka padomes pienākums ir būt labdabīgam, pozitīvam un nekritizējošam padomdevējam, nākot ar savām idejām ne tikai formāli, bet ar reālu darbu: “Vērtējot savu līdzšinējo darba pieredzi un redzot Latvijas pašvaldības, jāsecina, ka tās, kas ir veiksmīgas, strādā ļoti ciešā sadarbībā ar uzņēmējdarbības vidi, jo administratīvi politiskā vara kopā ar racionālo uzņēmēju izpratni veido attīstību, kuru visi vēlamies. Latvijas pašvaldības konkurē savā starpā, tāpat kā uzņēmumi – savā, un novadam jābūt ar dziļu izpratni, lai spētu šo konkurenci izturēt. Galvenais, par ko vajadzētu domāt, ir –  kā piesaistīt naudu privātu un valsts investīciju veidā, kā arī ar dažādu fondu atbalstu. Ja ir vairāk naudas un lielāki projekti, tad ir vairāk cilvēku, kas vēlas šeit dzīvot un kļūt turīgāki.” 

Sintija Berkolde (SIA «Orange stuff»): ”«Kukul» ir relatīvi jauns uzņēmums, kas darbību sāka Engurē un tagad ir Tukumā, bet tā sajūta ir tāda, ka esam piedzimuši pareizā vietā, kur labi jūtamies.” Ivo Berkolds piebilda, ka uztver šo padomi arī kā diskusiju klubu, tikai svarīgi caur diskusijām nonākt līdz reāliem priekšlikumiem, iesāktām lietām, kas būs balstītas praktiskajā vidē. ”Man nepatīk tā ikdienas sajūta, ka mēs visu laiku kaut kam dzenamies pakaļ un risinām problēmas... Izraušu no konteksta tēmu, par kuru sabiedrība daudz nediskutē, – par darba nespējas lapu piešķiršanu. Darbinieks pa telefonu piezvana ārstam – vajag slimības lapu, un pēc stundas viss ir kārtībā. Tas ir milzīgs uzņēmējdarbības šķērslis! Varbūt padomes sanākšanas reizēs arī šajā problēmā varēsim nonākt līdz kopīgiem priekšlikumiem.”

Risināmi dažādi jautājumi   

Andris Ritenis (SIA «Silu kūdra») piebilda, ka līdztekus jau minētajām tēmām ir arī citas, piemēram, par apkārtējo grantēto ceļu slēgšanu pavasarī, ziemā vai rudenī: “Sanāk, ka šādi tā pārvietošanās tiek nobloķēta, bet – kā lai mēs aizvedam produkciju? Otrs mērķis ir industriālais parks un tā attīstība – jo vairāk uzņēmumu, jo vairāk darba vietu, jo lielāka attīstība. Jautājumu mums ir daudz, par ko spriest.” Māris Birzulis («Tukuma uzņēmēju klubs») apsveica novadu, kura sniegto atbalstu uzņēmējiem novērtējusi Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera: ”Virziens ir pareizs, gan būvējot dzīvokļus, gan piesaistot pilsētai uzņēmējus, taču diskusiju temats būtu mājokļu cenas. Tas, ka cilvēki te grib dzīvot un pieprasījums pēc mājokļiem ir liels, ir skaidrs. Tāpat būtiski – stāv «Skonto» rūpnīca, kuru kaut kādā veidā vajadzētu iekustināt, piemēram, dronu ražošanai.” 

Kā lai cilvēks tiek uz darbu Zentenē?

“Šis ir pozitīvs pasākums, lai izrunātu aktualitātes, ar kurām uzņēmēji saskaras ikdienā,” atzina Roberts Redko, SIA «Galangal» īpašnieks: “Gribu uzsvērt, ka novads ir ne tikai Tukums, bet arī teritorija ārpus tā, kur arī ir svarīgi attīstīt infrastruktūru un nodrošināt uzņēmumus ar darbiniekiem. Varbūt tad kopīgiem spēkiem panāksim, ka cilvēki negribēs tik ļoti braukt projām. Pozitīvā ziņa, ka no šīs padomes apritē nonāks dažāda informācija un ka kaut kas uzņēmējdarbības jomā notiks. Tomēr man ir ļoti lielas bailes, vai manā reģionā – Zentenē – būs, kas strādā. Ar to ir ļoti bēdīgi. Cilvēki piesakās darbā, pastrādā mēnesi, paņem slimības lapu, un līdz ar to šis cilvēks ir no darbinieku skaita svītrojams. Un vēl – pat ja darbinieki teorētiski ir, viņi nekādi nevar nokļūt uz ražotni Zentenē. Mēs pat mašīnu būtu gatavi iedot, ja vien kādam būtu tiesības, – lai brauc un ved pārējos. Savukārt citu valstu strādnieki uz šejieni negrib braukt, viņi grib lielpilsētu. Varbūt var sarakstā salikt tos, kas prasa pabalstu un vest viņus pie mums uz darbu, lai strādā?...” 

Pabalsti tiem, kas strādā!

Padomē darbosies arī Rolands Osis no SIA «Landscape»: “Ir vēl viena problēma – cilvēks ir bezdarbnieks un vēlas šo statusu saglabāt, bet vēlas arī strādāt, tikai ne oficiāli. Tas arī ir sāpīgs jautājums. Jo – jo cilvēks uzskata, ka labāk ir izmantot pabalstus. Tā ir liela problēma.” I. Liepiņš piebilda, ka pašvaldība visas šīs situācijas vērtē, jo mērķis būtu palīdzēt ar pabalstiem tiem, kam tiešām tos vajag, piemēram, palīdzēt cilvēkam, kamēr viņš atrod darbu vai ir citas krīzes situācijas. ”Kopumā mēs vairāk nekā 6 miljoniem eiro atvēlam sociālajai palīdzībai, un tas nav maz,” tā I. Liepiņš. 

Māris Kalniņš (SIA «Dekšņi») atzina, ka viņa ir pieredze darbā dzīvokļu komisijā, kur redzamas gan piešķirtās atlaides, gan pabalsti, bet vajadzētu darīt otrādi: “Nevis, kā tagad, kad saskaita ieņēmumus un tad piešķir pabalstu, bet pareizi būtu, ka pie uzņēmēja būtu jānopelna kaut minimālā alga vai mazāka summa, bet, galvenais, ka kaut kas ir jānopelna, un tad no pašvaldības vēl var saņemt atbalstu savai ģimenei. Šī brīža kārtība ir tāda, ka mēs liekam viņam nestrādāt, lai kaut ko iedotu.”

Arī viesstrādniekiem jāmācās latviešu valoda

“Pašvaldības iepriekšējo četru gadu darbs ir novērtēts ar desmit, un to apliecina aizvadīto vēlēšanu rezultāti,“ atzina SIA «Stiga RM» valdes priekšsēdētājs Andris Ramoliņš, piebilstot, ka vairākums novada iedzīvotāju šiem deputātiem ir uzticējušies, jo redz, ka darbi notiek... Es aicinu, piemēram, imigrantus integrēt darba tirgū ar prasību apmeklēt obligātus latviešu valodas kursus. Mums te ir daudz ukraiņu, parādās arī indieši... Esmu Latvijas patriots, bet uzskatu, ka mēs nekur neaizmuksim no Eiropas Savienības cilvēku brīvās migrācijas, un mums ir jāzina, ko ar šiem cilvēkiem darīt. Es daru šādi: katru nedēļu ir obligātie latviešu valodas kursi, uz kuriem cittautu strādniekiem jāiet, un divi uzbeki jau runā latviešu valodā. Viņi nevar nemācīties, jo kursi ir darba laikā, un tikai tā var reāli darbiniekus piespiest. Aicinu līdzīgi rīkoties, jo es negribētu nonākt līdz tam, ka pēc 15 vai 20 gadiem vairs nespējam runāt latviešu valodā. Mums pašiem jābūt tiem darītājiem. Ja attīstīsies rūpniecība, visticamāk, būs strādnieki no citām valstīm, tāpēc aicinu domāt, kā paši viņus varam integrēt mūsu sabiedrībā. Un, ja visi gribam dzīvot labāk, darba rokas būs vajadzīgas. Šis būtu arī uzdevums pašvaldības uzņēmējdarbības speciālistam, kas var doties pie uzņēmējiem un par šo runāt.” 

Problēma – iepirkumi 

Rihards Sležis – SIA «Rotas»: ”(..)Viens no pārmetumiem ir par iepirkumiem, turklāt tieši Tukuma pašvaldībai. Neuztveriet to personīgi, bet ir viens konkrēts iepirkums par labiekārtošanas darbiem Jurģos – ap 30 000 vai 40 000 eiro vērtībā, kuru sludina jau ceturto vai piekto reizi, bet tā arī nevar pabeigt. Nevienā citā pašvaldībā šāds process par nelieliem iepirkumiem tik ilgi nenotiek... Nu tad sasauciet visus pretendentus kopā un izrunājiet, jo uzņēmējam tas nozīmē četras piecas reizes taisīt piedāvājumu, tad vēl visi nodrošinājumi, garantijas... Tā ir ļoti nopietna lieta, par kuru ir jārunā, jo sanāk tā, ka tieši uzņēmējam viss tiek uzkrauts, ieskaitot pārbaudes.” I. Liepiņš skaidroja, ka šī problēma ir apzināta, un ir cerība, ka arī valsts atvieglos iepirkuma procedūras: “Skaidrs, ka likums un procedūras ir jāievēro, bet mēs daudzviet šaujam pār strīpu, jo visi vēlas maksimāli nodrošināties. Tai pat laikā mums nav bijušas strīdus situācijas, un visas pārsūdzības iepirkumu uzraudzības birojā esam vinnējuši.” M. Kalniņš piebilda, ka līdzīga situācija bijusi ar pārtikas iepirkumu bērnudārziem, kas bijis sadalīts pa produktu veidiem, taču nevienam nav laika pāris kilogramu dēļ krāmēties.”     

Agita Puķīte