Izvēlies atbildīgi

 

Gundara Važas sarakstam – absolūts vairākums

  1. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās. Tukuma novada iedzīvotāji šoreiz bija īpaši centušies, un no 34 843 balstiesīgajiem savu balsi par deputātu kandidātiem atdeva 15 287 iedzīvotāju jeb 43,87%, kas ir par 10,84% vairāk nekā 2021. gada vēlēšanās (attiecīgi – 36 242 balstiesīgie, 11 967 (33,02%) nobalsojušie). Labāks rādītājs nekā iepriekš, bet tiku un tā nesasniedz valstī vidējo…

Latiņa pacelta, kas tālāk?

Salīdzinājumam – valstī no 1 377 183 balsstiesīgajiem nobalsoja 646 867 jeb 46,97%, savukārt Zemgales apgabalā, kur esam ieskaitīti, nobalsoja 43,61%.

Jāpiebilst, ka vislielākais vēlētāju skaits novadā reģistrēts Tukuma 2. vidusskolā – 2082, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāks, salīdzinot ar 2021. gadu (951), Tukuma novada pašvaldībā – 1643 (1343), Kandavas sporta hallē – 1 146 (985), Lapmežciemā – 931 (618), Engurē – 909 (766), Jaunpilī – 603 (485).

Šīs bija otrās vēlēšanas, kopš administratīvās reformas, un vairāki politiskie spēki iezīmējuši stabilu vietu domē jau otro sasaukumu pēc kārtas. Abu šo vēlēšanu uzvarētājs ir «Latvijas Reģionu apvienība», kas 2021. gadā ieguva 8 mandātus, bet šoreiz – 10. Jāpiebilst, ka lielāka vēlētāju skaita dēļ šajās vēlēšanās augstāk pacelta arī latiņa iekļūšanai domē – vēl pagājušajās vēlēšanās pietika ar 897 balsīm, lai kļūtu par deputātu, taču šoreiz minimums bija 1859 balsis. Te gan jāpaskaidro, ka cīņā par deputātu vietām piedalījās vien tās partijas (apvienības), kas ieguvušas vairāk par 5% balsu, un šo sarakstu vidū deputātu skaitu rēķina pēc noteiktas kārtības.

 Gundars Važa pārspēj Jura Šulca rekordu

Partija «Latvijas Reģionu apvienība» (LRA) Tukuma novada domē tiek pārstāvēta jau otro reizi un ir tā saucamā varas partija. Lielākā daļa ievēlēto deputātu jau strādāja iepriekšējā sasaukumā, to vidū iepriekš zemniekus pārstāvējusī Dace Adiņa, kas šoreiz ievēlēta no LRA saraksta. Pirmoreiz deputātu rindās būs Zane Selivanoviča, Tukuma 3. pamatskolas direktore. Vēlēšanās nav veicies pašvaldības izpilddirektoram Ivaram Liepiņam, kas no 8. vietas sarakstā noslīdējis uz pēdējo – 22. vietu. Viņš arī saņēmis lielāko mīnusu jeb pret balsu skaitu – 1040 (par – 644, kopā – 6608 balsis).

Saraksta pirmais numurs Gundars Važa apvienotajā novadā jau otro sasaukumu nodrošina sev un savam sarakstam stabilu balsu vairākumu. Jāpiebilst, ka viņš arī pārspējis agrākā domes priekšsēdētāja un deputāta Jura Šulca sasniegto rekordu – 10 000 balsis 2009. gada vēlēšanās. Važa šogad ieguvis 11 001 balsi (par – 4217, pret – 220).

Partija «Tukuma pilsētai un novadam», kas reiz bija vēlēšanu balsu vairākuma līderis un, piemēram, 2013. gadā novadā varēja lepoties ar 12 vietām no 17, 2021. gadā ievēlētajā domē ieguva vien divas balsis. Taču šogad, iesaistot sarakstā «Vienotības» deputātus, saraksts domē ir ieguvis četras vietas, līdz ar to jaunajā domē strādās Mārtiņš Limanskis, Dace Lebeda, Rimants Liepiņš, kā arī Sergejs Kovaļovs, kurš nu atgriezies deputātu rindās – viņš domē bija ievēlēts 2017. gada vēlēšanās.

Līderis domē neiekļūst

Par vienu vietu vairāk nekā 2021. gada vēlēšanās šogad ir ieguvis Nacionālās apvienības saraksts – domē ievēlēti trīs šī sarasta deputāti. Turklāt visi trīs – SIA «Tukuma siltums» siltumtehnikas inženieris Renārs Stančiks, SIA «Element Hiss AB» liftu montāžas vadītājs Mārtiņš Grīnbergs un Pūres pamatskolas skolotāja, juriste Laura Kancāne – šos pienākumus uzņemsies pirmoreiz. Savukārt saraksta pirmais numurs Normunds Rečs, kas bija deputāts pēdējos divos sasaukumos, daudzo svītrojumu dēļ palicis uzreiz aiz svītras (par – 349, pret – 355, kopā 1846 balsis).

Stabili nemainīgu sniegumu kā 2021. gadā, tā šajās vēlēšanās parādījis Latvijas Zaļās partijas saraksts – darbu domē turpinās Inga Priede un Guntars Indriksons. Tiesa gan, partija saņēmusi par 50 balsīm mazāk nekā 2021. gadā.

Šis gads neveiksmīgs izrādījies Latvijas Zemnieku savienībai, kas jaunajā domē nebūs pārstāvēts, lai gan iepriekš tai novada domē stabili bija divas vai trīs vietas. Situācija izveidojusies gluži tāda pati kā pirms 20 gadiem, kad pēc 2005. gada vēlēšanām Tukuma pilsētas domē šī partijas netika pārstāvēta.

Jaunpienācēju sarakstiem – sarkanās kartītes

5% barjeru nepārsniedza to abu partija saraksti, kas novada vēlēšanās startēja pirmo reizi. Proti, minimuma barjeru nepārvarēja partijas Latvija Pirmajā vietā un apvienības «Suverēnā vara, apvienība Jaunlatvieši» sarakstu pārstāvji. Pirmās partijas līderis Kaspars Sevčuks (2017. gadā bija ievēlēts Kandavas novada domē no Nacionālās apvienības saraksta) ar 220 “par” un 59 “pret” ieguva 867 balsis, taču ar to nepietika, lai iekļūtu domē. Tas pats sakāms par partiju apvienību «Suverēnā vara, apvienība Jaunlatvieši». Jāpiebilst, ka šī saraksta līderi Grigoriju Katkovu balsojumā apsteidza novadnieks Jānis Veršāns, iegūstot 295 balsis.

Te gan jāpiebilst, ka šie ir provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Balso par konkrētiem cilvēkiem

Kā atzīst vairāki eksperti, šogad pašvaldību vēlēšanu rezultātus vairāk nekā citus gadus ietekmēja valstī un pat starptautiskajā arēnā notiekošais. Proti, karš Ukrainā radījis krasāku robežšķirtni gan nacionālās, gan politiskās nostājas ziņā. Tieši tā dēļ šogad var runāt arī par tā saukto Rosļikova efektu. Tas, kā uzskata novērotāji, pirmkārt pieaudzēja balsis Nacionālajai apvienībai, bet vienlaikus arī it kā par Stabilitāti mērenākajiem, bet tomēr uz sadarbību ar Krieviju vērstajiem politiskajiem spēkiem, kā, piemēram, «Suverenā vara»/apvienība «Jaunlatvieši» un Latvijas Pirmajai partijai. Tai gan plusus un mīnusus esot radījusi arī publiski izteiktā vēlme atdarināt jauno ASV prezidentu… Vai tā tas bijis arī mūsu novadā, – to varam tikai minēt…  Žurnālistu novērojumi liecina, ka joprojām daudz vēlētāju novadā balso vai gribētu balsot nevis par partiju sarakstiem, bet gan par konkrētām personībām.

Vēl novērojām, ka atsevišķos iecirkņos vadībā izvirzījās viens  politiskais spēks, taču citos iedzīvotāji bija savu balsi atdevuši dažādiem sarakstiem, līdz ar to līderis no citiem atšķīrās vien ar dažiem %.

Jāpiebilst arī, ka šis ir jau otrais gads, kad tieši atzīmes “par” vai “pret” vēlēšanu zīmē nosaka, kurš kandidāts iekļūst vai neiekļūst domē. Tas redzams arī tabulā, kurā esam norādījuši konkrētās personas vietu sarakstā pēc iegūto balsu skaita un vietu partijas iesniegtajā deputātu kandidātu sarakstā.

Ķibeles vēlēšanu norisē

Lai arī visā vēlēšanu nedēļā bija nelielas aizķeršanās, izmantojot elektronisko vēlētāju reģistru, vēlēšanu komisijām bija plāns B – ja reģistrs nestrādā, katru vēlēšanu aploksni liek vēl citā aploksnē, lai pēc tam pārbaudītu, vai kāds vēlētājs nav nobalsojis divreiz. Tomēr nekas neliecināja, ka gaidāmas lielākas problēmas, taču… Sākoties balsu skaitīšanai, ne visos iecirkņos bija iespējams vēlēšanu zīmes noskanēt elektroniski, tādēļ tās tika skaitītas ar rokām. Kā skaidroja Tukuma novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Liene Zērvēna, problēmas radīja jaunā kārtība – ka vispirms vēlēšanu zīmes varēja skanēt mazie iecirkņi, bet lielajiem bija jāgaida, un šī gaidīšana aizņēma daudzas stundas. Turklāt ļoti ilgu laiku nebija nekādas saziņas ar Centrālo vēlēšanu komisiju. Tā gaidot tika zaudēts tik dārgais laiks, ko būtu uzreiz jau varējuši veltīt skaitīšanai ar rokām. Šīs kavēšanās dēl darbu komisija pabeidza… tikai 7.00 no rīta!

Jāpiebilst, ka vakar, 9. jūnijā, Viedas administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa paziņoja, ka pieprasīs Valsts digitālās attīstības aģentūras direktora Jorena Liopas atkāpšanos. Vēlēšanu procesa norisi sola vērtēt Valsts kanceleja.

Kas tālāk?

Šomēnes pašvaldības vēl strādā “pa vecam”, notiek komiteju sēdes un pēdējā domes sēde 26. jūnijā. Pirmo jaunās domes sēdi sasauks novada vēlēšanu komisija, un tas varētu notikt 30. jūnijā.

Par to, kāda būs jaunās domes politiskās pārvaldības struktūra, vakar, 9. jūnijā vaicājām pašvaldības vadītājam Gundaram Važam. Viņš skaidroja, ka par to nav bijis laika domāt, jo priekšā vēl komiteju sēdes un domes sēde vecajā sastāvā. Vaicāts, vai paša vadītā saraksta labais rezultāts vēlēšanās neliks kļūt lepniem, viņš pauda cerību, ka nē: “Nu, nav gluži tā, kā bija Engures novadā, kur [2017. gadā] no 15 vietām ieguvām 14, bet ir labi…”

Vaicāts, vai jau ir zināms amatu sadalījums politiskajā vadībā un izpildvarā, G. Važa skaidroja, ka ar izpilddirektoru un viņa vietniekiem, kā to paredz Pašvaldību likums, jau pērn tika noslēgts terminēts līgums uz pieciem gadiem. Kas attiecas uz politisko vadību, nekādi lēmumi pagaidām nav pieņemti.

Vēl mēs interesējāmies, kādu lēmumu pieņems līdzšinējā pašvaldības izpilddirektora vietniece Baiba Pļaviņa, kas ir ievēlēta novada domē. Atgādinām, ka arī 2021. gadā viņa nolika deputātes mandātu, lai ieņemtu izpilddirektora vietnieces amatu. B. Pļaviņa skaidroja, ka šobrīd vēl nogaidīs, kādu lēmumu, veidojot savu komandu, pieņems domes priekšsēdētājs, bet jebkurā gadījumā viņa saka paldies visiem, kas par viņu balsojuši un viņai uzticējušies.

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Izvēlies atbildīgi” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2025

Nav vēl komentāru.

Pievieno komentāru