Turpinot tradīciju, arī pirms šīm vēlēšanām cenšamies sniegt palīdzīgu roku paši sev un jums, cienījamie lasītāji, neļaujoties apmaldīties daudzkrāsainajā deputātu kandidātu piedāvājumā. Te gan jāprecizē, ka tik plašs tas arī nemaz šoreiz nav, jo uz 19 vietām Tukuma novada domē pretendē vairs tikai septiņi saraksti un 126 kandidāti. (Salīdzinājumam – 2021. gadā saraksti bija deviņi, bet domē tikt gribētāji bija 180.)
Un tā, ko tad šajā pielikumā piedāvājam? Vispirms ielūkojāmies, kas katram sarakstam ”vēderā“. Proti, noskaidrojam, kuri potenciālie deputāti politikā jau paspējuši padarboties iepriekš, kuri acīmredzot meklē jaunas pieredzes iespējas vai jaunu sarakstu. Tā teikt, izpētām saraksta ”radurakstus”.
Ko vēl? Lai arī eksperti atzīst, ka priekšvēlēšanu programmas arvien vairāk sāk līdzināties “iepirkumu sarakstiem“, nevis saturiski piepildītiem solījumiem saviem vēlētājiem, pārlapojām arī tās. Lūkojām, ko topošie deputāti saka par atbalstu uzņēmējdarbībai, no kuras ir atkarīga novada rocība kopumā. Skatījāmies arī, cik vēlīgi topošie deputāti solās būt sociālajā jomā, un arī to, cik šie solījumu varētu būt uzticami vai paceļami finansiālo iespēju ziņā. Vērtējām arī, kādus infrastruktūras objektus dažādu partiju saraksti izcēluši kā, viņuprāt, prioritāros. Sadaļā «Reiz rakstos…» papētījām, ko par šī saraksta kandidātiem varam atrast dažādu gadu mediju publikācijās.
Visbeidzot piedāvājam arī tradicionālo un nopietni nenopietno pirmsvēlēšanu piesitienu jeb mākslinieka Venta Dubrovska redzējumu par sarakstu līderiem.
- «Latvijas Zemnieku savienība» – vai jauns restarts novadā?
Saraksta raduraksti
Šis, iespējams, ir viens no stabilākajiem politiskajiem spēkiem Latvijā. Tā vadību šobrīd no novadnieka Augusta Brigmaņa oficiāli ir pārņēmis Viktors Valainis, kas ir arī šī brīža ekonomikas ministrs. Valdībā LZS nokļuva pēc tam, kad atkāpās premjers Krišjānis Kariņš («Vienotība») un stafeti no viņa pārņēma Evika Siliņa, izveidojot arī jaunu koalīciju. Jaunās alianses dēļ partijai gan nācās pārcirst senās un ciešās saites ar Latvijas zaļo partiju un attiecīgi arī ar Aivara Lemberga Ventspils partiju. Bet visādi citādi kopš Latvijas Republikas atjaunošanas, LZS ir bijusi pārstāvēta teju katrā Saeimā (izņēmums – 7. Saeima 1998. gadā). Tāpat vairāku gadu garumā partija varējusi lepoties ar tiešām plašu pārstāvniecību reģionos, jo īpaši vietvaru vadībā. Mums tuvākais piemērs – Jaunpils novads, kura ilggadējā priekšsēdētāja līdz pat pēdējai administratīvi reģionālajai reformai 2021. gadā bija Ligita Gintere. Viņa tika ievēlēta arī jaunizveidotā Tukuma novada domē, bet 2023. gadā, V. Valainim kļūstot par ekonomikas ministru, ieguva tā saukto mīksto mandātu un kļuva par Saeimas deputāti. Tāpat LZS kādu brīdi ir bijis pie varas Kandavas novadā, proti, laikā, kad priekšsēdētājs bija Alfrēds Ķieģelis.
Pagājušajās vēlēšanās jaunizveidotā Tukuma novada domē LZS tika pie divām vietām – domē iekļuva jau minētā L. Gintere un arī kādreizējā Jaunpils novada domes deputāte Daces Adiņa, kurai pēc Ginteres tika uzticēts vadīt domes Izglītības, kultūras un sporta komiteju. Ginteres vietā domē nonāca jaunpilnieks Andris Fridrihsons.
- Gintere uz vietu domē šajās vēlēšanās vairs nepretendē, savukārt D. Adiņa startē jau citā sarakstā. Līdz ar to pirmo vietu sarakstā ieņem Jānis Eisaks. Viņam jau ir bijusi pieredze Tukuma novada domē (no 2017.-2021. gadam), kur viņš pat bija ieguvis tā saukto ”zelta mandātu” un pat varēja piedalīties toreizējā mēra Ērika Lukmana vadītās koalīcijas gāšanā. Par to arī ticis ”apbalvots” un kādu brīdi kopā ar zaļo partijas pārstāvi Agri Zvaigzneskalnu nacionāļa Normunda Reča vadītajā domē ieņēma priekšsēdētāja vietnieka amatu, uzņemoties atbildību pār teritorijas attīstību, sportu un kultūru (2020. gadā). Viņš startēja arī 2021. gada vēlēšanās, bet netika iebalsots.
Šobrīd LZS sarakstā ar lielāku vai mazāku pieredzi domes darbā ir Andris Fridrihsons un Aigars Lasis, kurš darbojās Kandavas novada domē pirms apvienošanās, kā arī Dzintra Rabkeviča, kas savulaik ir strādājusi domes administrācijā, kā arī ilgus gadus vadījusi pašvaldības kapitālsabiedrību «Tukuma slimnīca». Šobrīd viņa ir arī LZS Tukuma nodaļas vadītāja.
Ko sola programmā
Saraksts uzņēmējiem, potenciālajiem investoriem sola mazāku birokrātiju un pat “zaļo koridori” būvvaldē, kā arī konsultācijas par to, kā ievērot dažādas vides prasības. Tāpat vietējiem un jaunajiem uzņēmējiem būšot pašvaldības līdzfinansētas programmas, gan neprecizējot, vai ar to domāts jau šobrīd eksistējošs grantu konkurss («Radi Tukumam»), vai arī plānots to kā paplašināt.
Sociālajā jomā saraksta priekšvēlēšanu programmā galvenokārt un kā vienīgie ir izcelti bērniem – šie kandidāti sola palielināts bērnu pabalstu, kā arī nodrošināts brīvpusdienas 5-6 gadīgajiem pašvaldības pirmskolas iestādēs.
Visbeidzot – infrastruktūra. Šie kandidāti sola, ka turpinās visu iesākto, tostarp Tukuma tirgus attīstību un jau izstrādāto Tukuma kultūras nama projektu. Sola uzlabot sporta infrastruktūru pagastos, kā arī pārskatīt Melnezera apkārtnes labiekārtošanas projektu, kas, acīmredzot, norāda uz to, ka ar esošajiem plāniem saraksts īsti nav mierā.
Reiz rakstos…
Ja par Melnezeru, tad tas ir viena no jautājumiem, par ko publiski gana bieži runājis arī pats šī saraksta pirmais numurs Jānis Eisaks. Turklāt viņš ne tikai runājis, bet arī… darbojies. Piemēram, kopā ar biedrības «Dabas atmoda» un sporta kluba «Tukuma brāļi» pārstāvjiem būvējis laipas, iekārtojusi apkārni, par ko galvenokārt lepojies tādā savulaik konkrētus politikas darboņus apkalpojošā izdevumā kā «Tukuma Balss». Ir gan nianse – ne visi aktīvistu veiktie darbi, tostarp, piemēram, basketbola laukuma bruģēšana Melnezera teritorijā, notikuši līdz galam saskaņoti (teritorija oficiāli atradās Engures novadā). Tāpat daži labiekārtošanas elementi, īpaši jau sākotnēji spilgti zilais jūras konteiners pludmalē, saņēma plašu publisku kritiku. Katrā gadījumā tika radīts diezgan pamatots iespaids, ka darbi te notiek, teiksim tā, brīvdomīgi… Tomēr visplašāk J. Eisaks ir pazīstams kā sportists, sporta notikumu komentētājs un sporta organizators. Lielā mērā tieši viņa vadībā daudzu gadu garumā Tukumā norisinājās vērienīgs cīņas sporta notikums «Milžu cīņas», kas gan pagājušā sezonā pārcēlās uz Jelgavu.
Tāpat, protams, medijos plaši ir vēstīts par uzņēmuma «Tukuma slimnīca» darbiem un nebūšanām, īpaši šajā pavasarī, kad šī brīža domes vadībā nolēma no darba atbrīvot līdzšinējo ilggadējo medicīnas iestādes vadītāju Dz. Rabkeviču. Viena puse, proti, darbadevējs jeb pašvaldība norādīja, ka atlaišanas iemesls ir ”aktīva pretdarbība” [iecerētajām pārmaiņām], savukārt pati bijusī direktore norādīja, ka, viņasprāt, atbrīvošana no amata saistīta ar priekšvēlēšanu gaisotni.
Kastīte###Kandidātu saraksts
Vēlēšanās startē 15 kandidāti; 46,7% sievietes un 53,3% vīrieši; vidējai kandidāta vecums – 47,9 gadi (vecākajam – 69, jaunākajam – 33); 93,3% ir augstākā izglītība, bet 6,7%– vidējā.
Jānis Eisaks, pašnodarbinātais; Andris Fridrihsons, Tukuma novada Sociālā dienesta fizioterapeits; Māris Kalniņš, SIA «Dekšņi» izpilddirektors; Dzintra Rabkeviča, bezdarbniece; Anna Gintere, bezdarbniece; Aigars Lasis, SIA «Silavas GAM» servisa vadītājs; Ingrīda Šneidere, SIA «Tukuma slimnīca» ārste pneimonoloģe; Andris Račkovskis, z/s «Kalnozoli» īpašnieks; Ina Žukova, HAIRRIGA SUN friziere-stiliste; Dzintars Laivenieks, z/s «AIZĻOĻAS» īpašnieks,
Aivis Jonāns, SIA «A and J serviss» vadītājs; Marita Andruse, SIA «Tukuma slimnīca» masiere, sociālā aprūpētāja; Zane Seidare, SIA «Electric LAB» biroja administratore; Darja Zake, šobrīd nestrādājoša; Ēvalds Rundāns, pensionārs.
- «Tukuma pilsētai un novadam» – Saplūšanas noslēgusies!
Saraksta raduraksti
Iepriekšējā vēlēšanās, ejot pie balsošanas urnām, bija izvēle starp diviem atsevišķiem sarakstiem, proti, «Tukuma pilsētai un novadam» (TPN) un tās sadarbības partneri «Vienotību» (vienošanās slēgta 2010. gadā). Šajās vēlēšanās nu jau ir tikai viens saraksts, kurā, var teikt, ka kandidāti ir apvienoti, proti, nu zem «Tukuma pilsētai un novadam» karoga startē partijas «Vienotība» pirmais numurs un līdzšinējā deputāte Daces Lebeda, tāpat te pārceļojis Ivars Auseklis, Ilze Gasiņa, Armands Artihovičs, Rimants Liepiņš, Kārlis Priedītis un Kristīne Gereiša. Savukārt tas, ko vairs neredzēsiet sarakstā, ir iepriekšējo vēlēšanu pirmo numuru Intaru Miķelsonu, kā arī partijas dibinātāju, kādreizējo pilsētas mēru Juri Šulcu. Jāatgādina, ka «TNP» kā reģionālā partija tika dibināta jau 2004. gadā un līdz pat 2019. gadam arī bija pie varas, kad no amata atkāpās tā brīža domes vadītājs Ērika Lukmans, komentējot, ka “nav iespējams ilgstoši izturēt nenormālu pretdarbību”, ar to domājot opozīcijā esošos deputātus. Viņu amatā nomainīja Normunds Rečs (iesākumā «TPN», bet vēlāk – «Nacionālā apvienība»). Pēdējās vēlēšanās, apvienojoties novadiem, «TNP» tika pie divām vietām Tukuma novada domē – tajā darbojās J. Šulcs un Mārtiņš Limanskis, kurš ilgstoši vadīja arī domes Vides un komunālo jautājumu komiteja, bet no šī amata atkāpās pagājušā gada aprīlī. Pats to skaidroja ar “komunikācijas trūkumu” un to, ka, viņaprāt, komitejā, ja to neapvieno ar vēl citu komiteju, nav tik daudz jautājumu, par ko diskutēt. Visbeidzot M. Limanskis pauda viedokli, ka, viņaprāt, nav pareizi, ja domes priekšsēdētāja vietnieka amatā ir Inga Priede (Latvijas Zaļā partija), kas aktīvi iestājas par Kandavas atdalīšanu no vienotā novada. Īsāk sakot, pamatoja savu lēmumu ar principiem.
Ja vēl par darbošanos šajā sasaukumā un līdzšinējo darbošanos vietēja mēroga politikā, tad Sociālajiem, veselības un mājokļu jautājumiem veltīto komiteju vadījusi D. Lebeda. Tāpat deputātu sastāvā bijis Rimants Liepiņš, kas īpaši iesaistījies diskusijās jautājumos par un ap sportu. Normunds Štoferts savulaik bijis Kandavas novada domes vadītājs, bet pašvaldības administrācijā darbojusies Dace Liepiņa-Zusāne, Dace Laukmane, pašvaldības kapitālsabiedrību «Komunālserviss Tilde» vadījis Aldis Siliņš. Bet arvien novada bāriņtiesā par juristi strādā deputātu kandidāte Linda Zemīte un Tukuma sporta skolu vada Sergejs Kovaļovs.
Ko sola programmā?
Neskaitot tādas vispārīgas lietas, kā ”balstīs vietējos uzņēmējus un potenciālos investorus”, saraksts papildus savā programmā sola īpašu atbalstu militārai rūpniecībai un industriālo teritoriju attīstībai, kā arī sola pastutēt tādu nebanku kreditēšanas iestādi kā krājaizdevu sabiedrības.
Sociālajā jomā nekas būtiski jauns netiek solīts, bet uzsvērts, ka pakalpojumiem jābūt pieejamiem kā pilsētās, tā arī pagastos. Savukārt pie attīstības tiek minēti visi tie infrastruktūras projekti, kas novadā jau iekustināti, ieskaitot Brīvības laukumu, kultūras namu, sporta manēžu Tukumā, kā arī, piemēram, stadionu Engurē un gājēju celiņu Jaunpilī.
Reiz rakstos…
Aktīvākā un salīdzinoši nesenākā viļņošanās, kurā iesaistīti arī vairāki šī saraksta deputāti kandidāti, saistīta ar jau pieminēto periodu vēl pirms novada apvienošanās un toreizējā mēra Ē. Lukmana atkāpšanos no amata. Jāatgādina, ka vienlaikus ar priekšsēdētāju no viņa vietnieka amata atkāpās un deputāta mandātu nolika arī viens no viņa vietniekiem Arvīds Driķis (Latvijas Zemnieku savienība) un viņa vietā kā deputāte stājās Agnese Ritene. Vēl pirms tam notika rotācija arī otra vietnieka pozīcijā, kur TPN pārstāvētā Aivara Volfa vietā tika iecelts Agris Zvaigzneskalns («Latvijas Zaļā partija»). Pēc neliela minējumu periodu, kur mēra vieta tika paredzēta gan A. Zvaigzneskalnam, gan Daigai Rečai (domē iekļuva no saraksta «No sirds Latvijai»), ārkārtas sēde tomēr ar divu balsu pārākumu tika ievēlēts Normunds Rečs, kurš īsi pirms tam bija nomainījis arī partejisko piederību un balsojumā par mēra amatu konkurēja ar bijušo kolēģi no TPN Modri Liepiņu. Visu šo procesu, iesējams, pirmo reizi tik plaši vietējās politikas lauciņā pavadīja viedokļi, kas pausti sociālajos tīklos, to skaitā no izdomātiem un anonīmiem profiliem. Un tas turpinājās līdz pat 2021. gada vēlēšanām, kas ļauj secināt, ka liela daļa no šiem it kā viedokļiem tomēr tika ģenerēta tikai un vienīgi konkrētu domes deputātu interesēs un strauji apsīka tūlīt pēc tam, kad šie deputāti netika pārvēlēti.
Bet tā laika N. Reča vadītā jaunā vara nāca ar to, ka palēnām un uzstājīgi veica izmaiņas teju visos domes amatos. Tostarp atbrīvoja no amata tā brīža izpilddirektori D. Lebedu un «Komunālserviss Tilde» vadītāju Aldi Siliņu. Divu priekšsēdētāja vietnieka amati, ko, būdami opozīcijā, jaunās varas nesēji tik ļoti kritizēja, gan tāpat netika likvidēti, tāpat kā Tukuma bibliotēku nevien nepārcēla, kaut tās atrašanās vieta – telpas, kas pieder partijas «Vienotība» ilggadējam valdes vadītājam Artim Kamparam – bija viens no tā brīža varas kritikas biežāk izmantotajiem jājamzirdziņiem. Bet nu tāpat bija viedoklis un, kaut kādā mērā arī pamatots, ka šo savā ziņā haosa cēlonis pašvaldībā bija arī pašas iepriekš vadošās partijas TNP panīkums un nespēja atrast jaunu līderi pēc tam, kad J. Šulcs kļuva par Saeimas deputātu (2014. gadā).
Kandidātu saraksts:
Startē 22 kandidāti; 45,5% sievietes un 54,5% vīrieši; vidējais kandidātu vecums – 49 gadi, vecākajam kandidātam – 59 gadi, jaunākajam – 33; augstāko izglītību ieguvuši 86,4%, vidējo – 13,6%.
Mārtiņš Limanskis, Tukuma novada domes deputāts; Dace Lebeda, Tukuma novada domes deputāte; Sergejs Kovaļovs, Tukuma Sporta skolas direktors; Rimants Liepiņš, SIA «Platforma.lv» valdes priekšsēdētājs; Dace Laukmane, pašnodarbinātā; Ilvars Auseklis, SIA «HimmelGarten» valdes loceklis; Kaspars Valdmanis, SIA «Interbaltija» vērtētāja asistents; Ilze Gasiņa, pašnodarbinātā;
Linda Zemīte, Tukuma novada bāriņtiesas juriste; Normunds Štoferts, SIA «PRIEDAINE N» valdes priekšsēdētājs; Inese Šīmane, Tukuma PII «Taurenītis» vadītāja; Normunds Krūmiņš, Tukuma Mūzikas skolas pedagogs; Aldis Siliņš, SIA «Tukuma siltums» ražošanas daļas vadītājs; Armands Artihovičs, AS «Tukuma piens» Mārketinga nodaļas vadītājs; Liene Akmens, SIA «Apgāds Kontinents» redaktore; Kristīne Gereiša, Tukuma 2. vidusskolas skolotāja; Edgars Jekimovs, SIA «Rotas» tehnoloģisko iekārtu operators; Kārlis Priedītis, SIA «IGH» valdes loceklis; Dace Liepiņa-Zusāne, biedrības «Latvijas Lauku forums» sabiedrisko attiecību vadītāja; Ilze Kļava, Valsts ieņēmumu dienesta galvenā nodokļu inspektore; Eva Upmane, Tukuma PII «Vālodzīte» vadītāja; Andris Lazarevs, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieks.
- «Suverēnā vara», «Apvienība Jaunlatvieši» – Ar pārliecību vai formāli?
Partiju raduraksti
Pirms pašvaldību vēlēšanām izveidojās tandēms, kur Saeimas darbā apostījusies partija «Suverēnā vara» (tās vadībā – no partijas «Latvija Pirmajā vietā» izslēgtā Jūlija Stepaņenko) apvienojās ar sīkpartiju «Apvienība jaunlatvieši». Tajā savukārt redzamākā seja ir Rūdolfs Brēmanis, kurš atpazīstamību ieguva kā slavenu dāmu kavalieris un izbijis diplomāts, ko arvien tiesā par finanšu afēru aptuveni 100 000 eiro apmērā. Starplaikos kā viņš pats, tā arī partijas biedri izvērš ārkārtīgi aktīvu un agresīvu darbošanos sociālajos tīklos, to skaitā «tik-tok» platformā. Nevairās arī no nepārbaudītiem un melīgiem faktiem, piespēlējot populārām sazvērestības teorijām par Covid-19, “neparastām“ , “indīgām” Sahāras smiltīm un tamlīdzīgi. Un kaut arī «Apvienība Jaunlatvieši» savā nosaukumā it kā atsaucās uz 19. gadsimta nacionālās inteliģences kustību, bieži vien vēstījums teju viens pret vienu saskan ar Kremļa propagandas vēstījumiem. Ik pa laikam arī R. Brēmanis nopublicē ko krievu valodā, tostarp reportāžu par puķu nolikšanu šī gada 9. maijā Salaspili…
Abu partiju apvienošanās ir īpaša arī ar to, ka tai izdevies izveidot sarakstus visās 42 Latvijas pašvaldībās. Un, lai arī nepilns (uz vietu domē pretendē tikai seši kandidāti), tomēr ir arī saraksts Tukuma novadā. Lielākoties tie ir cilvēki bez kādas pieredzes politikā vai pašvaldības darbā.
Ko sola programmā?
Ja ar sarakstu veidošanu politisko spēku apvienība ir pacentusies, tad ar programmu – ne pārāk. Reģionos tas ir viens un tas pats teksts, bez kādas piesaistes konkrētai pašvaldībai. Līdz ar to arī par investīcijām ir vien vispārīgas frāzes, bet par infrastruktūras attīstību Tukuma novadā – nekā. Mazliet plašāk ir vien par piesolītiem labumiem sociālajā jomā, tostarp “bezmaksas pašvaldības pakalpojumiem daudzbērnu ģimenēm“, neprecizējot – tieši kādiem labumiem.
Reiz rakstos…
Ņemot vērā, ka ne saraksts, ne arī deputātu kandidāti lielākoties nav Tukuma novadā iepriekš kandidējuši un noteikti – nav bijuši ievēlēti, par viņiem nav daudz publiski pieejamas informācijas. Nu, ja neskaita to, ka saraksta pirmais numurs Grigorijs Katkovs ir nodarbināts jūrniecībā, kam kā apliecinājums bija arī paša filmētais video, kas tika piedāvāts redakcijas rīkotājās priekšvēlēšanu diskusijās. Tāpat zināms, ka «Apvienība Jaunlatvieši» viesojās pie apdrošinātāju eksperta Jāņa Veršāna Smārdes pagastā, kur trenējās šaušanā, un ko, protams, iemūžināja sociālajos tīklos…
Kandidātu saraksts:
Startē 6 kandidāti; 16,7% – sievietes, vīrieši – 83,3%; vidējais vecums – 54,7 gadi, kur vecākajam kandidātam – 70 gadi, jaunākajam – 47; vidējā un augstākā izglītība – pa 50%.
Grigorijs Katkovs, «Norbulk Shiping Ltd» otrais kapteiņa palīgs; Jānis Veršāns, SIA «JMV Ekspertu grupa» valdes loceklis; Agris Kvite, SIA «Forus security» apsardzes darbinieks; Diāna Boldova, PII «Vālodzīte» skolotāja palīgs; Oskars Zariņš, bezdarbnieks; Pēteris Alehnovičs, SIA «Elfa» elektromontieris.
- Latvija pirmajā vietā – It kā kaut kas jauns, bet…
Politiskais spēks, kas savā nosaukumā tieši atsaucas uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju saukli («Make America great again»), protams, ir caurcaurēm kārtējais Aināra Šlesera projekts, kas sākās 2021. gadā. 2022. gada Saeimas vēlēšanās viņš sevi pozicionēja kā topošo premjeru, bet partijas valdes priekšsēdētāja Jūlija Stepaņenko (sākotnēji bija partijas «Saskaņa» sarakstā) tika virzīta Valsts prezidenta amatam. Savukārt Saeimas priekšsēdētājas amatam tika virzīta viena no partijas dibinātājam Linda Liepiņa (iepriekš – KPV LV). Galvenie šīs partijas jautājumi arvien bija Covid-19 pandēmijas esamības apstrīdēšana un tās izraisīto ierobežojumu kritika. 14. Saeimas vēlēšanās «Latvija pirmajā vietā» tika pie deviņām deputātu vietām, laika gaitā gan dažus biedrus zaudējot, to vidū Oļegu Burovu («Gods kalpot Rīgai» ), kā arī 2022. gadā to pameta pati Jūlija Stepaņenko.
Arī reģionālā līmenī ir neaudz notikusi “tautu staigāšana“. Piemēram, Tukuma saraksta pirmais numurs Kaspars Ševčuks 2017. gada vēlēšanas startēja no Nacionālās apvienības saraksta un tika arī ievēlēts Kandavas novada domē. Nākamajās, 2021. gada, vēlēšanās viņš jau pārstāvēja Latvijas reģionu apvienību. Kā pats skaidroja priekšvēlēšanu diskusijas laikā, tas tādēļ, ka Nacionālā apvienība neiestājās pret administratīvi teritoriālo reformu un Kandavas pievienošanu Tukuma novadam. Ievēlēts gan viņš netika un nu startē partijas «Latvija pirmajā vietā» sarakstā. Arī kandavnieks un uzņēmējs Guntis Meiers pašvaldību vēlēšanās ir startējis no dažādiem sarakstiem – no «Vienotības» 2013. gadā, bet 2021. gadā pārstāvēja «Nacionālo savienību Taisnīgums». Romeks Fabijančiks un Dainis Rozenfelds bijuši un 2017. gadā tapa ievēlēti no saraksta «No sirds Latvijai», vēl iepriekš – no «Reformu partijas», bet vēl senākā pagātne D. Rozenfelds pārstāvējis arī «Tautas partiju» un «Latvijas ceļš». Šobrīd gan viņš startē kā saraksta noslēdzošais numurs.
Ko sola programmā?
Programmā saraksts sola, ka investorus piesaistīs ar modernu industriālo zonu un izdevīgiem telpu nomas nosacījumiem, kā arī nodokļu atvieglojumiem. Sociālajā jomā, ja neskaita tos pakalpojumus, kas jau vienā vai otrā veidā tomēr novadā eksistē, tiek solītas skolēnu brīvpusdienas līdz 6. klasei un tas, ka tiks piešķirti mazdārziņi (šobrīd tie tiek iznomāti). Partijas investīciju piesaistes plāni ir šādi: Tukuma un Kandavas tirgus attīstība, kā arī uz Tukumu vedošas divu joslu šoseja izbūves veicināšana, neprecizējot, tieši kā to plāno panākt.
Reiz rakstos…
Kā nosacīti jaunam sarakstam LPV vēl nav plašas vēstures par līdzšinējām darbībām novadā, ja neskaita tādus jau pieminētos veterānus vietējā politikā, kā D. Rozenfelds. Vairāk ir bijušas, sauksim to tā, – sabiedriskas aktivitātes, kā, piemēram, saraksta otrā numura Margitas Kanopkas starti šaušanā un dalība paralimpiskājās spēlēs. Tāpat aktīvi darbojusies viņas dibinātā biedrība «Līdzvērtība», kas piedalās arī pilsētas un citos svētkos Tukumā. Savukārt K. Ševčuks, būdams Kandavas lauksaimniecības tehnika darbinieks un pedagogs, piedalījies starptautiskas jauno automehāniķu sacensību rīkošanā.
Kandidātu saraksts:
Vēlēšanās startē 17 kandidāti; 11,8% – sievietes un 88,2% – vīrieši; vidējais vecums 45,4 gadi, vecākajam kandidātam – 71, jaunākajam – 22 gadi; 47 % ir augstākā izglītība, vidējā – 47,1%, pamatizglītība – 5,9%.
Kaspars Ševčuks, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma vecākais darba aizsardzības speciālists, skolotājs; Margita Kanopka, biedrības «Līdzvērtība» vadītāja; Kristaps Riba, SIA «Galangal» starptautisko darījumu menedžeris; Normunds Kalvāns, SIA «Elpa DECO» projektu vadītājs; Rihards Gudļevskis, pašnodarbinātais; Lauris Valtenbergs, SIA «Velokurjers» mārketinga speciālists;
Guntis Meiers, SIA «M un V» valdes priekšsēdētājs; Romeks Fabjančiks, Kandavas pilsētas konsultatīvās padomes loceklis; Oskars Galanders, Tiesību efektivitātes un kvalitātes institūta valdes loceklis; Anete Zunde, SIA «Dekšņi» veikala vadītāja; Edijs Žizņevskis, SIA «ZEParts» valdes loceklis; Viktors Zinovjevs, SIA «Forus Grupa» fiziskās apsardzes organizators; Māris Ķieģelis, SIA «RGR Pluss» ražošanas un produkcijas noieta organizators; Uldis Rīdzinieks, pašnodarbinātais; Raivis Lorencs, «R-Designe» valdes loceklis; Normunds Jurāns, SIA «Security O.P.S» objekta vecākais apsargs; Dainis Rozenfelds, «Kandavas ģimeņu biedrība» valdes loceklis.
- «Latvijas Reģionu Apvienība» – No mazāka novada lielākā saimniecībā
Partijas raduraksti
Partijas pirmsākumi meklējami 2014. gada, kad apvienojās Reģionu alianse, Vidzemes partija un partija «Ogres novadam». Par partiju «Latvijas Reģionu apvienība» tapa 2020. gadā un 14. Saeimas vēlēšanās veidoja kopīgu sarakstu ar Latvijas Zaļo partiju un Liepājas partiju. Tā tapa «Apvienotais saraksts», kas kopumā Saeimā ieguva 15 vietas. Viena no spilgtām tā dēvētajām lokomotīvēm vēlēšanās šim sarakstam bija arī viens no apvienības veidošanas iniciatoriem, arhitekts un uzņēmējs Uldis Pīlēns. Viņš pats gan vēlēšanās nestartēja, kaut arī tika virzīts par premjera kandidātu. Tāpat 2023. gadā viņš kandidēja uz Valsts prezidenta amatu.
Kā jau apvienība, kas uzsver, ka iestājas par reģionālismu un reģionu pašnoteikšanos, LRA startēja arī iepriekšējās, 2021. gada pašvaldību vēlēšanās. Un daudzās vietvarās gana veiksmīgi, piemēram, Siguldas pašvaldībā ieguva pat 12 no 19 vietām, kur gan startēja vēl apvienotākā sarakstā, proti, piepulcēja vēl arī Nacionālās apvienības kandidātus. Un itin labi sarakstam veicās arī Tukuma novadā – no tā domē tika ievēlēti 8 deputātu kandidāti, kur gan LRA varēja dēvēt arī par Engures novada sarakstu, jo tas tika pārstāvēts visplašāk. Engures novada bijušais domes priekšsēdētājs Gundars Važa kļuva arī par jaunā Tukuma novada domes priekšsēdētāju un agrākā novada izpilddirektors Imants Valers – par vienu no diviem priekšsēdētāja vietniekiem, savukārt bijusī Engures pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Pļaviņa – par izpilddirektora vietnieci.
Jāpiebilst, ka G. Važa pirms tam un vēl Engures novada laikā pārstāvēja Nacionālo apvienību, kuru pameta līdzīgu iemeslu dēļ kā K. Ševčuks («Latvija Pirmajā vietā»), proti, apvienība, tobrīd esot koalīcijā, neiestājās pret Administratīvi reģionālo reformu. Un arī Engures novads, tāpat kā Kandavas novads, bija pret to un piedalījās arī protesta akcijās. Tomēr pēc apvienošanās gan vairs aktīvi vai kā publiski nav iestājušies par reformas pārskatīšanu.
Jāpiebilst, ka šajās vēlēšanās LRA, tēlaini izsakoties, ir darbojies kā sūklis un savās rindās uzņēmis arī deputātu kandidātus, kas iepriekš startēja citos sarakstos. Piemēram, šāds gadījums ir Dace Adiņa (pirms tam Latvijas Zemnieku savienība), Roberts Rozentāls (Latvijas Zaļā partija).
Ko sola programmā?
Ņemot vērā, ka LRA lielā mērā jau šobrīd ir pie teikšanas, arī programmā īpaši tiek uzsvērts, ka turpinās jau iesākto, tostarp attīstīs industriālo parku un saglabās nekustamā īpašuma nodokļu atlaides uzņēmējiem. Tāpat sociālajā jomā tiek solīts noturēt esošo sociālo atbalsta līmeni un pilnveidot pakalpojumu pieejamību, tai skaitā arī fiziski – pielāgojot sabiedriskās ēkas, kur vides pieejamības jautājums vēl nav atrisināts. Visbeidzot par infrastruktūru: saraksts sola turpināt plānotos skolu pārbūves projektus Tukumā un Kandavā, tāpat veikt energoefektivitātes uzlabojumus Tukuma slimnīcā, īstenot Brīvības laukuma pārbūvi un citus jau iesāktos darbus.
Reiz rakstos…
Ja salīdzina ar priekšgājējiem, šī sasaukuma darbošanās ir bijusi salīdzinoši mierīga, pat, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas un kara Ukrainā daudzējādiem izaicinājumiem. Ir izdevies īstenot arī vienu otru ieceri, kuras risinājumu iedzīvotāji gaidīja gadiem, kā, piemēram, Tukuma slimnīcas stāvlaukuma un gaisa tilta rekonstrukcija (jāteic gan, ka iestrādes bija jau arī pirms tam). Tas, ar ko gāja ievērojami lēnīgāk, – ar vienotas pārvaldes sistēmas izveidi visā novadā. Katrā gadījumā pirmo gadu pavisam noteikti katrs apvienotais novads darbojās vēl kaut kādā savā ierastajā režīmā un arī administrācija vai amati nesamazinājās – drīzāk, vienkārši tika saskaitīti visi kopā. Pagastu pārvaldēs, kur amats atbrīvojās, par vadītājiem tika iecelti, ne konkursā izvēlēti bijušo novadu administrācijas darbinieki – Smārdē un Jaunpilī sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālisti, Kandavas un pagastu apvienībā – jurists. Arī īpatnais veidojums Kandavas un pagastu apvienība, kas pēc būtības bija tāds kā starpposms starp pagastu pārvaldēm un domes vadību, tika reorganizēts vien šī gada pašā sākumā. Līdzīgi un lēnām notika izlīdzināšanās algu līmeņos, tas, kā tiek organizēta kopīpašumu apsaimniekošana un tamlīdzīgi. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem, gan, visticamāk, bija skolu reforma – nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ tika reorganizētas vairākas mācību iestādes, to skaitā slēdza Vānes un Zemītes skolas, kur turpina darboties pirmsskolas grupas. Vai varēja darīt arī kā savādāk? Laiks rādīs. Bez skolām skaļākie iebildumi pret esošās vadības darbu pēdējā gadā bijusi par karjeru izstrādātāju darbības neierobežošanu un it kā atbalstošo attieksmi pret iespējamo vēja parku būvniekiem.
Kandidātu saraksts:
Deputātu kandidāti kopskaitā ir 22; 45,5% – sievietes, 54,5% – vīrieši; vidējais vecums – 48,3 gadi, vecākais – 64 gadi, jaunākais – 27 gadi; 81,8% – augstākā izglītība, vidējā izglītība – 18,2%.
Gundars Važa, pašvaldības vadītājs; Agnese Ritene, SIA Alante, valdes locekle; Imants Valers, novada domes priekšsēdētāja vietnieks; Dace Adiņa, Jaunpils vidusskolas sociālais pedagogs, karjeras konsultants, skolotāja palīgs, klases audzinātāja; Kaspars Gribusts, būvfirmas SIA «I.S.A.M.» valdes loceklis; Baiba Pļaviņa, pašvaldības izpilddirektora vietniece; Roberts Rozentāls, Pulkveža O. Kalpaka profesionālās vidusskolas sporta skolotājs; Ivars Liepiņš, pašvaldības izpilddirektors; Oskars Kambala, SIA «Rideļu dzirnavas» valdes loceklis; Sandis Čilipāns, novada pašvaldības sporta speciālists; Sandis Poga, AS «Swedbank», Privātpersonu finansēšanas produktu vadītājs; Laura Bičkovska, Kandavas, Kandavas un Cēres pagastu pārvaldes Jauniešu centra vadītāja; Dario Ramuss, SIA «Robert Bosch» Rūpniecisko apkures iekārtu pārdošanas nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, Termotehnikas iekārtu pēcpārdošanas servisa vadītājs Baltijas valstīs; Judīte Dobele, izdienas pensionāre; Zane Selivanoviča, Tukuma 3. pamatskolas direktore; Sandra Smeltere, SIA «Jaunpils alus» valdes locekle; Jānis Bambis, biedrības «SK Kandava» valdes loceklis; Solvita Zvirgzdiņa, veterinārārste; Edgars Novikovs, SIA «NV Uzņēmuma» dalībnieks; Baiba Zunde, Tukuma PII «Pepija» vadītājas vietniece izglītības jomā; Maija Fogele, pašvaldības ainavu arhitekte;
Modris Liepiņš, PSIA «Tukuma ledus halle» valdes loceklis.
6. Latvijas Zaļā partija – Ar Kandavas karogu
Partijas raduraksti
Partija ir pirmā, kas tika oficiāli nodibināta atjaunotājā Latvijas Republikā 1990. gadā. Dibinātāju vidū bija Indulis Emsis, Arvīds Ulme, Juris Zvirgzds un citi Atmodas laika Vides kluba aktīvisti. 2000. gadu sākumā partija dibināja un arī iestājās Eiropas zaļajā partijā, no kuras gan tika izslēgta 2019. gadā, jo nepiedalījās kongresos un nemaksāja biedru naudu. No 2002. līdz 2022. gadam partija ietilpa politiskajā apvienībā Zaļo un Zemnieku savienība. Bet 2022. gadā, partijas kongresā minot arī to, ka vairs nevēlas sadarboties ar partiju «Latvijai un Ventspilij» un Aivaru Lembergu, Latvijas Zaļā partija šo savienību izbeidza un nolēma būt par vienu daļu no «Apvienotā saraksta», kur vadība tika uzticēta Edvardam Smiltēnam un Edgaram Tavaram. Šādā kombinācijā 14. Saeimā tika ievēlēti 15 deputāti – četri no tiem – Latvijas zaļās partijas biedri.
Tukuma novadā un arī citviet reģionos šāda dalīšanās gan bija notikusi jau iepriekš, jo arī 2021. gada pašvaldību vēlēšanās «Latvijas Zaļā partija un «Latvijas Zemnieku savienība» startēja atsevišķi, tāpat 2017. gada Tukuma novada vēlēšanās. Abās minētajās vēlēšanās pirmais numurs bija Agris Zvaigzneskalns. Taču, novadiem apvienojoties, acīmredzot vēlētāji gana cieši turējās pie reģionālā balsojuma principa. Proti, 2021. gadā Tukuma domē iekļuva trīs deputāti, kas visi pārstāv Kandavu, tai skaitā Kandavas novada bijusī priekšsēdētāja Inga Priede, kas jaunajā domē tika apstiprināta kā viena no priekšsēdētāja vietniekiem. Savukārt, A. Zvaigzneskalns, pateicoties svītrojumiem, tika nobīdīts uz astoto vietu un netika pārvēlēts.
Šī gada vēlēšanās jau atkal saraksta pirmais numurs ir Inga Priede, kuras pieredzē ir darbošanās arī citās politiskajās apvienībās. Iepriekš bija vadījusi partijas «Vienotība» Kandavas nodaļu un bija partijas valdē, taču no šīs partijsa nācās aiziet sociālajos tīklos izplatītu homofobisku izteikumu dēļ. 2017. gadā viņa kļuva par Kandavas domes priekšsēdētāju, pārstāvot jau LZP un nomainot šajā amatā Alfrēdu Ķieģeli, kas savukārt bija pārstāvis no Latvija Zemnieku savienības. Tāpēc vēlreiz – pie mums zaļo un zemnieku apvienība īsti nemaz nav strādājusi…
Ko sola programmā?
Vietējos uzņēmējus sola pabalstīt, veicot pašvaldības pasūtījumus, – vismaz tik daudz, cik šādu priekšroku dot atļauj likums. Vēl paredz, ka attīstīs industriālās zonas, to skaitā reģionos, kā arī sola nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Sociālajā jomā, ja neskaita vispārīgus atbalsta solījumus, iecerēti pabalsti politiski represētajiem, kā arī tiek uzsvērts, kas sociālajam darbiniekam vajadzētu būt katrā pagastā uz vietas. Par infrastruktūru. Arī LZP sola turpināt iesāktos darbus, tai skaitā remontus izglītība iestādēs. Atbalsta arī Tukuma kultūras nama projektu un uzsver, ka jārekonstruē arī Tukuma Mūzikas un Mākslas skolas.
Reiz rakstos…
Tas, kas šo četru gadu laikā būtībā nav mainījies, – ka I. Priede arvien iestājas par to, lai Kandavas novads varētu būt pastāvīga administratīva vienība, un arī programmā tiek solīts, ka mudinās šajā ziņā atkal pārskatīt Administratīvi teritoriālo reformu. Vai nu jau atdalītie un savstarpēji ar pagastu pārvaldēm sapārotie pagasti, kā Zante-Zemīte un Matkule-Vāne maz būtu gatavi atgriezties pēkšņi atjaunotajā Kandavas novadā, – tas gan arvien ir atvērts jautājums. Arī kopumā šī sasaukuma laikā un vismaz publiski visu domes deputāti viedokļu atšķirības ir bijušas lielākoties par un ap Kandavu un to, kā tā tiek iekļauta kopējā novada sistēmā. Tāpat diskusijas ir bijušas par atbalstu vienam vai otram sporta veidam, komandai vai sporta pasākumam novadā. Un kaut visas iesaistītās puses atzīst, ka būtu nepieciešama stingrāka turēšanās jau pie izstrādātās finansējuma sistēmas vai tomēr ieviest jaunu, tāpat noslēgumā tiek izskatīts katrs konkrētais gadījums, provocējot diskusijas par to, piemēram, kura basketbola komanda būtu pelnījusi lielāku atbalstu – Tukuma vai Kandavas.
Kandidātu saraksts:
Startē 22 kandidāti, no kuriem 45,5% ir sievietes, bet 54,5% – vīrieši; vidējais vecums ir 50 gadi, kur jaunākajam ir 21, bet vecākajam – 69 gadi; augstāko izglītību ieguvuši 63,6%, bet vidējo – 36,4%.
Inga Priede, Tukuma novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece; Raitis Penkevics, SIA «Polteh» valdes priekšsēdētājs; Ainārs Plezers, Jaunpils Sporta nama direktors; Jeļena Šnikvalde, Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece; Toms Birznieks, SIA «Verģi» traļmeistars; Kristaps Gotfrīds, biedrības «Latvijas Basketbola savienība» Latvijas 3×3 basketbola projektu koordinators; Jānis Botmanis, SIA «Pure Chocolate» tehniskais direktors; Laila Dembovska, Latvijas Sarkanā Krusta Tukuma novada mājas aprūpes vadītāja; Guntars Indriksons, SIA «Linda-1» valdes priekšsēdētājs; Sandra Ozoliņa, Engures pirmsskolas izglītības iestādes «Spārīte» vadītāja; Iveta Pāža, i/u «Ivetas zirgi» īpašniece; Aigars Gaigals, PSIA «Šlokenbekas pils» menedžeris; Oskars Kūma, z/s «Vīkseles» zemnieks; Andra Kopmane, SIA «Dekšņi» struktūrvienības «Rocket Caffe» vadītāja; Irina Jakobovica, SIA «Cita Klasīte» valdes locekle; Sineta Štāle, ID «Sineta Štāle» īpašniece; Kaspars Kārkliņš, SIA «Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca» valdes loceklis Uģis Grantiņš, «Tukuma metāls LTD» noliktavas pārzinis; Edvīns Balodis, atpūtas bāzes «Zviedru cepure» valdes loceklis; Iveta Piese, Abavas ielejas attīstības centra valdes locekle; Iveta Grosšteina, Sociālās integrācijas valsts aģentūras vecākais psihologs; Mārtiņš Skraucis, a/s «Air Baltic Corporation» stjuarts.
- Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» Vadībā – vienu īsu brīdi
Partijas raduraksti
Nacionālā apvienība izveidojās 2010. gadā, saplūstot, kā paši uzsver, ideoloģiski tuvām politiskajām partijām – «Visu Latvijai!» un «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK». Kopš pērnā gada tās priekšsēdētāja ir bijusi Ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Vēl gadu iepriekš, premjeres amatā stājoties Evikai Siliņai («Jaunā Vienotība»), Nacionālā apvienība, tāpat kā «Apvienotais saraksts» palika opozīcijā, jo nevēlējās piekrist plāniem par koalīcijas paplašināšanu, piemēram, pieaicinot partijas «Progresīvie» deputātus. Tas bremzēja atsevišķu lēmumu pieņemšanu, to skaitā ilgi mocītās un ap-diskutētās Stambulas konvencija ratificēšanu, kā arī tā saukto partnerības likumu, kas ļauj juridiski sakārot attiecības arī viendzimuma pāriem. Konvenciju un likumu pieņēma drīz pēc jaunās valdības izveidošanas, un Nacionālā apvienība tā arī paliek opozīcijā.
Reģiona un novada līmenī Nacionālā apvienība vairāk vai mazāk ir vienmēr tikusi pārstāvēta. Īpaši kupli tas bija 2017. gada vēlēšanās, kad Engures novadā ieguva 14 no 15 vietām. Kandavā un Tukumā – mazāk graujoši panākumi – tika pie divām vietām domē. Bet pārstāvniecība Tukumā paplašinājās, kad 2019./2020. gadu mijā ????par līdzšinējā saraksta (Tukuma pilsētai un novadam) pamešanu paziņoja Normunds Rečs, kas drīz pēc tam tika ievēlēts par Tukuma domes priekšsēdētāju, jau pārstāvot Nacionālo apvienību. Šo amatu gan ilgāk par pusotru gadu saglabāt īsti neizdevās, jo nākamajās, 2021. gada vēlēšanās nacionāļiem – domē atkal tikai divas vietas. Jaunajā sasaukumā N. Rečs darbojās jeb vadīja Tautsaimniecības un teritoriālās attīstības komiteju.
Šo vēlēšanu sarakstā ir arī kandidāti, kas startē ne pirmo reizi. Piemēram, Iveta Čivčiša iepriekšējās vēlēšanās pārstāvēja «Nacionālo Savienību TAISNĪGUMS». Bet Normunds Šērs bijis Engures novada deputāts. Savukārt Santa Laurinoviča iepriekšējā sasaukumā vadīja Tukuma Kultūras, sporta un tūrisma pārvaldi. Tāpat ir pārstāvniecība no bijušā Kandavas novada – vēlēšanās startē dzimtsarakstu nodaļas pārstāve (Kandava novadā – vadītāja) Maija Zariņa, kā arī Dagnija Gudriķe, kas Kandavas novadā rūpējās par sabiedriskajām attiecībām.
Ko sola programmā?
Runājot par uzņēmējdarbību, tiek solīts, ka atbalstīs tādas jomas, kas nerada kaitējumu videi un nepasliktinās iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Sola, ka iepirkumos būs priekšroka vietējiem uzņēmējiem. Ar vērienu tiek solītas arī dažādas vēl neesošas atbalsta formas, to skaitā – palielināti bērnu pabalsti par katru nākamo bērnu, atlaides vilcienu biļetēm un pakāpeniski – brīvpusdienas skolās un bērnudārzos. Ja par investīciju projektiem, tad veicinās Engures ostas, lidostas «Jūrmala» un industriālā parka attīstību, kā arī militāro industriju, ja nu tāda Tukuma novadā attīstīties.
Reiz rakstos…
Gana raibs bija tieši tas periods, kad no amata atkāpās toreizējais Tukuma domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans un viņa amatu pārņēma Normunds Rečs. Notika aktīvas atlaišanas un amatu pārbīdes, tai skaitā amatos nonāca citu novada cilvēki, kas bijuši saistīti ar Nacionālo apvienību. Pašvaldība N. Reča vadībā iesaistījās vairās finansiāli ietilpīgās tiesvedībās. Vienā gadījumā ar vēja parka attīstītājiem Pienavā, kur pašvaldība atteicās saskaņot tās darbību. Otrā – par goda un cieņas aizskaršanu, izplatot melīgu informāciju pašvaldības informatīvajā izdevumā, kur bija iesaistīts mūsu laikraksts «Neatkarīgās Tukuma Ziņas». Abos gadījumos pašvaldība tiesu zaudēja un jaunais domes sasaukums ar prasītājiem noslēdza izlīgumu.
Jāatgādina, ka vienlaikus šajā laikā īpaši aktīvi turpinājās arī diskusijas, tai skaitā, anonīmas arī sociālajos tīklos. Savukārt pieeja informācijai iedzīvotājiem un masu medijiem tika ievērojami ierobežota, izmantojot visas iespējamās un neiespējamās birokrātijas sniegtās iespējas. Piemēram, tika pārtrauktas domes sēžu translācijas, nenotika preses konferences, tika pārtraukta reiz tieši laikrakstā aizsāktā sadarbība Sporta laureāta organizēšanā utt. Daļēji gan tas, visticamāk, vai nu pašu izvēlēta, vai arī uzspiesta politiskā kompromisa dēļ, kad pār sabiedriskajām attiecībām un pašvaldības vadības publicitāti pārvaldību uzņēmās ar Nacionālo apvienību (arī Jauno konservatīvo partiju un Zaļās partijas kandidātu Agri Zvaigzneskalnu) iepriekš saistījies cilvēks Jānis Tomels. Īsi pirms tam, kā pats apgalvoja, viņš esot bija “galvenais redaktors“ politikās reklāmas izdevumam «Tukuma Balss», kas, bez viņu piekrišanas izmantojot svešu autoru vārdus, pārsvarā nodarbojās ar konkrētu deputātu nekritisku slavēšanu un oponentu gānīšanu. Taisnības labad jāsaka, ka šajā sasaukumā šādu draugu Nacionālās apvienības pārstāvjiem vairs nav…
Kandidātu saraksts:
Vēlēšanās startē 22 kandidāti, no kuriem 68,2% ir sievietes, bet 31,8% – vīrieši; vidējais kandidāta vecums ir 45,8 gadi, vecākajam – 70, bet jaunākajam – 19 gadi; 77, 3% ir ieguvuši augstāko izglītību, 18,2% – vidējo, bet 4,5 jeb viens kandidāts vēl nav pabeidzis vidusskolu.
Normunds Rečs, Tukuma novada pašvaldības deputāts; Iveta Čivčiša, SIA «Jūrmalas siltums» projektu vadītāja, vecākā darba aizsardzības speciāliste; Kārlis Eklons, SIA «VILOMIX BALTIC» ražošanas vadītājs; Santa Laurinoviča, Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas direktora vietniece; Amanda Būmeistare, biedrības «Aktīvais tukumnieks» valdes locekle; Normunds Šērs, SIA «R.A.N.» direktors; Renārs Stančiks, SIA «Tukuma siltums» siltumtehnikas inženieris; Maija Zariņa, Tukuma novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietniece; Mairita Čuda, Slampes pagasta pārvaldes vadītāja; Kristīne Liepiņa, SIA «Jaunpils pils» valdes locekle; Ilvars Ozoliņš, Ozoliņa zemnieku saimniecības «KRIEVIŅI» īpašnieks; Laura Kancāne, Pūres pamatskolas skolotāja; Dagnija Gudriķe, pensionāre; Mārtiņš Grīnbergs, SIA «Element hiss AB» liftu montāžas vadītājs; Ingemāra Treija-Čivle, biedrības «Tukuma Mākslinieku grupa» valdes priekšsēdētāja; Marko Markuss Gustāns, biedrības «Māras Zemei» valdes priekšsēdētājs; Eva Brinkmane-Brimane, SIA «Polipaks» kvalitātes vadības sistēmu speciālists; Dace Randoha, VSIA «Nacionālais rehabilitācijas centrs «Vaivari» iepirkumu speciāliste; Inese Smirnova, Tukuma pirmsskolas izglītības iestāde «Karlsons» logopēde; Sigita Anmane, SIA «SB VET SERVISS» valdes locekle, veterinārārste; Liene Kurka, IK «L&JK Serviss» īpašniece; Anna Beāte Būmane, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas skolotāja.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Izvēlies atbildīgi” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2025
Nav vēl komentāru.