Izvēlies atbildīgi!

Viss sadalīts proporcionāli…

Latvijas Reģionu Apvienība – 5. saraksts

(Dace Adiņa, Imants Valers, Gundars Važa, Ivars Liepiņš)
Laikraksta jautājums, kas radies, pārlapojot saraksta programmu:

– Pēc programmas spriežot, esat plānojuši turpināt darīt to, ko jau darāt. Jautājums par punktu, kurā sakāt, ka sekmēsiet investīciju piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu. Kā to darīsiet? Ko Tukuma novads var piedāvāt investoriem?

Gundars Važa:

– Novadā vidējais bezdarba līmenis ir augstāks nekā vidēji valstī, tam pat nav īsti izskaidrojuma. Nupat aizvērās ciet «Skonto Plant», cilvēki tur zaudēja apmēram 180 darba vietas. Varētu būt arī tā, ka ļoti daudzi mūsu jūrmalciemu iedzīvotāji brauc strādāt uz Jūrmalu un Rīgu… Bet tas, kas attiecas uz programmu par investīciju piesaisti, tad pašlaik ir izstrādāts plāns industriālajam parkam, kura līdz šim nebija un kurš mums neļāva startēt starp lielajām pilsētām par industriālo parku teritorijām. Plāns ir, bet to pašlaik ir nepieciešams detalizēt. Kā jau arī citi kolēģi teica, ir iespējams uzlabot sadarbību LIA (Latvijas investīciju un attīstības aģentūru. – Red.). Pašlaik ir sagatavota dokumentācijas pakete industriālās zonas attīstībai un, ceram, ka mēs šajā teritorijā varēsim piesaistīt jaunus investorus, jo gada beigās, neskatoties uz to, ka esam zaudējuši (četru gadu laikā) četrus uzņēmumus – SIA «Strabag» un «Skonto Plant», kopumā tās ir 500 darba vietas. Šī gada izskaņā, visticamāk, atvērsies jaunā rūpnīca «Stiga RM», kur būs 50 darba vietas, un, ja izsole būs veiksmīga, tad uz 2028. gadu būs vēl viena rūpnīca – aptuveni 4 ha zem jumta. Es teikšu, ka pašlaik novadā uzņēmējiem ir iespēja attīstīties.

– Bet ko tieši jūs darāt, lai piesaistītu investīcijas?

Ivars Liepiņš:
– Kā izpaužas mūsu proaktīvā darbība?… Mēs daudzas reizes esam teikuši, ka pirmais, – pašvaldībai nav jātraucē uzņēmējiem, bet jārada vide viņiem, viņu ģimenēm un darbiniekiem. Un to arī darām – mēs radām un sakārtojam vidi, infrastruktūru. Tādā veidā mēs arī spēsim piesaistīt vairāk uzņēmēju. Mums nevajag skaļu kampaņu, jebkuru no mums var uzrunāt… Ir prieks dzirdēt, ka uzņēmēji saka: iepriekš mocījušies ar birokrātiju, bet tagad ir tā, ka projektu iesniedz būvvaldē, un nākamajā dienā tas jau ir apstiprināts… Viss notiek ļoti raiti. Reālā darbība – tā uzņēmējiem ir nepieciešama.

Jautājums no konkurentiem (Latvijas Pirmās partijas)

– Jūsu 2021. gada programmā bija apņemšanās mazināt birokrātiju. Jūs ievēlēja ar milzīgu balsu pārsvaru pār citiem politiskajiem spēkim… 2025. gada programmā par to ne vārda. Zinot, ka valstī birokrāti ir problēma, šis jautājums aktualizēts valdības līmenī un jums četrus gadus bija absolūtais vairākums domē… No cik uz cik jums izdevās samazināt pārvaldīto birokrātu skaitu un kurās iestādēs šajā sasaukumā (laikā no 2021. līdz 2025. gadam)? Pēc kādiem principiem tas darīts? Vai tas [birokrātu skaits] šobrīd ir optimāls vai organiski saaudzis ar domes vadību un vairs nav bieds un traucēklis?

1. Liepiņš:
   – Šis jautājums sasaucas ar iepriekšējo – arī uzņēmējiem ir svarīgi, lai viņi šo birokrātiju nejustu. Būtiskākais, ko esam darījuši: digitalizācija ir aizgājusi tik tālu… Kad uzsākām darbu, digitalizēts bija 40%, bet nu jau tie ir 90% – un tā dēļ mums ir ātrāka dokumentu aprite, nav vairs nepieciešamas papīra versijas ar daudziem parakstiem. Tā ir viena sadaļa. Otra – mēs esam kļuvuši pieejamāki iedzīvotājiem, esam tuvāk iedzīvotājiem, jo esam mainījuši pārvaldes modeli, piemēram, Kandavas apvienībā. Kā arī esam sadalījuši Slampes un Džūkstes pārvaldi. Esam izveidojuši klientu apkalpošanas centrus maksimāli tuvu iedzīvotājiem, lai darbotos princips – pakalpojums ir pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem un lai ir spēcīgs atbalsts no Tukuma domes speciālistiem. Pats būtiskākais, protams, ka mēs esam ļoti spēcīgi strādājuši pie personālpolitikas tajā ziņā, ka esam tuvu 10% samazinājuši administratīvos darbiniekus visā novadā – kopumā tie ir 300 darbinieki. Esam vienkāršojuši iepirkumu procedūras, mums iepirkumu procedūrās ir parādījusies konkurence, tajā pašā Tukuma teritorijas apsaimniekošanā, kas ir būtiski samazinājis mūsu izmaksas. Birokrātijas [samazināšanas] process ir būtiski mazinājis mūsu izmaksas. Mēs esam ieviesuši saimnieciskos principus, kas iepriekš bija Engures novadā. Ja mēs pārējos pagastos un visā lielajā novadā kopā strādātu tā, kā viņi iepriekš bija strādājuši, īpaši Tukuma novads, šobrīd mums ikdienas izdevumu sadaļā būtu 7-8 eiro miljonu eiro vairāk nekā tas ir šobrīd – tas ir algām un citiem nesaimnieciskiem izdevumiem. Šobrīd mēs šo naudu spējam novirzīt izglītībai, attīstībai, un to varam darīt arvien vairāk.

Jautājums no sērijas «Tauta runā»

– Jūs esat nesamērīgi uzaudzējuši novada “galvu” jeb vadošo aparātu. Tā kā tagad, kas priekšsēdētāja un izpilddirektora vietnieku jeb palīgu korpuss ir tik liels, kopš esat nākuši pie varas, nekad līdz šim nav bijis. Vai tika neesat gribējuši izveidot Engures novada vadības filiāli Tukumā?

1. Važa:

– Ja mēs parēķinām, ka apvienoti tika četri novadi, kur katrā bija priekšsēdētājs, vietnieks un katrā vietā vēl izpilddirektori, tad mūsu gadījumā ir priekšsēdētājs un priekšsēdētāja divi vietnieki. Un tāpat arī izpilddirektoram. Kā jau Ivars teica, kopējo darbinieku mazinājums pēc novadu reformas ir ap 10%.

1. Plaude:
   – Darbs ar tik daudziem vietniekiem ir palicis vieglāks? Varbūt viņi tikai tur sēž? Jūs viņiem arī kaut ko uzticat?
2. Važa:

– Mums ir sadalīts, par ko kurš darbinieks atbild, un tā mēs arī strādājam. Varbūt viens otrs nestādās priekšā, cik pēc reformas novads kļuva liels, pievienojot Tukumam Kandavas, Jaunpils un Engures novadu. Teritorija ir divas reizes lielāka, un tam līdzi nāk dažādas problēmas.

– Otra ”tautas” jautājuma daļa bija par to, ka esat uztaisījuši Engures filiāli – dikti daudz deputātu un priekšnieku nu Tukumā tieši no bijušā Engures novada.

1. Liepiņš:

– Engurnieki sevi bija parādījuši kā labus darītājus, un mēs zinām viņu visu padarītos darbus. Engures bijušais novads ir vienīgais ar pozitīvo bilanci tagadējā novadā gan ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, gan ar uzņēmējdarbības pieaugumu. Līdz ar to, tas ir tikai labi, ka šie principi ir ieviesti visā novadā. Un mēs to arvien vairāk redzam, ka tas pāriet uz visu novadu. Otra puse… Bieži vien saka, ka mums ir neproporcionāli sadalīts finansējums, bet es gribētu teikt, ka mums tieši ir ieviests proporcionāls sadalījums. Tukuma pilsēta kā lielākais subjekts saņem pāri par 30% finansējuma – gan attīstībai, gan uzturēšanai. Arī katrs pagasts saņem finansējumu, atbilstoši tam, cik ir iedzīvotāju, teritorijas un nepieciešamo vajadzību.

Jautājums no zāles

– Projektēšana notiek, bet kā ar projektu realizēšanu? Citi projekti un to īstenošana apsteidz citus, kuru projektēšana ir uzsākta daudz ātrāk. Vai šo citu projektu īstenošana ir pamats tam, kāpēc minat, ka naudas nepietiks? Varbūt labāk pabeigt iesāktos darbus…

1. Plaude:

– Šis bija tikai viens jautājums no zāles, bet pārējos arī uzdosim un, teikšu, tie bija vēl trakāki…

1. Važa:

– Droši vien te vajadzētu konkretizēt, kurš projekts ir dzīts ātrāk vai savādāk. Ja atceramies laiku četrgades sākumā, tad mums vispār nebija tehnisko projektu, ar kuriem iestartēt prioritāro projektu [konkursos]. Vienīgais, ko varēja darīt, bija ielas posms no Tukuma 2. vidusskolas līdz «Statoilam» (DUS «Circle K». – Red.) Dotajā mirklī ir šie tehniskie projekti, un, lai tos realizētu, protams, ir jāmeklē finansējums. Bet, protams, lai kaut ko darītu, ir jābūt bāzei – tehniskajam projektam, un tad var veidot iepirkumus. Pēdējā laikā arī ar iepirkumiem ir tā, ka diezgan daudzi tiek apstrīdēti un kāds projekts varbūt apstājas, bet kāds iet tālāk…

1. Plaude:

– Varbūt precizēšu – lai vispār startētu kādā konkursā, ir jābūt gatavam projektam. Tad, kad jūs pārņēmāt varu, jums nebija neviena gatava projekta?

1. Važa:

– Vienīgais augstas gatavības projekts bija šī iela.

1. Plaude:

– Tas bija viena liela projekta [Kurzemes ielas pārbūves] viens posms… Un cik tagad ir šo sagatavoto projektu (tagad nezinu, vai es jums iespēlēju vai nē), bet – cik ir šo projektu, kas viens otru apsteidz?

1. Liepiņš:

– Ko nozīmē – viens otru apsteidz?! Manuprāt, jebkurš projekts ir prioritārs, un, tiklīdz ir iespējams, tas jālaiž uz priekšu. Mēs četrus gadus atpakaļ diskutējām; bija varbūt par pāris projektiem vairāk nekā Gundars saka, bet šobrīd projektu ir desmitiem. Un svarīgi ir uzņemties to risku, sākt projektēt un pēc tam meklēt finansējumu. Ļoti bieži bija diskusijas – ko projektēs, ja nezinām, vai būs nauda?! Vajag projektēt, darīt un iet uz priekšu, un pēc tam jau atradīsies risinājums. Vienam ātrāk, vienam – vēlāk.

Normunds Rečs, NA:

– Ja drīkst, es nedaudz pakomentēšu atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Es gribētu atgādināt, ka Kurzemes ielas projekts bija gatavs jau 2021. gadā, un Nacionālā apvienība 3. posma pārbūves projekta realizācijai sarūpēja valsts budžeta finansējumu – 1,2 miljonu eiro, līdz ar to jums viss tika nolikts priekšā – gan būvprojekts, gan finansējums. Savukārt augstas gatavības projekti bija arī poliklīnikas stāvlaukums un veloceliņš/gājēju celiņš uz Veļķiem.

«Tik un tā – Kandavā bija labāk!»

«Latvijas Zaļā partija» – 6. saraksts

(Inga Priede, Ainārs Plezers, Jeļena Šnikvalde, Guntars Indriksons)

Laikraksta jautājums, kas radies, lasot saraksta programmu:

– Jūs arī pēc gadiem četriem turaties pie uzstādījuma, ka Administratīvi teritoriālā reforma jeb novadu apvienošanās būtu jāpārskata. Tieši – kā? Vai uzskatāt, ka Kandava (pieņemot, ka tas teikts par Kandavu) šobrīd var pastāvēt pati par sevi? Piemēram, ir pamatotas bažas, ka ne visi bijušie šī novada pagasti atkal gribētu būt tieši Kandavas pārvaldījumā…

Inga Priede:

– Neiet runa tikai par Kandavu, mēs tāpat kā partija «Latvija pirmajā vietā» esam apbraukājuši gan Lapmežciemu, Enguri, Jaunpili… Arī jūs visi gan jau vērojat «Tautas panorāmu», kurā cilvēki stāsta, ka nav apmierināti ar šo reformu, jo nav izvērtēts ekonomiskais pamatojums. Mums pietrūka tikai vienas balss komisijā, lai mūsu novads paliktu atsevišķi. Ja Kandavas novads ir izdzīvojis 25 gadus un attīstījies, tad es neredzu šķērsli, lai tas to neturpinātu darīt arī šodien. Mēs bijām iesnieguši formātu arī pēc vecā Kandavas rajona principiem, kurā ir gan Sabile, gan Balgale, gan Strazde. Mēs varam paskatīties arī vairāk Kurzemes virzienā un apvienoties arī tādā mērauklā. Tāpat engurnieki un Lapmežciema iedzīvotāji saka, ka arī viņiem ir pasliktinājusies dzīves kvalitāte, jo, ja kādreiz uz Zvejnieku svētkiem ieeja bija bez maksas, tad nu ir jāpērk biļetes. Tāpat tas arī ir Kandavas pilsētas svētkos – par kultūras un sporta pasākumiem ir jāmaksā vairāk. Arī engurnieki un lapmežciemnieki saka, ka viņi tad labāk pievienojas Jūrmalai… Varu dot vārdu arī Jaunpils pārstāvim…. Kā jau zināms, kandavnieki bija savākuši 3000 parakstu, lai atkal atgūtu savu statusu…

Ainārs Plezers:

– Katrā vietā, kur dzīvo cilvēki, katrs cilvēks ir no svara. Ja mums – Jaunpilī – vairs nav pašvaldības policijas un citu lietu… Ir daudz tādu lietu, ko iedzīvotāji redz ikdienā, un mēs tur neko daudz nevaram ietekmēt. Uzskatu, ka tās ir kļūdas, kuras ir jālabo. Jā, to var darīt no centra, darīt no Tukuma, un to var darīt deputāti. Pirmāmkārtām, lai neaiziet tik tālu, ka iedzīvotājiem vairs par to nav intereses. Es pieļauju, ka arī vēlēšanas parādīs to, cik tieši lauku iedzīvotāji ir ieinteresēti visā šajā procesā. Es pieļauju, ka būs mazāk to, kas ies vēlēt…

1. Plaude:
   – Par vēlēšanu aktivitāti mēs jau runājām, ka tā tik tiešām samazinās… Bet es sapratu, ka jums domas [par atkalatdalīšanos], salīdzinot ar kandavniekiem, tomēr atšķīrās.. Tad tagad jūs paliekat pie tā, ka vajag pārskatīt reformu?
2. Priede:

– Protams, ka vajag pārskatīt…

1. Plaude:

– Ainārs tikko teica savādāk…

1. Plezers:
   – Es nevaru teikt – pārskatīt, mēs – Jaunpils novads – bijām ļoti mazs, un mēs nevaram pretendēt uz to, ko pretendē Kandava. Es uzskatu, ka ir pieļauts pietiekoši daudz kļūdu… Arī par tām pašām nosacītajām skolu reformām. Viena lieta ir nolikvidēt vidusskolu, bet vai kāds ir pēc tam interesējies, kas notiek tālāk, kur te bērni paliek, kā tas attiecas uz vecākiem? Ir daudz pretenziju…
2. Plaude:

– Pretenzijas ir, bet visā valstī nav naudas, nav cilvēku…
A. Plezers:
– Es piekrītu, bet tieši tāpēc ir jāskatās, kas ir racionālāk, kas ir iespējams, ko var darīt.

1. Plaude:
   – Paldies, bet es no jūsu teiktā sapratu, ka jums tomēr ir atšķirīgs viedoklis…
2. Plezers:
   – Nē, tā nav, es vienmēr esmu pastāvējis par Jaunpili.
   I. Plaude:
   – Jūs varbūt arī varēti pastāvēt, jo jums ir divi lieli uzņēmumi [«Līvas grupa», Jaunpils pienotava»], kā Kandavā nav….
3. Priede:
   – Kandavā ir zemnieki..
   I. Plaude:
   – Nodokļu ieņēmumi Kandavā ir nepietiekami…
   I. Priede:
   – Mums bija 10 milj. eiro budžets, un, ja tagad paskatāmies, tad ir 6 milj. Bet nevajag uztraukties, VARAM [Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. – Red.] ir uzdots reformas lietderību izvērtēt… Ja kādreiz uz Variebu bija transports, kas veda bērnus uz Vānes bērnudārzu, tad tagad vecāki ved par savu naudu. To arī mēs nevaram atrisināt jau no janvāra… Jau Kaspars [Šenvčuks – Latvijas pirmā partija. – Red.] atzīmēja, ka sociālais dienests bija katrā pagastā…
4. Plaude:
   – Jūs taču arī esat deputāte…
5. Priede:
   – Jā, bet nevaram [neko panākt], jo mūsu ir par maz, lai to visu izdarītu. Bet, ja būtu mums centrs Kandava un ja būtu, kā kādreiz, mums pietika naudas…

Jautā konkurenti («Tukuma pilsētai un novadam»):
– Programmā rakstīts: ”…gājēju celiņu, īpašumu piegulošo teritoriju kopšana ar pašvaldības resursiem. Pašvaldības kapitālsabiedrības sniegs pakalpojumus privātpersonām – visa apkārtnes kopšana par pašvaldības resursiem.” Kā jūs to domājat: vai pašvaldības kapitālsabiedrība sniegs pakalpojumus privātpersonām, vai arī visas iepriekšminētās teritorijas tiktu koptas par pašvaldības līdzekļiem? Ja tā, tad kā plānojat to īstenot, kur radīsiet tam finansējumu, lai nodrošinātu pakalpojumu visā novada teritorijā?

1. Priede:

– Ja mēs turpinām par to pašu Kandavas novadu, mums iepirkumā uzņēmums, kas sniedz labiekārtošanas pakalpojumus, vienmēr nodrošināja trotuāru, piegulošo teritoriju tīrīšanu. Šobrīd Tukumā tas ir jāveic pašiem īpašniekiem, bet mēs gribētu, lai tā kā Kandavā notiktu visā novadā, lai nav 6.00 no rīta man pie savas mājas jāiet šķūrēt celiņš.
I. Plaude:
– Gribēt jau var… Kurš tad negribētu?!.. Ja kāds manā vietā tīrītu sniegu… Bet – par kādu naudu?
– Tāpēc es saku, ka ir prioritātes. Un par to, kur tam ņemt naudu, pārdomātu. Atņemam kādam. Teiksim, Brīvības laukuma rekonstrukcijai kādu vienu miljonu. Mēs taču varam pārskatīt tāmes…
I. Plaude:
– Nevaram, jo, ja Eiropa piešķir 800 000 eiro projektam… Jūs taču zināt, ja projekts ir apstiprināts un līdzekļi ir piešķirti, tam neko nevar noņemt nost.

Guntars Indriksons:
– Gribētu papildināt, ka uzņēmējam, ja ir jātīra viens gabals pašvaldībai, tad ir viens privātpersonai, tad atkal pašvaldības, – tas uzņēmējam izmaksas nepalielinās vai nesamazinās, ja viņam tas gabaliņš būs ar nolaistu šķūri, vai ar paceltu šķūri. Pašvaldības īpašumi kopā ar privātīpašumiem…

1. Plaude:
   – Kas par to maksās? Kandavā, kad pa centriņu braukā, tad varbūt ir vienalga, lai gan – tāpat ir papildu izmaksas… Bet es iedomājos, kā tas būtu, ja no Tukuma centra brauktu uz Jauntukumu vai uz Lauktehniku?! Jūs sakāt, ka tas izmaksās tikpat?…
2. Priede:
   – Kāpēc Rīga var un Tukums nevar, lai gan tā ir piecas reizes lielāka nekā Tukums?!
   I. Plaude:
   – Mēs atšķiramies ar nodokļu maksātāju skaitu…
   I. Priede:
   – Rīga arī palikusi tukša, jo cilvēki izvēlas dzīvot ārpus Rīgas…
   I. Plaude:
   – Bet jūsu atbilde ir skaidra – lai pašvaldība to dara, atņemot līdzekļus kaut kam…
   I. Priede:
   – Mums jau nav jāņem obligāti visa Eiropas nauda, kur ir liels pašvaldības līdzfinansējums. Ir arī Eiropas fondi, kas nāk tikai ar 40% devumu, un pašvaldība piešķir 60%. Jautājums, vai mums visi projekti ir jāpaņem?!
3. Plaude:
   – Lai tas projekts vispār realizētos, ir pagājuši 12 gadi… Tāda ir kārtība, diemžēl, ja mēs gribam paņemt svešu naudu, mums ir jāgatavojas kā “vecai vistai uz perēšanu”…
   I. Priede:

– Mēs izvērtējam, vai visu ņemam…
I. Plaude:
– Mēs nevaram neņemt!
I. Priede:

– Varam!
I. Plaude:
– Jūs sakāt, ka mēs piešķirto projektu tagad varam ņemt pa daļām?
I. Priede:
– Es nerunāju par veciem jau gataviem projektiem. Es to saku par piemēru – mums ir jāaizvērtē kārtīgi, vai mēs ņemam vai neņemam projektu.

Jautājums no sērijas «Tauta runā»
– Par Kandavas politiku runājot… Skolu tīklu sakārtošana vissmagāk ir ķērusi bijušā Kandavas novada teritoriju. Tur ir slēgtas skolas Matkulē, Vānē, Zemītē… [Viens saraksts šajā diskusijā jau solīja, ka tūlīt būs arī Cēres kārta.] Ir samazinājies apjoms arī bijušajai reģionālajai vidusskolai. Un tauta saka, ka mazo skolu noplicināšanā ir vainīga iepriekšējā Kandavas dome, kas nepietiekami domāja par to, lai stiprinātu šīs mazās skolas. Darīja visu, lai stiprinātu sava centra skolas, bet mazajām pat nebija transporta, piemēram, Vānes skolai, kur bērni mēroja ceļu tālāk uz Kuldīgas novada Kabili. Tāpat arī Matkulē… Vānei sākumā bija mazliet vairāk labumu, jo tur deputāts Lasis aizgāja par direktoru…
I. Priede:
– Matkulē jau sen skola slēgta…
I. Plaude:
– Bet Kandavas novada laikā [2015. gadā]. Nevar attiecināt, ka tas noticis šī sasaukuma laikā…
I. Priede:
– Esat nonākuši pretrunās… Transports tika nodrošināts visiem, pat tika iebraukts bērniem pakaļ sētās, lai aizvestu uz mazajām skolām. Tagad ir tā, ka bērniem ir jāiet ārā uz ceļa trīs kilometrus. Mēs braucām katram bērnam pakaļ. Par Vāni runājot,… Kabilei bija brīvpusdienas visas pamatskolas apjomā, mums bija tikai līdz 5. klasei. Mēs tajā brīdī uzskatījām, ka nav nepieciešamas brīvpusdienas, jo ēdāju skaists skolā nebija liels. Tāpēc vecāki izvēlējās citu ēdināšanas alternatīvu – gāja ēst uz blakus kafejnīcu.
I. Plaude:
– Es gan precizēšu – diemžēl mēs atceramies, kā bija ar ēdināšanu. Jūs populistiski pirms iepriekšējām vēlēšanām nolēmāt, ka visiem skolēniem jūs piemaksāsiet, lai visiem būtu ēdināšana, bet tad, kad tikāt pie varas, konstatējāt, ka naudas pietrūkst un izvēlējāties citām lietām naudu novirzīt. Tā kā nebija tā, ka vecāki izvēlējās, bet jūs to domē nolēmāt… Piemēram, lai piefinansētu basketbola komandu… Bet jautājums ir par šīm skolām, un pārmetums ir tieši par jūsu – Kandavas novada – politiku, kuras dēļ mazās skolas savu eksistenci bija beigušas jau pirms tam.
I. Priede:
– Skolas jau ne dēļ tā beidza eksistēt – jūs jau paši redzat demogrāfisko situāciju. Katrai skolai vajadzēja atrast kaut kādu odziņu. Zemītes skola, piemēram, mēģināja ar Montesori un citām programmām. Bet, kā jūs redzat, laukos cilvēku skaists samazinās, un arī šobrīd, pēc reformas, arī no Kandavas liela daļa vecāku brauc strādāt uz Tukumu, un bērni brauc līdzi.
I. Plaude:
– Secinājums, jebkura centralizācija sit pa mazajām skolām. Un jūs sakāt, ka jūs, bijušie Kandavas novada domes deputāti, neesat pie tā vainojami.

Jautājums no zāles

– Vai, jūsuprāt, Tukumā būtu jāizveido pilsētas pārvalde līdzīgi, kā tā jau darbojas Kandavā?

1. Priede:

– Es domāju, ka jā, jo citas nodaļas strādā vairāk uz Tukumu un mazāk uz tālākiem pagastiem; pilsētu, Enguri… Zinu daudz veiksmīgu piemēru, piemēram, tikos ar Talsu pilsētas pārvaldnieku, kas iestājas par pilsētu. Mēs dažādos projektos sakām: ”Paņemam no Kandavas budžeta vai no citas pārvaldes budžeta”, bet mēs nevaram pateikt – ņemam no Tukuma pārvaldes budžeta, piemēram, ja līdzekļi vajadzīgi kāda kora brauciena atbalstam, jo viņiem atsevišķa budžeta nav.

Par atbalstu kā Jūrmalā

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»

7. saraksts

(Normunds Rečs, Iveta Čivčiša, Kristīne Liepiņa, Amanda Būmeistare)

Laikraksta jautājums, kas radies, pārlapojot saraksta programmu:

– Līdzīgi, kā daži citi saraksti, arī jūs solāties būt īpaši vēlīgi sociālajā jomā. Solāt brīvpusdienas bērniem, atlaides vilcienam, pabalstus senioriem medikamentiem (pieņemam, ka papildu, jo principā šāds atbalsts jau ir). Un tad atkal jautājums – par kādu naudu, ja jau esošo sociālo pakalpojumu apmaksai ar līdzekļiem ir, kā ir?

1. Rečs:

– Paldies par jautājumu! Kā jau jūs [diskusijas] sākumā prezentācijā rādījāt, pēdējos gados Tukuma novadā iedzīvotāju skaits ir būtiski samazinājies, un šis samazinājums nav tikai tādēļ, ka mazāk piedzimst bērniņu un vairāk cilvēku aiziet aizsaulē, bet daudzi, ļoti daudzi no tā samazinājuma skaita maina savu dzīvesvietu un migrē prom no Tukuma novada. Un migrē prom tāpēc, ka mēs jau nedzīvojam izolēti no pārējās Latvijas – tepat blakus mums ir Jūrmala, tepat ir Rīga, tepat ir citas pašvaldības, un mums ir jāskatās, ko mēs kā Tukuma pašvaldība varam nodrošināt mūsu cilvēkiem vairāk un labāk, kā tas ir citās pašvaldībās, lai noturētu cilvēkus šeit, lai viņi saglabā savu deklarēto dzīvesvietu Tukuma novadā, jo tas ir saistīts ar ieņēmumiem pašvaldības budžetā. Kā zināms, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi un arī Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF) dotācija ir atkarīga no iedzīvotāju skaita. Tātad, jo vairāk mēs iedzīvotājus piesaistīsim un saglabāsim šeit, lai viņi nedeklarējas prom, jo vairāk un lielāki būs ieņēmumi pašvaldības budžetā, no kā arī mēs varētu nofinansēt šīs te papildu vajadzības. Šobrīd, paskatoties PFIF dotāciju, tā pēdējos pāris gados ir samazinājusies par miljonu eiro – tā ir ļoti liela summa.

1. Plaude:

– Konkrēti?! Pieņemsim, ka jūs ievēl lielā skaitā; jūs arī tagad esat deputāts un ļoti labi zināt, kā budžetu pieņēma, kāds ir budžets. Jāprasa tāpat kā “zaļo” sarakstam – no kā atteiksieties, lai tagad maksātu lielākus pabalstus? Visi nosauktie piebalsti jau ir, tikai tie ir mazāki nekā Jūrmalā. Nu traki mums ar to Jūrmalu salīdzināties – viņi ar «Lamborghini» (Itāļu ražojuma superdārgs auto. – Red.) brauc, mēs, tā teikt…

1. Rečs:

– Mums ir jācenšas turēt līdzi, jo mums jau nekas cits neatliek, jo pretējā gadījumā tā migrācija kļūs vēl lielāka un iedzīvotāju skaits vēl vairāk samazināsies, un gala beigās mūsu novadam tas neļaus attīstīties tādā tempā, kā mēs to gribētu.

1. Plaude:

– Tātad jūs domājat, ja mēs tāpat kā Jūrmala pieliksim zālēm naudu 200 eiro gadā, kā viņi to dod pensionāriem… Bet ko jūs tagad darīsiet? Četri gadi ir šausmīgi mazs laiks, lai uzreiz iedzīvotāju skaits pieaugtu. Kas būtu tā lielā ”konfekte”? Jūrmalā dod vilcieniem {atlaides] – viņi pa to Jūrmalu iekšienē braukā turp un atpakaļ…

Balsis no zāles:

– Nē, nē…

1. Plaude:

– Nu līdz Rīgai arī, bet vajadzības viņiem nav – paskatieties, cik viņi tērē?! Es esmu jūrmalniece, es zinu, cik viņi tērē. Nenotērē viņi to. [Brauc] jau arī ar autobusiem… Mums jau pilsēta, novads nav kā tāda gara desa…

1. Rečs:

– Kas jums būtu nepieciešams, lai jūs pārdeklarētos atpakaļ?

1. Plaude:

– Neiznāks, dzimtas saknes – 270 gadu mani radi dzīvo vienā vietā Jūrmalā. Mans pienākums ir tur, tā teikt, būt. Un ko tad man vairs – pansionātu labāku iedosiet kaut kad pēc gadiem dažiem? …

 Laba atbilde – ar pretjautājumu, bet konkrēti tātad jums nav [zināms], kurš būs tas pabalsts, par ko kuru tagad balsosiet?

1. Rečs:

– Mēs noteikti palielināsim atbalstu ģimenēm ar bērniem, tas ir bērnu piedzimšanas pabalstu, par ko jau te runāts un kas šobrīd ir 200 eiro, bet, mūsuprāt, tas ir ļoti pieticīgi…

1. Plaude:

– Cik?! Klausieties tie, kas jaunie, – cik?

1. Rečs:

– Nu par to mums būs jāvienojas…

1. Plaude:

– Nē, sakiet uzreiz, man vēl te pāris mazbērni ir prātā …

1. Rečs:

– Par otro un trešo bērnu mūsu priekšlikums būs dubultot un trīskāršot šo pabalstu.

1. Plaude: 

– Nu labi, labi, es to pastāstīšu bērniem, kam vēl nav tie otrie un trešie…

Jautājums no konkurentiem (Latvijas Reģionu apvienības)

– Vai jūs turpināsiet duālu politiku arī nākošos četrus gadus, aktīvi iestājoties pret vēja parkiem, tai pašā laikā jūsu partijas biedrs, esot ministra amatā, sūta pašvaldībai vēstules ar norādījumiem, ka vēja parki jāattīsta?!

1. Rečs:

– Nacionālā apvienība jau nodemonstrēja savu nostāju 2020. gadā, jo Tukuma novads bija pirmā pašvaldība, kas saskārās ar izaicinājumu – ar attīstītājiem, kas virzīja Pienavas vēja parka projekta pieteikumu. Nacionālās apvienības, konkrēti, manis vadītā dome, kur koalīcijā bija arī kolēģi no Latvijas Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības, nobalsoja pret šo būvniecības ieceri, bet pēc tam sekoja tiesvedība, un divu pakāpju tiesās šis lēmums bija nelabvēlīgs sākotnējam domes lēmumam. Gala beigās tiesas ceļā šis projekts tiek virzīts tālāk. Bet šobrīd, runājot konkrēti jau par Tumes vēja parka attīstību, mēs jau savu nostāju paudām video un programmā. Mūsu nostāja ir tāda, ka attīstītājiem katra nākamā vēja parka projekts pēc iespējas ir jāsaskaņo ar vietējiem iedzīvotājiem, jāpanāk vienošanās, un tikai tad var šo projektu virzīt tālāk. Vēlreiz uzsveru, pašvaldības mērķis un jēga ir strādāt savu iedzīvotāju interesēs, un salāgot pēc iespējas savu iedzīvotāju intereses ar investoru, valsts vai kādām citām interesēm.

1. Plaude:

– Ja es saprotu pareizi, valsts ir pieņēmusi likumu, ka, tieši par vēja parkiem runājot, kopienām ir iespēja piesaistīt finansējumu; ka  [vēja parku attīstītājiem] ir jāmaksā kopienām noteikta summa naudas. Runājot par vēja parkiem, tas ir obligāti, ka šiem investoriem ir jāmaksā, bet, runājot par saules parkiem, tiem gan nav šādu obligātu prasību. Taisnība?

1. Rečs:

– Jā. Par vēja parkiem runājot, arī šī normatīvo aktu maiņa, šo kompensējošo mehānismu noteikšana faktiski bija noteikta tādēļ, ka mēs Tukumā cīnījāmies pret…

1. Plaude:

– Nebūs taisnība – tas ir Starptautiskās vēja enerģijas asociācijas un Eiropas Komisijas sadarbības rezultāts.

1. Rečs:

– Jā, bet tā ir nacionālā likumdošana, kur Saeima un valdība ir iesaistīta nepastarpināti.

1. Plaude:

– Jūs veiksmīgi visu izmantojat savā labā. Politiķiem ļoti laba metode.

Jautājums rubrikā «Tauta runā»…

– Ko teiktu tiem, kas ir nobažījušies – ja jūs atkal nāksiet pie varas, vai netiks apdraudēta demokrātija? Jūs teicāt, ka visiem būs pieeja visam kam, bet tieši tad, kad jūs nācāt pie varas, tika atslēgtas domes tiešraides, bija cīņa pret citādi domājošiem… Ja nemaldos, bija vismaz piecas stratēģiskās tiesvedības – mākslīgi saorganizētas tiesvedības – ar administratīvo resursu iesaistīšanu, vēršoties pret tiem, kas jums ir nevēlami. Ko jūs teiksiet šiem cilvēkiem?

1. Rečs:

– Par domes sēžu tiešraidēm. Atgādinu, ka no desmit deputātu koalīcijas, kas vadīja pašvaldību 2020. un 2021. gadā, Nacionālās apvienības deputāti bija tikai trīs; tas bija koalīcijas kopīgs lēmums, to nepieņēmu es vienpersoniski. Šobrīd es domāju, ka nākamajā sasaukumā, ja būs tāda iespēja, mēs darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu labāku informācijas pieejamību iedzīvotājiem, piemēram, kaut vai par apdraudējumiem drošības risku situācijās. Paskatījos, diemžēl šobrīd Tukuma novada pašvaldības mājas lapā nav izsmeļošas informācijas salīdzinājumā, piemēram, ar Rīgas domes interneta vietni. Tā ka mums ir, ko darīt, tāpat…

1. Plaude:

– Ka jūs nepieņemat atkal papildus kādu sabiedrisko attiecību speciālistu…

1. Rečs:

– Tāpat arī par sociālo pakalpojumu piedāvājuma nodrošinājumu Tukuma pašvaldībā – arī informāciju īsti nevar atrast, tā ka ir, ko darīt, un ir, ko uzlabot. Paldies.

 Jautājums no zāles

– Jūsu sarakstā ir vairāki literāti, tāpēc jautājums ir par atbalstu kultūras jomai. Šogad ieviests jauns konkurss – literatūras projektu konkurss, kuram piešķirts finansējums 10 000 eiro, bet pieteikumi ir seši, taču kultūras projektu konkursā ir 15 000 eiro budžets pusgadā, bet pieteikumu vairāk nekā 20. Vai, jūsuprāt, nebūtu jāpārskata šī finansiālā proporcija? Ja, jā, tad – kā? Ja nē, tad kāpēc?

1. Plaude:

– Tātad, kā saprotu, – jūsu sarakstā ir daudz literātu un viņi sev par labu ir uztaisījuši šī konkursa nolikumu?… Jā, mums arī neiedeva naudu «Gadagrāmatai»…

1. Rečs:

– Cik es zinu, Nacionālās apvienības šo vēlēšanu sarakstā mums ir divi literāti – tā ir Guna Roze un Dagnija Gudriķe.

No zāles skan vārdi, ka Gunas Rozes sarakstā nav…

1. Rečs:

– Es atvainojos.

1. Plaude:

– Gunas Rozes jums nav sarakstā, jūs nepamanījāt…

1. Rečs:

– Piedodiet par šo kļūdu, bet daudz [literātu] nav, ir daži vai viens, bet par finansējumu, ja drīkst precizēt, kur tad ir tā problēma?

1. Plaude:

– Problēma ir tāda, ka no kopējās naudas kultūrai ir vairāk noņemts nost un iedots literātiem. Literātiem ir dota lielāka iespēja nekā citiem kultūras projektos.

1. Rečs:

– Šeit man īsti nav komentāru, jo šo te iniciatīvu acīmredzot virzīja šā brīža Kultūras un sporta nodaļas vadība, Laura Stūrīte. Jājautā viņai, kāpēc šāds priekšlikums bija.

1. Plaude:

– Noteikti pajautāsim, paldies.

1. Rečs:

– Un, protams, ka domē tas tika atbalstīts, neredzu, kur ir problēma. Ja vajag lielāku finansējumu kultūras projektiem, tad mēs pie tā varam atgriezties un iespēju robežās to palielināt.

1. Plaude:

– Vajag, vajag…

Diskusijas noslēgumā

1. Plaude:

– Liels paldies! Esam ļoti veiksmīgi iekļāvušies laikā. Tas nozīmē, ka gan tie, kam ir pieredze, gan tie, kas nav deputātos, spēja atbildēt ātri un bez liekas minstināšanās. Lai jums visiem veicas – vai nu vēlēšanās, vai kā citādi! Vēlēšanas ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, un tas nozīmē, ka jebkura vara ir maināma. Un katram, kas ir pie stūres, tas vienmēr ir jāatceras – ka kāds jau klauvē pie durvīm; kāds stāv un skatās, kā kaut ko varētu darīt labāk. Šo apziņu jums visiem novēlu!

Un vēl – ļoti ceru, ka nākošie deputāti atcerēsies – arī medijs ir uzņēmums, mazais uzņēmums. Eiropas Savienībā ir pieņemts Mediju brīvības akts, un tas attiecas arī uz pašvaldībām, tāpēc, ja tiek veidots atbalsts uzņēmējiem, tad ir svarīgi, lai pašvaldība mazāk domā par to, kā ražot ”savu avīzīti” vai kā attīstīt savu feisbuka kontu, vai kā veidot ”žurnālistiku”, jo tā ir nelikumīga intervence mediju tirgū. Piemēram, ja [pašvaldībā] ir veselības projekts, kurā ir paredzēta sabiedrības informēšana, nav normāli, ja kādam veikli tiek iedots šis atbalsts, bet mēs pat nevaram uz to startēt… Un, jā, mēs arī esam cietēji ar to, ka mūsu «Gadagrāmata», kas Latvijas mērogā jau ir unikāls izdevums [jo ilglaicīgākā kādas vietas hronika, ko turklāt izdodam brīvprātīgā kārtā par saviem līdzekļiem], šogad nesaņēma ne centa atbalstā, bet pagājušajā gadā saņēma vienu astoto daļu no nepieciešamajiem līdzekļiem…

***

Paldies jums visiem par darbu! Dosimies uz vēlēšanām! Tā ir visu mūsu kopīgā atbildība, lai vēlētāju aktivitāte palielinātos, jo 33,02%, kāda tā bija 2021. gada [pašvaldību vēlēšanās], liek domāt arī par to, cik vara ir leģitīma… Tāpēc visu mūsu uzdevums ir aģitēt – aģitēt par to, ka uz vēlēšanām ir jānāk.

Ivonna Plaude, Agita Puķīte