Divpadsmit mākslinieki Kandavas ielās

Svētdien, 21. jūnijā, vasaras saulgriežu noskaņās Kandavā noslēdzās jau sestais pasākums šī projekta ietvaros, proti, starptautisks mākslinieku plenērs. Teju nedēļu – no 16. līdz 21. jūnijam – divpadsmit mākslinieki no Lietuvas un Latvijas gleznoja Kandavas ielās, Kandavas kultūras nama galerijā «Vējspārns» un arī Valdeķos, iemūžinot krāsās atmiņas par ebreju klātbūtni mūsu novada gleznainajā mazpilsētā. Paralēli tradicionālajām gleznām uz audekla daļa mākslinieku apgleznoja arī Kandavas sinagogas logu un durvju ailas. 

Plenēra noslēgumā mākslinieki un pasākuma viesi pulcējās skvēriņā pie sinagogas, kur varēja apskatīt nedēļas laikā tapušos darbus un iepazīties ar to radītājiem: Lindu Priednieci un Renāru Cauni no Kandavas, Katrīnu Vīnerti, Andri Biezbārdi, Andri Vītolu un Gunu Millersoni no Talsiem, Guntu Kalseri no Ventspils, Māri Upzaru un Eduardu Miheloviču no Rīgas, Zigurdu Poļikovu no Saldus, kā arī Agni Misiūti un Aušru Petrauskieni no Lietuvas.

Plenērs turpina senāku aizsākto tradīciju

Pasākumu atklāja Inga Priede, bijusī Tukuma novada domes un nu arī Saeimas deputāte. Viņa atklāja, ka ceļš uz projekta īstenošanu neesot bijis viegls. Kad Lietuvas partneri uzaicinājuši Tukuma pašvaldību piedalīties projektā, radies iespaids, ka tā būs tikai formalitāte, un galvenais ir partnerības apliecinājums. Taču viss izrādījies gan daudz sarežģītāk, gan grūtāk un arī emocionālāk. Runājot par nu jau sesto projekt pasākumu, I. Priede uzsvēra, ka tam ir vēl arī papildu emocionālā dimensija. Proti, profesionālu mākslinieku plenēru rīkošanu reiz aizsākusi daudzu kultūras notikumu iniciatore un arī dvēselīte, vēlāk arī galerijas «Vējspārns» vadītāja Ilzīte Grīnberga. Un nu starptautiskais projekts ļāvis šo reiz Kandavai, tās kopienai tik nozīmīgo notikumu atjaunot ar jaunu sparu. Atkal pilsētā pulcējas mākslinieki, kas iemūžina senatnīgās Kandavas ielas un ainavas, kā arī atstāj mākslinieciskas liecības pilsētas šodienas ainavā.

Savukārt Kandavas un Valdeķu kultūras namu vadītāja Kristīne Broka-Meļķe pateicās Tukuma pašvaldības Kultūras, sporta un komunikācijas nodaļas kultūras speciālistei Danai Kalpiņai par drosmi uzņemties šī projekta vadību un Zemītes Tautas nama vadītājai Erodejai Kirillovai un «Kandavas novada iespēju fondam» par atbalstu projekta realizēšanā.

Grafiti mākslinieks, gleznotāja un keramiķe

Viens no paliekošajiem plenēra devumiem ir bijušās sinagogas ēkas apgleznošana, ko veicis mākslinieku trio – vietējā keramiķe Linda Priedniece, interjera dizaineris un sienu gleznotājs Renārs Caune un māksliniece, Talsu Mākslas skolas direktore Katrīna Vīnerte. Viņu kopdarbs – jaunas dzīvības došana vecās, pamestās sinagogas durvīm un logiem. Uzrunājot klātesošos, L. Priedniece atklāja, ka viņas lielākais prieks esot par to, ka  izdevies izveidot izcilu komandu. “Tas ir, iespējams, vēsturē viens no retajiem gadījumiem, kad viena projekta ietvaros sadarbojas grafiti mākslinieks, gleznotāja un podnieks. Mēs paši nezinājām, kā tas viss beigsies, jo darbs nemaz nebija tik vienkāršs, iepriekš kopā nebijām strādājuši. Taču viss izdevās brīnišķīgi, un ir liels prieks par ilggadējo sadarbību ar Kandavas kultūras namu,” sacīja L. Priedniece.

Te jāpiebilst, ka sinagogas logos attēlotās ainavas nav mākslinieka fantāzija, bet gan visai precīzs spoguļattēls skatam, kas būtu redzams no ēkas logiem.

Mākslas veterāni no Talsiem

L. Priednieces “trio” sadarbība ilgusi vien nepilnu nedēļu, var teikt, jaunā grupiņa ir tik tikko dzimusi, taču plenēra ietvaros Kandavā viesojās arī veterāni – viena no Latvijā senākajām un stabilākajām mākslinieku apvienībām, proti, Talsu Krūmu mākslas grupa, kas kopā ir jau vairāk nekā 40 gadu. No 13 “krūmniekiem” šī gada Kandavas plenērā piedalījās četri pārstāvji (A. Biezbārdis, A. Vītols, G. Millersone un G. Kalsere). 

Gunta Kalsere atzina, ka jau trešo reizi piedalās plenērā Kandavā, bet šis pasākums viņai ir īpaši nozīmīgs, jo viņa pati ir cēlusies no ebreju dzimtas – tieši tas arī pamudinājis pieteikties projektam. “Redzu, ka arī Kandavā veidojas labas mākslas tradīcijas, tāpēc novēlu ne tikai sešas dienas kopā strādāt, bet arī turpināt, un novēlu ilgu mūžu Kandavas mākslinieku grupai, tāpat kā mums, talseniekiem!” uzrunājot kolēģus, sacīja G. Kalsere.

Moišes Benzela pastaiga pa Kandavu

Plenērs paliks atmiņā ne tikai ar spilgtu personību piedalīšanos un krāsainas dzīvības pieskārienu sinagogas fasādei, bet arī ar kādu gluži neparastu personāžu. Viņa vārds ir Moiše Benzels – lelle, ko māksliniece Aušra Petrauskiene izgatavojusi pagājušajā vasarā Žagarē. Iedvesmu viņa guvusi, tiekoties ar ebreju emigrācijas pārstāvjiem, kas meklējuši ziņas par saviem senčiem. Kāds no viņiem parādījis Aušrai fotogrāfiju, pēc kuras māksliniece izgatavojusi lelli. Šī cilvēka uzvārds bijis Benzels, viņš kādreiz dzīvojis Žagarē. “Ierados kopā ar šo vīriņu. Mēs kopā izstaigājām Kandavu. Viņš redzēja ebreju kopienas pēdas, visu to, ko viņi pēc sevis atstājuši, un izveidojām nelielu video filmu par šeit redzēto,” sacīja A. Petrauskiene. Viņa plenēra laikā radījusi ne vien filmu, bet arī gleznā iemūžinājusi kādreizējo mikvu – ebreju pirti un rituālo šķīstīšanās baseinu, kur tagad atrodas viesnīca un kafejnīca «Pils». Viņa šo objektu ļoti vēlējusies uzgleznot un parādīt visiem, cik liela nozīme mikvai bijusi ebreju kultūrā.

Nākamā tikšanās – septembrī

Pēc oficiālā noslēguma pasākuma mākslinieki vēl brīdi pavadīja pie saviem sinagogas skvērā izstādītajiem darbiem, lai pēc tam dotos uz atvadu vakariņām, kuru laikā tika demonstrēta arī Aušras Petrauskienes video filma. 

Nu plenērs ir noslēdzies, taču tā ietvaros radītā māksla būs paliekoša vērtība. INTERREG projekta “Sabiedrības iesaiste, saglabājot ebreju mantojumu Lietuvas un Latvijas pārrobežu reģionos” nākamais pasākums, par kuru stāstīsim laikraksta slejās, norisināsies Ebreju dienā jeb “bruģa svētkos”, ko atzīmēs 5. septembrī. 

Šī notikuma laikā Kandavas novadpētniecības muzejā tiks atklāta plenēra gleznu izstāde, un tā būs skatāma divus mēnešus, bet pēc tam izstāde ceļos uz Lietuvu un Poliju.

Guntis Zariņš