Savulaik, izvēloties nākotnes profesiju, Laima vairāk sliecās uz veterinārārstu, tomēr tika atrunāta.
- Vetārsta profesiju bija ieguvusi mammas māsa. Viņai izdevās mani pārliecināt, ka tā profesija nebūs man piemērora. Domājot, ko gan citu izvēlēties, lēmu par labu pavāriem. Profesiju ieguvu Smiltenes lauksaimniecības tehnikumā, - atminas Laima Sirmā. - Pēc skolas atnācu strādāt uz Kusas pamatskolas ēdnīcu un visus savus darba gadus tur arī pavadīju. Laika gaitā piedzīvotas dažādas pārmaiņas, arī skolēnu skaita mazināšanās. Atceros, kad sāku strādāt, skolā ēdinājām vairāk nekā divus simtus bērnu. Kad atklāja bērnudārzu, klāt nāca vēl sešdesmit bērni, kuriem ēdināšana bija jānodrošina trīs reizes dienā. Bijām tikai divas darbinieces, bet viss bija jāpaspēj.
Atskatoties uz aizvadītajām darba gaitām, Laima teic, ka varēja meklēt arī ko citu, labāku, tomēr apstākļi sakrita tā, ka to neizdarīja.
- Mājas bija blakus darbam, vēlāk pieteicās bērni, tad jau klāt bija vecums un kur tad vairs aizies. 1. februārī būs apritējuši trīs gadi, kopš aktīvās darba gaidas pārtraucu. Tolaik mūs nostādīja fakta priekšā, ka skolā ēdināšana uz vietas vairs netiks nodrošināta. Mazliet skumji, protams, bet esmu tam tikusi pāri un joprojām aktīvi gatavoju, - atzīst Laima. - Prieks, ka joprojām ir bērni, kas atceras skolā gatavotās pusdienas un pasaka labu vārdu. Tiesa, laika gaitā arī bērni ir mainījušies. Precīzāk, mainījusies garšu izvēle. Agrāk skolēni ļoti novērtēja to, kas tiek gatavots, tagad vairāk izvēlas našķus, neveselīgo pārtiku. Tolaik skolēniem ļoti garšoja biešu un frikadeļu zupa. Īpaši iemīļots bija saldais "klucītis" - vaniļas vai kakao krēms. Ļoti garšoja arī bulciņas. Regulāri ēdnīcas vajadzībām konservējām, gatavojām ziemas krājumus. Pagrabs vienmēr bija pilns, bet tagad skolās nekā tāda vairs nav. Atceros, ka tepat novada teritorijā braucām lasīt ogas, tāpat ražu nesu arī no sava dārza, lai piepildītu burciņas. Trīs gadi, kopš vairs nestrādāju, ir aizskrējuši ļoti ātri. Laiks ir piepildīts, un ne mirkli nav bijis vaļas garlaikoties.

Tagad topā kūkas un groziņi
Laimai visu mūžu tuva bijusi arī konditoreja. Skolā bērni tika lutināti ar bulciņām un citiem gardumiem, bet pēc darba uzcepta arī kāda kūka vai rulete, lai iepriecinātu savējos.
- Kad vairs nav jāiet uz darbu, kārumus cepu biežāk. Izvēlos tradicionālās mājas tortes ar olu biskvītu un vārīto krēmu. Modernās kūkas īsti mani neuzrunā. Arī īstā recepte laika gaitā ir pielāgota. Tāpat cepu saldos un sāļos groziņus, kas ir īpaši iecienīti. Pildījumam saldajos groziņos izvēlos vārīto krēmu un kādu skābu ievārījumu. Dekorēšanā var izpausties pēc sirds patikas - augļi, ogas, šokolāde utt., - stāsta Laima. - Cepot šos gardumus, jūtos vajadzīga un noderīga. Tas neļauj ieslīgt garlaicībā, nekā nedarīšanā. Laiku pa laikam cepu arī pīrāgus. Vienmēr var iemācīties arī ko jaunu un interesantu. Ikdienas skrējienā nemaz nav tik daudz brīva laika, lai izmēģinātu kādu jaunu recepti vai apgūtu jaunas prasmes.

Visu izaudzē pati
- Cik vien spēšu, turpināšu pati visu audzēt. Reizēm saņemu jautājumu, priekš kam gan pūlēties un audzēt, bet bērni un mazbērni to novērtē un teic, ka pašu audzētajam ir pavisam cita garša. Audzēju visu - kāpostus, tomātus, gurķus, bietes, garšaugus, sīpolus, ķiplokus un visu ko citu. Aizvadītajā gadā izdevās laba gurķu raža, lai gan citiem tik labi nebija veicies. Pati izaudzēju stādiņus, izstādīju un apsedzu ar agrotīklu, laikam tas ļoti patika un atmaksāja ar labu ražu. Sākumā šķita, ka kāposti izslīks, jo bija ļoti slapjš, tomēr arī tie saņēmās, - priecājas Laima. - Joprojām visu izaudzēto cītīgi konservēju. Liela daļa burciņu "brauc" uz Rīgu pie bērniem un mazbērniem. Mazdēliņš īpaši iecienījis marinētos gurķus un tomātus želejā. Dodos arī uz mežu. Tiesa, mazliet esmu sabaidīta ar vilkiem un lāčiem, tomēr ogot un sēņot man ļoti patīk. Sēnes parasti marinēju un sacepu, pēc tam salieku burkās.
Laima lepojas, ka arī meita labprāt darbojas siltumnīcā.
- Pavasarī sasēju tomātus un gurķus. Daļu aizsūtu arī meitai. Viņa ir ierīkojusi siltumnīcu un labprāt pati audzē tomātus un gurķus. Vienu gadu viņai izdevās izaudzēt arī kartupeļus. Prieks, ka novērtē to, kas pašiem izaug, - pastāsta Laima.

Belaši mājas gaumē
Mīklai: ūdens, raugs, milti, cukurs, sāls.
Pildījumam: malta cūkgaļa, pipari, sīpoli, sāls, ūdens.
Iejauc rauga mīklu (skāba krējuma biezumā), liek siltumā, lai uzrūgst. Tad pieber miltus un mīca. Mīklai jābūt mīkstai. Uzraudzē. Lai mīkla neliptu pie galda, paber miltus. Ar mīklas nazi mīklu sagriež četrstūra formas gabaliņos, vidū liek pildījumu. Tad gabaliņus aizloka un ar rokām saplacina pankūkas veida formā. Cep eļļā uz pannas no abām pusēm brūnus.

Groziņi ar vārītā krēma pildījumu
100 groziņu pagatavošanai:
2 paciņas sviesta,
2 olas, ~1,5 kg miltu,
150 g cukura, vanilīns.
Vārītajam krēmam:
5 olas, 10 ēdamk. cukura,
5 ēdamk. miltu,
2 paciņas sviesta,
0,5 l piena,
vanilīns, pēc izvēles kanēlis vai citrona miziņa (garšvielas).
No sastāvdaļām pagatavo smilšu mīklu. Miltus iesaka bērt tik daudz, lai veidotos viendabīga masa - tā nedrīkst lipt pie rokām. Tad ar pirkstiem vienmērīgi iepilda formiņās. Cep gaiši brūnas.
Krēmam: sajauc cukuru ar miltiem, piesit olas, samaisot viendabīgā masā. Pielej uzvārītu pienu. Samaisa un liek karsta ūdens peldē. Karsē maisot, līdz masa ir skāba krējuma biezumā. Atdzesē istabas temperatūrā.
Puto sviestu, pa daļām liekot atdzisušo masu, pievieno garšvielas. Groziņos iepilda nedaudz ievārījuma un garnē ar krēmu.