Kā klājas uzņēmēj? MAF

Iespēja nošļūkt 180 metrus 

Jau vēstījām, ka šīs nedēļas nogalē Saldū būs svētki, kuru ietvaros tiks izgaismotas Saldus ezera laipas. Pašvaldība gan labiekārto arī citas novada  teritorijas pie ūdeņiem vai vietās, kur nedarbojas paši, tās iznomā arī uzņēmējiem. Tas ir stāsts arī, piemēram, par «Wakepark Saldus», kas izveidots Sātiņu-Sesiles ūdenskrātuvē, ko vietējie nodēvējuši par «Okeānu». (Starp citu, tas izveidojies bijušā karjera vietā. – Red.) Kā stāsta viens no tā īpašniekiem Mārtiņš Zabarovskis, – abiem ar brāli, pašiem esot ūdensporta cienītājiem, iecere par veikparku radusies tad, kad daudziem varbūt šķita, ka pasaules nedaudz ir apstājusies, proti, Covid-19 pandēmijas laikā. Pašvaldība vēlīgi iznomājusi vietu pie ūdenskrātuves, tā atbrīvota no krūmiem, sakārtota, un 2022. gadā te atklāta trase, kas ļauj slīdēt pa ūdens virsu 180 metru garumā. Interesanti, ka – ja vien apstākļi ir vēlīgi,– “slīdēšanu” uz dēļa var izmēģināt arī ziemas laikā, bet tikai tad, ja ledus un sniega sega ir daudzmaz līdzena. Visādi citādi veikborda parks sezonu ierasti atklāj jūnijā. Uz vietas pieejams aprīkojums, gan arī rūpīga instruktāža, ko un kā darīt. Lai popularizētu sporta veidu un ieinteresētu jaunos braucējus, vasarās tiek rīkotas bērnu nometnes. Un, ja ikkurāt nav vēlme pārbaudīt savu varēšanu, turoties troses galā, karjerā dzidrajos ūdeņos var pabraukt arī ar kanoe laivu vai paairēt SUP dēli. 

Ja vien nezina, kā būs…

Ūdenspriekus baudīt aicina arī kāds cits vietējais uzņēmums – «Sportive», kurā tāpat saimnieko ģimene – Ieva un Arvis Alferovi, tikai jau citā novada ūdenstilpē, proti, Cieceres ezerā Brocēnos. Starp citu, ūdensparka ideja, līdzīgi kā iepriekšējā stāstā, tāpat uzņēmējiem radusies tieši pandēmijas laikā. Tomēr, smejas Ieva, ja zinātu, ka būs, kā būs, nez vai otrreiz tādu risku uzņemtos...Īpaši tāpēc, ka ieceri jau no pirmsākumiem vajājušas dažādas nedienas. It kā saņēmuši Eiropas Savienības fondu atbalstu, bet tomēr – līdz galam ne. Tas, kad viss jau bijis iedarbināts un pasūtīts, tomēr atteikts, un nācies piepūšamo parku uz ūdens uzstādīt pašu spēkiem. Tad kādā brīdī parku teju pilnībā nopostījusi krusa, un atjaunot to izdevies, tikai pateicoties prātīgi izvēlētai apdrošināšanai. Visbeidzot Ieva atzīstas: ja otrreiz ko tādu darītu, ļoti iespējams, paši raktu īpaši atrakcijām paredzētu dīķi, jo Cieceres ezera gultnes straujās dziļuma maiņas arī ir izaicinājums parka sezonālajai uzstādīšanai vai tad, kad kas jālabo. (Enkuri jānovieto dziļi un pat ļoti dziļi. Tomēr, neskatoties uz šīm nedienām, rokas nevienā brīdī ģimene nav nolaidusi. Turpina darīt un attīstīties. Redz savu vietu kopienā un  sadarbojas gan ar pašvaldību, gan citiem uzņēmējiem. 

Viens no galvenajiem paralēlajiem darbības virzieniem ir viņu rīkotās nometnes bērniem. Ieva ir šīs jomas profesionāle un, starp citu, tieši tādēļ – nometnes vajadzībām – sākotnēji par šādu parku arī ticis domāts. Parks ir pieejams arī dažādiem korporatīvajiem pasākumiem, ballītēm. Tāpat uzņēmums nodarbojoties ar ēdināšanu – gan klātienē, gan, dodoties izbraukumos ar pārvietojamo vagoniņu. Visbeidzot, tiek bagātināta Saldus novada, Brocēnu pagasta kultūras dzīve, jo «Sportive» teritorijā ir iekārtota skatuvīte, kur norisi atmosfēriski brīvdabas koncerti. Pirmais koncerts, sezonu atklājot, jau aizvadīts 30. maijā, kad Brocēnos uzstājās Miks Dukurs. Citām aktualitātēm – jāseko līdzi sociālajos tīklos. Pats parks aktīvi darbojas no jūnija līdz septembra vidum. Tas, kā smejas Ieva, arī sabiedrībā valdošo mītu dēļ – pirms Jāņiem mums – latviešiem – ūdens skaitās ”auksts”, un arī septembrī, neskatoties uz realitāti dabā, – atkal tāpat. 

Iekš un gar ūdeņiem  

Kā novērojām, Saldū ieguldīts tiek arī tur, kur iznomātās vai privātas teritorijas mijas ar pašvaldībai piederīgām platībām. Piemēram, turpat kaimiņos «Sportive» parkam ir plaša, brīvi pieejama atpūtas zona ikvienam iedzīvotājam vai novada viesim. Te, nonākot lejā pa platu promenādi, sagaida spēļu laukumi bērniem, ir vieta basketbolam, labiekārtota pludmale un peldvieta, kur ir gan laipiņas, gan glābēji, kas sezonas laikā pieskata ūdensprieku baudītājus. Visbeidzot gar krastu izveidota pastaigu taciņa, kas ved, piemēram, līdz makšķerēšanas vietai un saskanīgiem stādījumiem, kā arī līdz Brocēnu Mežaparkam. Iepriekš, ar biedrības starpniecību, meža parkā ir izveidota virvju taka, kas vietām pacēlās pat līdz koku galotnēm. Tomēr, kad trasi pārņēmusi pašvaldība, tā pilnībā nocelta zemākā zonā, lai būtu ikvienam izejama arī bez instruktāžas un īpašas pieskatīšanas.

Protams, no punkta punktā var nokļūt arī pa ūdeni. Pie Cieceres ezera ir pat vairāki ūdens izklaižu piedāvātāji, un īpaši iecienīti ir arī SUP dēļi. Iespējams, tas arī tādēļ, ka ūdenstilpe atrodas tādā kā ieplakā un ir gana dziļa, lai būtu pasargāta no ārkārtīgi skarbiem vējiem un lielas viļņošanās. Mūsu kompānijai un šajā reizē bija iespēja izmēģināt vietējā uzņēmuma «Krasta puse» SUP dēļus. Priekšrocība šajā gadījumā bija tā, ka gadījumā, ja nebija pārliecības par savu līdzsvara izjūta un vēl pavēsajā ūdenī arī negribējās izpeldēties, dēļus bija iespēja pielāgot arī sēd-airēšanai. 

Kur Beižas māja un ziloņi mīt…       

Ja iespējas iznomāt SUP Brocēnos ir pat vairākas, tad kuģītis – viens vienīgais. Tas nes skanīgo «Zezer» vārdu, kas ir Cieceres ezera vāciskā versija. Kā ne bez  ironijas stāsta kuģīša kapteinis un īpašnieks Vilnis Vecumnieks, bijis svarīgi, lai viņš būtu arī pats pirmais kuģīša kapteinis šajos ūdeņos. Bet, kad vēstures avotos uzgājis, ka, lūk, savulaik Cieceres upē jau bijusi šāda tāda kuģošana, pat mazliet sabēdājies. Bet tas bijis līdz brīdim, kad sieva Liene pārliecinājusi – upe taču nav nekāds ezers! Vēl jo vairāk, ja šobrīd Cieceres upīte ir drīzāk brienama, ne kuģojama…Tā tas pirms gadiem sešiem arī sācies. 

Viens kuģīša standarta izbrauciens ir stundas garumā. Ietilpināties tajā var aptuveni 20 cilvēki un kuģīti var noīrēt kā grupa vai arī iegādāties biļeti uz  braucienu konkrētā laikā (datumi un laiki atrodami zezer.lv mājas lapā). Ir izveidots ieraksts trīs valodās. Tas pasažieriem vēstī gan par to, kas nu apkārt redzams, gan par ezera un Brocēnu vēsturi. To precizē un tiešām bagātīgi papildina pats kapteinis. Klausoties viņa atraktīvajā stāstījumā uzzināsiet gan to, kur savulaik ballēties gribētāji izmetušies pliki un briduši pāri ūdeņiem, gan to, kur ezera dzelmē it kā varētu būt meklējams nogrimis tanks. Tāpat Vilnis parādīs, kur meklēt Beižas māju, kas ir vairāk kā tāda vietējā folklora, bet kur – padomju laikā bijis vietējo puiku “akvaparks”. Visbeidzot uzzināsies šo to par laivošanas sportu un cementa ražošanu, gan arī to, kas par betona būvi ir “zilonis“ Cieceres ezera krastos. Īsāk sakot, tieši kapteiņa stāstījums ir neatsverams ieguvums šajā braucienā. 

Pats Vilnis smejas, ka kuģošana mazliet jau esot kā tāds dārgs hobijs. Un, protams, arī tas ir tikai sezonāls! Ziemas laikā kuģītis atpūšas savā mājā ezera krastā. Savukārt vasarā šīs laivu māja tiek pārvērsta atkal par ko citu – tā ir kafejnīca, terase «Spāre». Unikāla vieta, kur, piemēram, izdzert kafiju un baudīt kūciņu iespējams, veroties nevis telefona, bet gan ezera mainīgajā “ekrānā”, skatoties kā garām aizslīd supotāji vai citi ezera iemītnieki.  

Ienirt dārza burvībā 

Ne gluži uz, bet pie Cieceres ezera ūdeņiem ir vēl kāds īpašs apskates objekts. Ja iesiet pa iepriekš pieminēto celiņu, vienkārši nav iespējams tam paslīdēt garām vai nepamanīt. Te daiļdārzu iekārtojusi profesionāla dārzkope, uzņēmuma «Cieceres ūdensrozes» īpašniece Solveiga Dzene. Viņa līdz nepazīšanai pārveidojusi agrāk aizaugušu teritoriju ezera krastā un stāsta, ka bijusi pirmā, kas iznomājusi no pašvaldības ezera daļu un izveidojusi piestātni, tādējādi arī mudinot kaimiņus likt pamatus šodien tik iecienītajai ezera promenādei. Solveigas sētā priecāties iespējams par visu – sākot ar augu dažādību un glīti apfrizētiem krūmiem, beidzot ar dārza mazās arhitektūras elementiem. Un te nav tikai dārzs, bet nule kā pabaigts arī arī dārza paviljons, kas būtībā ir ēka dažādiem pasākumiem vai vienkārši – atpūtai, jo tajā ir arī guļvietas, nodarbību un/vai viesību zālīte, virtuvīte un pirts ar ekskluzīvu skatu uz Cieceres ezeri. Kā pastāstīja S. Dzene, arī paši izmantojot paviljonu, piemēram, meistarklasēm. Nesenākā no tām mācījušies, kā pagatavos suši. Dārzu un paviljona aktualitātes jāmeklē lapā «Dārza paviljons», bet par visu to, kas aug īpašumā, var interesēties uzņēmuma «Cieceres ūdensrozes» lapā.    

***

Īsais secinājums par kaimiņu novada apmeklējumu. Noteikti ir vērts nostūrēt no šosejas un paviesoties Saldus novadā. Vēl vairāk – ieteiktu pat pavisam apzināti doties izpētīt un baudīt to, ko tad piedāvā mūsu kaimiņi. Un, iespējams, iedvesmoties pašiem no redzētā par to, kā tad iespējams apdzīvot un izmantot ūdeņu tuvumu. Citas atpūtas iespējas pie ezeriem un upēm meklē: upesoga.lv