Novada domes sēdē  Kur paliek mūsu nauda MAF

Lai laukums skatāms no visām pusēm

Par šiem risinājumiem stāstīja projektētājs Ģirts Runis, vienlaikus atzīstot, ka  viņam ir bijis tas gods pārstāvēt lielu speciālistu grupu, kas strādājusi pie šī objekta: “Un ļoti daudz radošu domu radās konkursa izstrādes laikā. Zinājām, cik nozīmīga ir strūklakas tradīcija Tukumā, kur tā ir bijusi viens no vaļiem, uz kura veidojas centrālā laukuma koncepts. Agrāk tā bija tradicionālā strūklaka jeb bļoda, kas sezonas beigās tiek aizvērta, bet mūsu uzdevums bija padarīt šo objektu centrālu un pamanāmu. Tā kā laukumu it kā iespiežam uz iekšu, izlīdzinām un iztaisnojam, strūklaku pārvirzījām uz otru laukuma pusi, lai, braucot no Lielās ielas puses, uz laukumu pavērtos kompozicionāls akcents, aiz kura ir vecpilsētas nami un perimetrālā apbūve. Savukārt, braucot pa Elizabetes ielu, ir redzama intensīva pilsētbūvnieciskā situācija un turpat tiek izvietota rožu dobe, kas arī ir viens no Tukuma simboliem. Pēc tam seko liepu grupa un rotaļlaukums. Skatu leņķī vienā sānā veidojas Pils torņa ainava ar vēsturisko apbūvi, savukārt, nākot ar kājām no Pils ielas puses, paveras plašs skats ar baznīcu fonā un strūklaku un veidojas tāda kā gājēju ass. Vēl mums bija jārēķinās ar dažādām aktivitātēm pilsētas laukumā, tāpēc, piedāvājot laukuma izpildījumu, publisko pasākumu laikā paredzējām divus skatuvju novietojumus – pie Elizabetes ielas un Pils torņa laukumā – attiecīgi abās vietās ir ieprojektēts elektrības pieslēgums. Un turpat netālu ir Brīvības laukuma skvēriņš ar pieaugušiem kokiem un kafejnīcu.”

Laimīga, skaista, brīva balerīna... 

Kā trešo lietu Ģ. Runis minēja figūru, skulptūru, kas būtu strūklakas vidū un paliktu tur arī ziemā: “Kas attiecas uz šo figūru, ļoti ilgi tika meklēta identitāte objektam, kas varētu būt strūklakas vidū. Tā vēsture ir tāda, ka mēs pārveidojam Brīvības laukumu, un tāpēc no vārda “brīvība” mēs iedvesmojāmies, tikai gājām daudz dziļāk. Mūsu izpratnē brīvība ir kaut kas tāds, kā mēs jūtamies sabiedrībā un paši pret sevi – ka mēs jūtamies brīvi. Tā iespēja pašrealizēties ir augstākā brīvības forma, un, nonākot pie nāves gultas, lai nebūtu nožēlas, ka esam dzīvojuši kaut kādos ierobežojumos vai nu pret sevi, vai citiem. Meklējot tēlnieku, kas varētu šo ideju attīstīt, Mārtiņš Ošāns, kurš ir šī projekta galvenais arhitekts, uzaicināja mākslinieku Paulu Pudžu padomāt par šo tēmu ”Brīvība”. Viņš radīja absolūti ģeniālu ideju, kas ir materializējusies, izprotot mūsu konceptuālās vajadzības. Šis veidols ir laimīga, skaista, brīva balerīna, kas uz pirkstu galiņiem virs strūklakas dejo... Materiāls, no kura to plānots izgatavot, ir pulēts nerūsējošais tērauds, kādu izmanto publiskajā ārtelpā. Skulptūras augstums – trīs metri. Pašai strūklakai tiks radīta īpaša seguma pamatne no melnā granīta, un tā strādās trijos režīmos – vispirms kā pilnīga migla, kas veido tādu kā gaisīguma mākoni, tad vertikālās strūklakas šaltis un trešais – strūklakas lokus.” Skaidrojot, kā uztvert kailumu pilsētas ārtelpā, Ģ. Runis atzina, ka 50% šādu skulptūru atrodas Ziemeļeiropā un arī citās Eiropas valstīs: “No kailuma nav jābaidās – tā ir viena no skaistuma, un sabiedrības, to vidū lēmējvaras inteliģences pazīmēm.”

Viedokļi atšķiras

Domes deputātu viedoklis par piedāvāto risinājumu gan nebija viennozīmīgs. 

Agnese Ritene atzina, ka viņu, redzot šo skulptūru, pārņem divējādas sajūtas, tāpēc viņa vaicāja, kāds ir pašvaldības speciālistu viedoklis, jo strūklakas un līdz ar to arī figūras fonā ir Tukuma luterāņu baznīca, turpat ir vecpilsēta... Tāpēc nav tādas viennozīmīgas sajūtas, jo vecpilsētas ēku īpašniekiem ir zināms, ko viņi var un ko nevar darīt, tāpēc vēl gribētos zināt, vai šāds risinājums uzliek pienākumu arī apkārtējo ēku īpašniekiem. Vēl viņa aicināja lūkot citu pilsētu pieredzi, piemēram, Saldū pie baznīcas ir izveidoti tēli no Rozentāla gleznas, varbūt no mūsu Alberta Pauliņa darbiem varētu arī noskatīt un izmantot kādu tēlu, kas simboliski sasauktos ar Tukuma vecpilsētu. 

Arhitekte Katrīna Lagzdiņa-Sprūdža skaidroja, ka par vizuālo noformējumu pašvaldībā runāts vairākkārt. Ģ. Runis piebilda, ka tas neuzliek nekādus pienākumus apkārtējo ēku īpašniekiem, bet tas ir risinājums, kas, viņaprāt, piesaistītu Tukumam tūristu pūļus: “Turklāt kultūrvēsture ir pārbāzta ar kailumu sakrālajā mākslā – no turienes tas arī ceļas.”

M. Fogele skaidroja, ka tas nebūs kailuma izpildījums naturālā veidā: “Un šī nebūs provokatīva figūra – tāda nav doma. Iespējams, kāds atceras pirmo metu, kas bija baltā krāsa un vairāk naturāls, nekā šī figūra. No oriģināla nevarēs nolasīt kailumu kā galveno elementu. Bet ar to jārēķinās, ka māksla nekad nebūs vienaldzīga, tāpat kā nebija vienaldzīgo, kad veidojām Tukuma Katrīnas skulptūru, kas raisīja diskusijas ar krāsoto bronzu. Jā, bija atšķirīgi tukumnieku un viesu viedokļi...”.   

Deputāts Mārtiņš Grīnbergs interesējās, kādu materiālu īsti izmantos, jo tehniskajā aprakstā minēts alumīnijs. Ģ. Runis skaidroja, ka tiek runāts par cenu un galarezultāta ilgmūžību un uzturēšanas izmaksām: “Alumīnijs ir variants, bet tas nebūs tik ilgmūžīgi un rezultāts nebūs tik labs, kā no pulēta tērauda, turklāt alumīnijs ļoti ātri nosūbē. Mēs braucam uz Tukumu pēc smukuma un pēc brīvības!” Deputāts Rimants Liepiņš teica, ka neesot baleta cienītājs, bet par māksliniecisko risinājumu varot teikt, ka tas esot perfekts: “Ja tur būs kaut kas remdens, tas neradīs pilsētai nekādu pienesumu un remdenos vienkārši izspļauj, bet šis objekts piesaistīs tūrisma plūsmu. Risinājums ir drosmīgs, tikai gribētu zināt, kas ar strūklaku notiks ziemā?” Ģ. Runis skaidroja, ka ziemā strūklakas nebūs, bet dejotāja paliks. Arī deputāte Zane Selivanoviča teica, ka objekts piesaista ar dzīvo kustību, nevis ar monumentālismu un stīvumu.

Skulptūra taps Ķīnā 

Tā deputātiem skaidroja arhitekts Mārtiņš Ošāns. Viņš stāstīja, ka ir pilnīgi pārliecināts – šī skulptūra varētu būt kārtīgs simbols, un noteikti ne neķītrs vai kariķējams, un tas nebūs pretrunā ar kristīgajām vērtībām: “Aicinu saskatīt daudzslāņainību, kurā katrs ieraugām savu niansi, kas kurā brīdī rezonē. Un vēl gribu iedrošināt izvēlēties nerūsējošo tēraudu, kas ir mūžīgs materiāls. Tās forma, papildināta ar šo spoguļefektu, radīs vēl vienu telpisku slāni...” Viņš arī skaidroja, ka skulptūru paredzēts ražot Ķīnā, jo tas būs lētāk nekā uz vietas. Tēlnieks to veidos vispirms kā maketu pusotru metru augstu, un tad tiks pieņemts lēmums par tās tālāko risinājumu. 

Par naudu un iepirkumu

Deputāts Kaspars Gribusts interesējās, vai šai skulptūrai tiks rīkots iepirkums, vai arī tā jau ir iekļauta laukuma būvniecības izmaksās. Savukārt deputāte Laura Kancāne interesējās, cik tā izmaksās nodokļu maksātājiem. G. Važa skaidroja, ka laukuma būvniecības izmaksās skulptūra nav iekļauta, bet par to, vai būs iepirkums, sēdē nekas skaidrots netika. Kas attiecas uz izmaksām, M. Ošāns skaidroja, ka ir sagatavota tāme, kurā iekļautas visas pozīcijas, izņemot atmuitošanu, uz kopējā summa ir 140 000 eiro. Deputāts Renārs Stančiks interesējās, cik ilgā laikā to izgatavos, un M. Ošāns skaidroja, ka skulptūra tiks uzlikta pavasarī, kad atklās strūklaku, bet laukumu pabeigs oktobrī. 

G. Važa vēl piebilda, ka šis jautājums bijis informatīvs, bet ne galīgais lēmums, taču tuvākā mēneša laikā vajadzētu tikt pie gala lēmuma.