Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Tikšanās laikā zivsaimniecības un okeānu komisāram Kostasam Kadim uzsvēru, ka Kopējā zivsaimniecības politika ir būtiski jāvienkāršo, mazinot birokrātiju un pārmērīgās prasības zvejniekiem. Diemžēl, līdz šim no Eiropas Komisijas puses nav redzami būtiski centieni šajā virzienā. Tieši pretēji – zvejas kontroles sistēma nepārtraukti kļūst arvien birokrātiskāka un sarežģītāka. Ņemot vērā daudzu zivju krājumu samazināšanos, ir ārkārtīgi svarīgi katru nozvejoto zivi izmantot ar vislielāko ekonomisko atdevi, taču pašreizējās kontroles prasības, īpaši nozvejoto zivju svēršanas sarežģītās un ilgās procedūras ostās, būtiski bojā Baltijas jūrā zvejoto mazo zivju – reņģu un brētliņu kvalitāti, padarot tās nederīgas cilvēku patēriņam.”

Zemkopības ministrs Armands Krauze arī norādīja, ka pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums zivsaimniecības atbalstam nākamajā plānošanas periodā 2028.-2034. gadā ir ļoti neskaidrs un izteikti nepietiekams, lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares, tostarp vietējās piekrastes zvejas, stabilitāti un konkurētspēju nākotnē. Tikai zivsaimniecībai skaidri iezīmēts pietiekošs un dalībvalstu starpā taisnīgi sadalīts finansējums var nodrošināt nozares turpmāko attīstību un vienlīdzīgus apstākļus Kopējās zivsaimniecības politikas veiksmīgai īstenošanā ES dalībvalstīs nākotnē. Strauji samazinot ES finansējumu nozarei pēc 2027. gada, salīdzinājumā ar pašreizējo periodu, tiks zaudēta Latvijas un ES zivsaimniecības konkurētspēja pasaules tirgos.

Senajā zvejvietā Rīgas līča rietumkrastā – Bērzciemā – piekrastes zvejnieki ES zvejniecības un okeānu komisāram neslēpa, ka dažādi pārspīlēti kontroles pasākumi nelabvēlīgi ietekmē zveju piekrastē, vietējo zivju apstrādi un attiecīgi piejūras iedzīvotāju un uzņēmēju ekonomisko dzīvotspēju. Kontroles pasākumiem jābūt samērīgiem un pielāgotiem vietējās zvejas īpatnībām, it īpaši mazajai zvejai. Mazā zveja Latvijai ir īpaši nozīmīga, taču šo sektoru arvien negatīvāk ietekmē nesamērīgi stingrās kontroles un ziņošanas prasības, kā arī ar tām saistītā administratīvā sloga būtisks pieaugums. Pašlaik piekrastes zvejai ir piemēroti gandrīz tādi paši noteikumi kā zvejai ar lielajiem kuģiem jūrā. Tāpēc ir jāatrod saprātīgs līdzsvars starp kontroles prasībām un mazās zvejas specifiku, kas vidi un arī zivju resursus ietekmē minimāli. 

Jūras pilsētā Ventspilī Kostas Kadis apmeklēja vienu no Latvijas lielākajiem pilna cikla zvejas un zivju apstrādes uzņēmumiem “Verģi”, kura zivju produkciju iecienījuši gan Latvijas, gan vēl 30 citu valstu iedzīvotāji, uz kurām “Verģi” savu produkciju eksportē. “Verģi” zivis (reņģes un brētliņas) pašu uzņēmuma apstrādes vajadzībām zvejo gan Rīgas līcī, gan Baltijas jūrā. Uzņēmumā “Verģi” ES komisārs pārliecinājās, ka Latvijas zivju apstrādes nozare ieņem nozīmīgu vietu pārtikas ražošanā un rada augstu pievienoto vērtību no Baltijas jūrā nozvejotajām zivīm, īpaši maza izmēra sugām – reņģēm un brētliņām. Šo produktu ražošana ir neatņemama Latvijas zivsaimniecības nozares daļa un pelna īpašu uzmanību un atbalstu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un veselīgu zivju produktu piegādi vietējam un eksporta tirgum.

Dienas noslēgumā zivsaimniecības komisārs un zemkopības ministrs Ventspilī zinātnes centrā “Vizium” tikās ar Baltijas jūras zvejniekiem, pārrunājot tādus jautājumus kā ES atbalsta mērķtiecīgāka ieguldīšana zvejas attīstībā un augstas pievienotās vērtības zivju produkcijas ražošanā. Viens no iespējamajiem veidiem, lai to panāktu - Eiropas Komisijai vairāk vajadzētu decentralizēt uzraudzību, atbildību par atbalsta pasākumu īstenošanu un zvejas kontroli lielākā apjomā uzticot ES dalībvalstīm, kas pašas daudz labāk pārzina reģionālo specifiku zivsaimniecības nozarē, kas dažādos ES reģionos un dalībvalstīs būtiski atšķiras.

ZM jau informēja, ka ES zivsaimniecības un okeānu komisārs Kostas Kadis ieradies divu dienu darba vizītē Latvijā. Piektdien, 20. februārī, Kostas Kadis dosies uz uzņēmumu “Karavela” Rīgā, kas ir viens no lielākajiem zivju apstrādes uzņēmumiem Eiropā ar zivju konservu un citas produkcijas veidu ražošanas vēsturisko pieredzi vairāk nekā 140 gadu garumā.

FOTO avots: biedrība «Mazjūras zvejnieki»