“Lielākā daļa ronēnu, kas tika nogādāti Rīgas zoo, bija ar nopietnām koduma brūcēm, kas parāda, cik būtiski roņu mazuļu laikā ir ierobežot pastaigas liedagā ar savā vaļā palaistiem suņiem. Lai gan esam konstatējuši atsevišķus gadījumus ar klaji nepareizu rīcību – ronēnu aizskaršana un dzīšana ūdenī – tomēr kopumā vērojams, ka sabiedrības izpratne par roņu mazuļiem liedagā kā normālu pavasara parādību ir augusi, par ko liecina gan saņemtie zvani, gan cilvēku ieraksti un diskusijas sociālajos medijos,” stāsta pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.

Pārvalde izsaka pateicību ikvienam, kas iesaistījās. Šajā gadā roņu mazuļiem palīdzību sniedza brīvprātīgie ziņotāji, pārvalde, kas pieņēma ziņojumus un analizēja situācijas nopietnību, piekrastes pašvaldības, kuras rūpējās par ronēnu nogādāšanu pie veterinārārstiem, un Rīgas zoo, sniedzot veterināro palīdzību un turpina rūpēties par izdzīvojušajiem ronēniem, lai pēcāk tos atlaistu Baltijas jūrā.

Pēdējos sešos gados roņi ir fiksēti arī Latvijas upēs – Daugavā, Gaujā un Lielupē. Taču šogad pirmo reizi novērots, ka roņu mazuļi iepeld saldūdens ezeros: Mazajā un Lielajā Baltezerā, Engures ezerā un Ķīšezerā. Lai arī ronēni fiksēti netipiskā ūdenstilpē, viņi visi bijuši labā stāvoklī un palīdzība tiem nebija nepieciešama.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šajā pavasarī atsevišķi ronēni ir pametuši piekrastes zonas, lai dotos uz cilvēku apdzīvotām vietām: divi manīti Jūrmalas ielās, viens Vecāķu prospektā, vēl divi Skultes pusē, tostarp viens vairāk nekā 100 m no jūras dzīvojamo māju tuvumā.

Lielākoties Latvijas piekrastē sastopams pelēkais un plankumainais ronis, abas sugas ir aizsargājamas. Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei visbiežāk nokļūst no Igaunijas. Ziemā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošiem ledus laukiem, bet līdz Latvijas pludmalei martā un aprīlī tie nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.