Zvana jums no sociālās mājas Celtnieku ielā 3. Mūsu mājai ielika jaunus radiatorus, logus, durvis. Viss būtu labi, bet negals ar tām durvīm – tās ir sarežģītas, grūti slēdzamas un ar tādām kā trim atslēgām. Bet mūsu mājā dzīvo daudz vecu cilvēku, kuri nereti saslimst vai pat nomirst, un tad reizēm durvis jāizlauž; koka durvis izlauzt varēja, bet – kā darīs ar šīm?

Iznāk, ka iekšā varēs tikt tikai, izmantojot autogēnu. Turklāt durvīm ir tāda poga, slēdzītis, kuru nospiežot, no ārpuses tās attaisīt vairs nevar. Tad pasakiet, ja cilvēks ieslēgsies un aizmirsīs, ko nospiedis, kā viņš tiks ārā? Un, ja paliks slikti un nebūs spēka attaisīt durvis?… Domāju, ka šīs durvis vairāk domātas miljonāriem, nevis vienkāršiem cilvēkiem. Man pašai ir 80 gadu, un es raizējos, ko darīšu, ja kaut kas notiks. Turklāt – nesen mūsu mājas gaiteņos ielika labas durvis, tagad tās visas izņēma un salika atkal citas, stikla. Pasakiet, kāpēc tāda veltīga naudas tērēšana? Mums reiz tecēja jumts, varbūt vajadzēja likt divslīpju jumtu, nevis atstāt plakano? Es baidos, vai tikai ar šo māju neiznāks tāpat kā ar citiem projektiem, kur izsviež naudu, nedomājot, cik īsti tas ir lietderīgi.