Lai nokļūtu Kuldīgā no Kandavas puses, jābrauc pa šoseju, kura vijas pa Abavas senleju, kas reizē ir arī dabas parka teritorija. Šogad beidzot "spēka" svaru ieguvuši dabas parka «Abavas ieleja» individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Tie pamatā regulē parka teritorijā dzīvojošo cilvēku darbību dabas ainavu saglabāšanā. Tāpat šie noteikumi jaievēro visiem, kuri vēlas iepazīties ar skaisto Abavas senlejas ainavu jeb apmeklēt tautā dēvēto Kurzemes Šveici, vērot kultūras un dabas pieminekļus, izstaigāt mācību takas un izklaides vietas.

Vai ir droši ģimenei ar auto apstāties šosejas malā, lai pavērotu dabu (kaut vai Greiļu kalnā ierīkotajā stāvlaukumiņā), ja garām trauksies mašīnas ar lielu ātrumu, bieži pārsniedzot pieļaujamo?

Mani kā autovadītāju ar pietiekami lielu autovadītāja stāžu (no 1970. gada) arvien vairāk satrauc tā sauktie agresīvie braucēji. Šādi braucēji neskatās ne uz ko un, protams, nerēķinās ne ar līdzbraucēju, ne ar savu, ne ar citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību un veselību, kā arī nerēķinās ar lielo iespēju uzbraukt kādam meža dzīvniekam, kas visai bieži šķērso šoseju.

Jāņem vērā, ka drīz sāksies stirnu riests (šogad iespējams ātrāk nekā citu gadu), kad stirnu āzis "mīlas" skurbumā negaidīti var šķērsot brauktuvi. Un kāds būs rezultāts, braucot lielā ātrumā? Par to derētu padomāt visiem autobraucējiem dabas parka «Abavas senleja» teritorijā!

Pagājušajā gadā biju aculiecinieks šādam gadījumam: nobraukts stirnu āzis un sadauzīta mašīna pirms atpūtas kompleksa «Plosti» un tajā pašā dienā nobraukta stirna uz ceļa Plosti-Vāne. Man pašam arī pagājušajā gadā tik tikko izdevās izvairīties no sadursmes ar stirnu āzi riesta periodā vienā no gleznainākajām Abavas senlejas vietām – uz šosejas, iepretim vietai, kur Imula ietek Abavā. Par laimi, braukšanas ātrums bija ap 50 km/h.

Kāds stāvoklis faktiski ir ar nobrauktajiem meža dzīvniekiem, to vislabāk raksturotu meža dienesta ļaudis.

Par agresīvo braukšanu. Reiz braucu uz Kandavu, kur bija paredzēta tikšanās, tādēļ pārvietojos ar maksimāli pieļaujamo ātrumu – 90 km/h. Pirms Čāpuļu kalna iepretī ceļam, kurš ved uz Abavu pie Velnalas, ceļa līkumā pirms kalna mani apdzina kāds autobraucējs, neskatoties uz to, ka no kalna lejā brauca auto, ko pārgalvīgais apdzinējs, protams nevarēja ceļa līkuma dēļ pamanīt. Man, protams, bīstamajā situācijā nācās strauji bremzēt, jo citādi avārija būtu neizbēgama… Ir bijuši arī citi gadījumi, un tas viss kopā arī radīja vēlmi ar šo rakstu ierosināt izvērst diskusiju un pašvaldībām, kuras apsaimnieko dabas parka «Abavas senleja» teritorijas daļu, pieņemt lēmumu par satiksmes drošības uzlabošanu dabas parka teritorijā, ierobežojot braukšanas ātrumu Abavas senkrastu posmā, sākot no Čāpuļu kalna līdz Sabiles pilsētas robežai un, protams, arī tālāk – no Sabiles pilsētas robežas mežu ieskautajā ceļa posmā līdz Rendas robežai.

Tātad, ieteikums ir šāds: ceļa posmā Čāpuļu kalns-Plosti braukšanas ātrums 70 km/h, Plosti-Sabiles pilsētas robeža – 50 km/h. Pamatojums: atpūtas kompleksi «Plosti» un «Imulas», skatu laukums Greiļu kalnā un gleznainais skats uz Abavas kreiso skatu līdz atpūtas kompleksam «Drubazas», kur aplokos redzami savvaļā mītoši dzīvnieki un iespēja izstaigāt dabas takas. Meža posmā aiz Sabiles robežas līdz pat Rendai braukšanas ātrums varētu būt 70 km/h. Protams, pie ātruma ierobežojuma zīmes plāksne ar norādi par darbības zonu.

Diskutējams ir jautājums par ātruma ierobežojuma darbību: vasaras periodā tas noteikti nepieciešams, bet kā ziemā? Tāpat jautājums par to, vai soda nauda par pārkāpumu parka teritorijā nebūtu jādubulto?

Kontrole par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, domāju, būtu pa spēkam Kandavas un Sabiles pašvaldību policijai.

Cerot uz iedzīvotāju atsauksmēm par manu ierosmi, kā arī uz citiem priekšlikumiem un pašvaldību atbalstu šajā jautājumā, ka mums kopīgi izdosies kaut cik parūpēties par cilvēku labsajūtu, drošību un meža dzīvnieku saudzēšanu tūristu iecienītajā dabas parkā «Abavas senleja».

Ar cieņu Kārlis Krūmiņš

Ierobežojumus – atsevišķos ceļa posmos

Ar vēstules autora ierosinājumiem iepazīstinājām Tukuma RPP Kārtības policijas biroja 2. nodaļas 2. iecirkņa priekšnieku Raimondu Cīruli un biedrības «Abavas ielejas attīstības centra» izpilddirektori Ivetu Piesi.

R. Cīrulis:

– Tiesa, daudzviet uz autoceļiem ir ceļu satiksmei bīstamu vietu, kur ar lielu ātrumu traucas gan "agresīvie" braucēji, gan itin bieži sastopami savvaļā mītošie dzīvnieki. Taisnība vēstules autoram, ka minētajos ceļa posmos stirnas var sastapt īpaši bieži, jo par to daudzkārt esmu pārliecinājies arī pats. Ņemot vērā, ka autoceļš, kurš ved uz Kuldīgu, ir republikas nozīmes ceļš, ierosinājumu samazināt braukšanas ātrumu visā dabas parka teritorijā, kas kopumā sastāda 29 km (no Čāpuļu kalna līdz Rendai), nav vienkārši. Lai to izdarītu, pašvaldībām, pa kuru teritorijām cauri vijas ceļš, jāvēršas Satiksmes ministrijā. Otrkārt, braukšanas ātruma ierobežojums tik garā valsts mēroga ceļa posmā autovadītājos radītu pamatotu neapmierinātību.

Manuprāt, ātruma ierobežojuma zīmes varētu ieviest atsevišķos ceļa posmos, kā piemēram, pie Greiļu skatu laukuma, nevis visa «Abavas ielejas» dabas parka teritorijā turpat 30 km garumā.

Uzņemties kontroli par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu minētajā ceļa posmā nav Kandavas pašvaldības policijas spēkos, jo viņu rīcībā nav radara, lai pārkāpumu pierādītu. Bet, runājot par agresīvajiem un pārgalvīgajiem braucējiem, jāatgādina, ka ceļu satiksmes noteikumu ievērošana ir saistoša visiem autovadītājiem vienādi, neskatoties, vai viņš pārvietojas pa valsts nozīmes maģistrāli vai vienkāršu vietējās nozīmes ceļu. Taisnība, daudzu, īpaši jaunākā gadagājuma autobraucēju ceļu satiksmē novērotais braukšanas stils mums nav pieņemams. Taču katram pārgalvīgajam braucējam policistu klāt nepieliksi un "agresīvās" braukšanas stils diemžēl ir uz pašu autovadītāju sirdsapziņas.

Iveta Piese:
-"Vēstules autora ideja ir laba un vērā ņemama, tikai ar piebildi, ka ātruma ierobežojuma zīmes izvietot pirms tūristu apskates objektiem, nevis visā autoceļa posmā, kas skar dabas parku. Arī pati esmu vadītāja un zinu, ka visu ceļu līdz pat Rendai braukt vidēji uz 70 km/stundā nebūti tas vēlamākais variants. Jā, pie Greiļu kalna skatu laukuma un atpūtas kompleksa «Drubazas» ātruma ierobežojums ir nepieciešams, jo šeit tūristiem pārvietoties ir samērā riskanti. Arī aiz Sabiles, pirms ceļa uz Abavas rumbu būtu nepieciešams ierobežojums, jo dažkārt informatīvo norādi par apskates objektu autobraucēji pamana novēloti, tad bremzē un rada bīstamas situācijas gan sev, gan pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Arī brīdinājuma zīmi par iespēju sastapt maža dzīvnieku notiekti vajadzētu izvietot autora minētajos ceļa posmos. Tas rosinātu autovadītājus būt piesardzīgākiem, izvēloties savu braukšanas ātrumu. Te gan vēlos piebilst, ka šī brīdinājuma zīme par meža dzīvnieku iespējamību lieti iederētos arī aiz Kandavas zīmes, izbraucot no pilsētas virzienā uz Līgu jeb Kandavas pagriezienu. Mēs, vietējie jau zinām, ka šeit bieži pārvietojas meža dzīvnieki, bet iebraucēji un tūristi to nezina.
Vēl gribu piezīmēt, ka jebkurā vietā ceļa malā, alauku celiņā autobraucēji nemaz nedrīkst apstāties, atstāt automašīnu un doties kaut ko lūkot. Šiem mērķiem ir paredzētas automašīnu stāvvietas. Kaut arī dažkārt jau izskanējis vietējo protests- kā? Līdz šim es te varēju brīvi piebraukt, bet tagad – tikai maksas stāvlaukumā?! Zināmā mērā tas ļaudis pieradinās pie noteiktas kārtības un līdztekus tiks saglabāts dabas parks ar retajiem augiem un dzīvniekiem.
Vēl, izmantojot izdevību, vēlētos atgādināt , ka tieši tagad, pirms vasaras Saulgriežiemsākas reto augu ziedēšanas laiks, un Abavas ielejas dabas parkā ir vērojama īpaši plaša dažādu savvaļas augu tajā skaitā – orhideju daudzveidība. Tāpēc gribu aicināt – brauciet, skatieties un gūstiet baudījumu, bet neplūciet jebkuru, nepazīstamu ziedu, jo tas var būt īpaši rets un aizsargājams augs! Saudzēsim tos!"
Abu uzklausīto personu viedokļos izskan līdzīgas domas – braukšanas ātrumu uz autoceļa, kas ved uz Kuldīgu, ierobežot nevis visā Abavas ielejas dabas parka teritorijā, bet atsevišķos posmos: pie skatu laukuma Greiļu kalnā, pie atpūtas kompleksa «Drubazas» , pie iebrauktuves uz Abavas rumbu. Savukārt, lai izvairītos no iespējamām sadursmēm ar meža dzīvniekiem, būtu jāizvieto brībinājuma zīmes par to iespējamību. "Agresīvais" braukšanas stils – tas paliek uz katra autovadītāja sirdsapziņas.
Šie ir divi uzklausītie viedokļi, bet kā domājat jūs- lasītāji?