Pie mums vērsās kāds Tukuma iedzīvotājs, lai pastāstītu par konfliktu ar tuvumā dzīvojošiem kaimiņiem, kuru mājas mīlulis citiem nemaz tik “mīļš“ nešķiet…“Iepriekš viņiem bija rotveilers, bet tagad viņi ir iegādājušies jaunu suni – amstafu, kas būtībā ir cīņas suns un agresīvs. Taču viņiem sētai apkārt žoga nav un suns mēdz regulāri skriet uz ielas. Esam par to runājuši, aizrādījuši, bet nekas nemainās. Vienīgā atbilde, ka visiem jāpaciešas, jo kucīte vēl esot jauna.
Tomēr vienā reizē, kad suns manai sievai skrēja apkārt un rūca un tas arī beidzot izsaucām pašvaldības policiju, kas kaimiņus, kā šķiet, brīdināja.” Tomēr rezultātā kaimiņi nevis saprata savu kļūdu un nu rūpīgāk pieskata suni, bet gan novaktējuši šo pašu kundzi un draudējuši, ka atriebsies, ja vēlreiz kāds sūdzēsies policijā. “Pēc tam manai sievai no šī stresa situācijas palika slikti un bija jāsauc ātrā palīdzība. Vai tā ir normāla situācija, ka jauns puisis ap dieviem metriem draud sievieti pensijas gados!”

Par šo gadījumu savukārt vīrietis vērsies Valsts policijā, bet redakcijai par gadījumu vēlējās pastāstīts, pirmkārt, lai apliecinātu, ka konfliktsituāciju ir centies risināt mierīgā viedā. Otrkārt, ne tikai šī, bet arī citiem suņu īpašniekiem aicināja atgādināt, kādi tad ir suņu turēšanas noteikumi.

Un tā, Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā:

* suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk – norobežota teritorija), novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;

* pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju;

* ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:

*suni ved pavadā;

* sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai.

* pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
Tātad jebkurā gadījumā – likums ir tā cilvēka pusē, kurš ir spiests sastapties ar nepieskatītu dzīvnieku!

Tomēr šādas konfliktsituācijas nav retums, jo, kā pastāstīja Armands Hohfelds, Tukuma pašvaldības policijas priekšnieks, šādi izsaukumi viņu darbā ir jau ierasti. Piemēram, augustā kopumā bijuši 10 izsaukumi, kas saistīti ar suņu labturības noteikumu neievērošanu un divos gadījumos suņu saimnieki arī saņēmuši sodus.

Un te savukārt jāskaidro, ka gadījumos, kad mājdzīvnieks traucē apkārtējiem un dzīvnieka īpašnieks traucējumu nenovērš, mājdzīvnieka īpašnieku drīkst sodīt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta pirmo daļu. Mājdzīvnieka īpašniekam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu – fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 50 līdz 700 eiro. Ja pārkāpums gada laikā izdarīts atkārtoti, fiziskām personām naudas sodu uzliek no 15 līdz 70 eiro, bet juridiskā personām – no 700 līdz 1400 eiro. Savukārt par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu – fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 110 līdz 1400 eiro. Iespējama arī dzīvnieka konfiskācija.