Par nesaprātīgiem Latvijas politiķiem izteikties vēlējās Roberts no Lestenes pagasta. Viņš atgādināja – lai cik vārga, tomēr padomju laikā Latvijā bijusi rūpniecība – zeķu fabrika «Aurora», riteņu ražotne «Sarkanā zvaigzne», apavu fabrika «1. maijs» un citas – būtu mūsu valdībās bijušas kārtīgas galvas, tad nebūtu rūpnīcas izputinātas, bet modernizētas! Redz, kā Lietuva spējusi par sevi pastāvēt – i cukura fabrika viņiem vēl darbojas, kamēr mēs nu visu iepērkam – veikali pilni, tik naudas nav…
Tikpat nesaprātīgi esot sadarbību attīstīt tikai ar rietumiem – vai tad ne politiķi, ne ražotāji nesaprot, ka rietumos pašiem visa kā gana – pārprodukcija!?
Krievija būtu noņēmēja, taču mēs šo iespēju neizmantojam. Politiķus vajadzētu tiesā iesūdzēt par katru neizdarību, kas radījusi valstij kaitējumu. Tagad lielo parādu, ko politiķi «sarūpējuši», mēs vēl divās paaudzēs maksāšot! "Pieminiet manus vārdus!" tā Roberts. Esot taču zināms, ka Godmanis atbalstot bankas, ne ražotājus un arī Saeima mums ne šāda, ne tāda – visus deputātus – sportistus un mūziķus – vajadzētu patriekt, jo Saeimā tik dēļ siltās vietas sēžot…! Un, lai nu Godmanis sakot, ka pie varas neraujas – ikvienam taču redzams, ka raujas, ai, kā raujas…!