– Zvana no Slampes. Gribēju parunāt par jaunajiem «Latvenergo» tarifiem, kurus arī jūsu laikrakstā aizstāv atbildīgais uzņēmuma darbinieks. Kampaņas sākumā taču apgalvoja, ka tikai 20% klientu patērē vairāk nekā 100 kWh, līdz ar to, uz pārējiem 80% jaunie tarifi neattiekšoties. Pēc tam, kad sabiedrībā un arī masu medijos sāka protestēt, «Latvenergo» apgalvoja – tie būšot 50%. Ziniet, tad taču jādomā, ka viņi mūs dezinformē jeb, kā tautas valodā saka – vienkārši melo! Man ir pamatotas aizdomas, ka reālā situācija krietni atšķiras no tā, kas runāts.
Kādēļ es tā domāju? Centrālā statistikas pārvalde no janvāra uzsākusi pētījumu par to, cik vidēji Latvijā mājsaimniecības patērējušas elektrību pagājušajā gadā. Arī mēs iekļuvām šajā apsekojumā. Pie mums ieradās intervētāja Sabīne, uzdeva jautājumus, un es painteresējos, cik daudz saimniecību viņa ir apmeklējusi. Izrādījās, ka viņas pārziņā ir Džūkstes, Slampes, Engures un Smārdes pagasts un pirms mums viņa apmeklējusi vairāk nekā 100 ģimenes. Kad vaicāju, vai daudz ir tādu, kas iekļaujas šajos 100 kWh, saņēmu atbildi – dažas, kas, kā es to saprotu, ir trīs, četras mājas. Starp citu, intervētāja apmeklēja arī mūsu kaimiņu māju, kurā dzīvo pensionēta skolotāja. Arī viņai pavaicāju, kāds ir viņas elektroenerģijas patēriņš un vai viņa iekļaujas 100 kWh, par ko kundze sāka smieties un pastāstīja, ka zinot tikai vienu cilvēku, kurš tiešām tērējot mazāk par 100 kWh. Tā esot viņas 80-gadīgā kolēģe, kura dzīvo viena un ir tik taupīga, ka pat maizi nepērk sagrieztu, bet veselu kukulīti, jo tas esot par santīmu lētāks. Aptaujātā kaimiņiene, tāpat kā mūsu ģimene, vidēji mēnesī patērē 200 kWh.
Tādēļ, jājautā, ja «Latvenergo» tā melo, kā var ticēt visam pārējam! Un, ja stāsta, ka pirms gadiem 15 tarifs bijis 1 santīms par kWh, tad jājautā, vai tiešām Daugavas ūdens, kas ar enerģiju apgādā pusi Latvijas, pa šiem gadiem kļuvis sešas reizes dārgāks? Algas taču nav pieaugušas 11 reizes. Man šķiet, ka hidroelektrostacijas saražotā enerģija ir viena no lētākajām. Un, ja apgalvo, ka mēs tāpat maksājam mazāk nekā vidēji Eiropā, jāatgādina, ka ne, piemēram, Somijā, ne Zviedrijā enerģiju neražo hidroelektrostacijas. Jāsaka arī, ka uzņēmums «Latvenergo» kopumā saimniekojis nolaidīgi. Kaut vai piemēram pagājušā gada ziemā, kad visur Latvijā bija elektrības pārrāvumi, bija daudz resursu jāpatērē, lai tos labotu. Taču kādēļ jau vasarā netika attīrītas līnijas? Tad taču izdevumi būtu daudz mazāki. Padomju laikā šo darbu darīja rūpīgi un, ja līnijas tolaik būtu tādas, kā tagad, atbildīgie zaudētu darbu. Tāpēc neticu, ka kāds kaut ko salabos vai raks jaunus kabeļus.

Iedzīvotājas jautājumu-viedokli izvērtēt un komentēt lūdzām Rolandu Lūsveri, a/s «Latvenergo» regulācijas lietu vadītāju, kurš piedalījās arī mūsu laikraksta rīkotajā telefonakcijā.
– A/s «Latvenergo» rīcībā esošie dati par patēriņu liecina, ka aptuveni puse no mājsaimniecībām patērē mazāk par 100 kWh mēnesī. Pamatojums šim aprēķinam ir ņemts no uzņēmuma klientu datu bāzes, un ar šiem datiem ikviens var iepazīties a/s «Latvenergo» mājas lapā. Ņemot vērā, ka uzņēmuma rīcībā nav un arī nevar būt informācija par to, kādiem nolūkiem tiek patērēta elektroenerģija katrā konkrētajā pieslēgumā vai objektā, nav iespējams atbildēt uz jautājumu par to, kuri konkrēti ir tie gadījumi, kad šis patēriņš atbilst 100 kWh, kāpēc tas ir mazāks vai lielāks? Tomēr uzņēmums ir balstījies uz konkrētiem skaitļiem par konkrētu patēriņa apjomu un centies nodrošināt, lai saskaņā ar līdzšinējo klientu patēriņa informāciju tarifu izmaiņas neskartu aptuveni pusi mājsaimniecības lietotāju. Tādējādi «Latvenergo» uzņēmuma klientu datu bāze ir daudz precīzāka par atsevišķu statistikas biroju veiktajām aptaujām, un ir darīts viss, lai nāktu pretim pēc iespējas lielākam klientu skaitam. Jāsaka gan, ka šajā gadījumā a/s «Latvenergo» kā komercuzņēmums veic sev nepiemērotu sociālo funkciju, jo ar šādu atbalsta akciju rīkošanu būtu jānodarbojas atbilstošajai valsts institūcijai.
Tāpat ir jāņem vērā, ka enerģētika ir nozare, kurā tiek izmantotas tehnoloģijas, kas visā pasaulē ir līdzīgas, un arī izmaksas tām globālā līmenī ir salīdzināmas. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu energoapgādi arī nākotnē, a/s «Latvenergo» un a/s «Sadales tīkls» nepārtraukti realizē dažādus rekonstrukcijas un ražošanas attīstības projektus, par kuriem maksā mūsdienu naudas vērtības izpratnē nevis tajā vērtībā, kāda naudai bija piecpadsmit gadus senā pagātnē. Turklāt arī mūsu energosistēma tiek pakāpeniski integrēta vienotā tīklā gan Baltijas, gan ziemeļvalstu mērogā, līdz ar to elektroenerģijas izmaksas vairs nevar tikt uzlūkotas šauri lokālā vienas valsts ietvarā. Tas jo īpaši aktuāli ir Latvijai, kura vēsturiski vienmēr bijusi elektroenerģijas deficīta valsts, tāpēc vienmēr ir bijis nepieciešams sadarboties ar ārvalstu ražotājiem.