– Gribētos zināt, kāpēc Rīgas ielas bruģim pa vidu ielikta tāda nelīdzena bruģa josla. Stāstīja, ka tā esot domāta neredzīgiem cilvēkiem, vai tā ir taisnība? Ja tas ir tā, tad man nav saprotams, kāpēc šāds celiņš tiek ierīkots tik tālu no paša centra, turklāt nekur citur taču šādas joslas celiņos nav; tās nav ne pie paša sociālā departamenta vai slimnīcas, lai arī tur taču bruģi lika no jauna. Arī pati šī josla šķiet diez vai ir pareizi uztaisīta, jo, ejot pa to, var ļoti vienkārši paklupt, arī ar velosipēdu tur braukt ir neērti. Tagad nu iznāk tā, ka nez kādu ķeksīšu dēļ faktiski cilvēkiem tiek radītas papildu neērtības. Gan sievietēm, kam kurpes uz papēžiem, gan vecākiem ļaudīm jaunbūvētais celiņš top par tādu kā šķēršļu joslu. Esmu pat pavērojis, kā cilvēki pa šo celiņu iet, cenšoties trāpīt uz to tā 30 cm "plato" daļu, kur nekādu šķēršļu nav. Es domāju, ka dome kaut ko ir izdomājusi, taču nav līdz galam visu izdomājuši. Turklāt – ja reiz projekts par veloceliņiem ir viens, tad taču vajadzēja visus celiņus veidot vienādus, nevis katru savādāku kā dzeņa vēderu. Turklāt izskatās, ka, tās gropītes liekot, nekāds saimnieciskums netiek ievērots – jau uzbūvētu celiņa daļu lauž augšā, lai veidotu šķēršļu līniju.

– Rīgas ielā taisa bruģi, taču, kā to dara, ir diezgan nesaprotami. Vispirms bruģi uzliek, bet pēc tam ņem ārā un liek citu. Pasakiet, vai tad tās Eiropas naudas domei ir tik daudz, ka pieļauj tādu ākstīšanos?

Tukuma novada domes attīstības nodaļas speciāliste Dace Zvagule pastāstīja, ka šāds bruģis šeit uzlikts tāpēc, ka pa šo vietu iet neredzīgo un vājredzīgo gājēju maršruts: "Tieši šajā vietā Rīgas ielā pēc Neredzīgo biedrības ierosinājuma uzlikta brīdinoša norāde par neredzīgiem gājējiem. Šo atšķirīgā bruģa joslu projektā paredzējām, lai neredzīgs gājējs ar pēdām un spieķi varētu to sataustīt. Pašvaldība iecerējusi šādus jaunievedumus vides pieejamībai ieviest pamazām un arī citās vietās, turklāt dara to atbilstoši invalīdu un viņu draugu apvienības «Apeirons» un Liepājas Neredzīgo biedrības izstrādātajiem ieteikumiem. Arī Eiropas Savienības vēlme ir, lai pilsētu padarītu draudzīgāku visiem cilvēkiem. Tāda paša iemesla dēļ ierīkoti luksofori ar pīkstuļiem."

D. Zvagule stāstīja, ka šāda 30 cm plata josla nekādā ziņā netraucē riteņbraucējiem, jo ierīkota gājēju daļā: "Zinu, ka ir teikts, ka cilvēki, pa to ejot, var paklupt, tāpēc to būtu vajadzējis ierīkot ietves malā, bet tas nav iespējams. Mēs nevaram šādu joslu nolikt ietves malā, jo tad neredzīgu gājēju varētu aizskart pa savu pusi braucošie velosipēdisti vai arī viņš varētu ieskriet krūmos, žogā. Pati pārliecinājos, ka iešanai šis bruģis nerada nekādu apgrūtinājumu.

Kas attiecas uz bruģa likšanas tehnoloģiju, tā ir SIA «Šlokenbeka» pašu izvēlētā kārtība – vispirms ieliek vienu bruģi, pēc tam to ņem ārā un liek speciālo, bet mēs uzņēmuma darbā neiejaucamies."