Lasītājs jautā:

– Mani satrauc tas, ka tik ļoti maza vērība tiek pievērta drošībai uz ceļa. Es ar to domāju žogus gar ceļa braucamajām daļām – lai uz tām meža zvēri netiktu. Ik pa laikam var dzirdēt par auto avārijām, kuras bieži vien var beigties letāli, tikai tādēļ, ka uz ceļa braucamās daļas izskrējis dzīvnieks. Vai tiešām cilvēku dzīvība ir tik nesvarīga, vai tad tiešām nevar vismaz vietās, kur jābrauc cauri mežam, uzlikt žogus?

Šajā jautājumā lūdzām komentāru VAS «Latvijas valsts ceļi». Uzņēmuma Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova skaidroja:

– VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) satiksmes drošības speciālisti skaidro, ka, tikai uzstādot dzīvnieku žogus, nav iespējams risināt problēmu ar  dzīvnieku nokļūšanu uz autoceļiem un pasargāt autovadītājus no sadursmēm. Tāpat arī nav tādu risinājumu, kas ļautu 100% novērst jebkādu iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

Valstīs ar attīstītu ekonomiku, cenšoties pasargāt autovadītājus no dzīvniekiem un otrādi, gar ceļiem tiek būvētas īpašas inženiertehniskas būves, kas sastāv no žoga, dzīvnieku pārejām, tuneļiem, tramplīniem un citiem tehniskiem risinājumiem. Šādu būvju celtniecībai ir nepieciešams ievērojams finansējums, kas Latvijā valsts ceļu tīkla pārvaldīšanai nav pieejams.

Prioritāte – gājēji, seguma kvalitāte un frontālo sadursmju prevencija

A. Konanova: 

– Latvijā valsts autoceļu tīkls ir vairāk nekā 20 000 kilometru garš, liela daļa ceļu iet caur mežiem. Lai uzturētu valsts autoceļu tīklu un veiktu normatīvi nepieciešamos autoceļu atjaunošanas darbus, ik gadu būtu vajadzīgi 670 miljoni eiro, taču pēdējo vairāku gadu laikā kopējais ikgadējais finansējums autoceļiem ir bijis robežās no 215 līdz 307 miljoniem eiro gadā.

Uzturot valsts autoceļu tīklu ierobežota finansējuma apstākļos, nav iespējams realizēt visus nepieciešamos projektus un ir jāizvēlas prioritātes. Tāpēc, lemjot par satiksmes drošības paaugstināšanas projektu realizāciju, prioritāri tiek nodrošināta gājēju un velosipēdistu ceļu izbūve, tiek uzstādīts apgaismojums un izbūvēti divlīmeņu šķērsojumi.

Pēdējo gadu ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka negadījumos uz valsts autoceļiem visvairāk iet bojā mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. 2017. gadā sadursmēs ar dzīvniekiem nav gājis bojā neviens cilvēks, cietuši 60. Savukārt tai pat laikā dzīvību satiksmes negadījumos zaudēja 51 gājējs un 11 velosipēdisti, satiksmes negadījumos cieta kopumā 1 500 gājēji un velosipēdisti.

Vairāk lasiet piektdienas, 17. augusta, laikraksta numurā ŠEIT