Kāda tukumniece, Durbes mikrorajona iedzīvotāja, vēlējās pasūdzēties par klaiņojošiem suņiem – 17. februārī redzējusi veselus piecus (divus vilku sugas, divus melnus un tikpat lielus un vienu rudu); zvanījusi dzīvnieku ķērājiem uz patversmi, taču tie, ja nevar pateikt saimnieku, nebrauc…

Tukuma dzīvnieku patversmes pārstāves Simonas Grundules komentārs:
– Suņi nav bez saimnieka, tiem ir saimnieki, turklāt par klaiņojošiem suņiem atbild arī citas institūcijas, ne tikai patversme; var zvanīt arī pašvaldības policijai. Ja Ātrās palīdzības brigādes izvērtē katru gadījumu – braukt vai nebraukt, tad patversme nav tā bagātākā iestāde, kas atsauksies katram zvanam par klaiņojošu suni. Vienu otru reizi zvanītāji nesaka, ka tas ir kaimiņu suns, jo negrib sabojāt kaimiņattiecības, tāpēc nevajag būt tik agresīviem un sūdzēties, jo arī turpmāk neviens nebrauks, ja dzīvnieks neapdraud cilvēkus un tikai skrien pa ielu. Šobrīd patversmē ir 65 tukumnieku suņi, kam saimnieki diemžēl pakaļ nenāk, tāpēc uzskatu, ka patversmei nav jāuzņemas atbildība par šo situāciju… Valstī ir krīze – mums ceļu uz patversmi izšķūrē varbūt reizi nedēļā, ielas ar mokām izbraucamas, tāpēc, ja suns nevienu neapdraud, nebrauksim un neķersim katru pa ielu skrienošu suni. Turklāt mēs neapkalpojam tikai Tukuma pilsētu, bet visu plašo Tukuma novadu. Atceros šo gadījumu, kad tika zvanīts no Mazā Parka ielas, bet mēs tajā brīdi bijām Zentenē un nevarējām uzreiz ierasties; arī tas jāņem vērā…