Es par autobusu satiksmi: regulāri braucu uz Dundagu pie mātes ciemos. Bija tā, ka dienas laikā to varēja izdarīt – no rīta aizbraukt un vakarā pārbraukt. Nu tas nekādi nav iespējams. Tāpēc biju spiests iegādāties automašīnu. Un patiesībā – autopārvadātāji jau par pasažieriem, par viņu izdevīgumu un vajadzībām nemaz nedomā. Ne autobusi saskaņoti ar vilcienu pienākšanas un atiešanas laikiem, ne arī autobusu saraksti un informācija vienmēr ir pietiekoša. Ja tā strādā, tad nav jābrīnās, ka cilvēki nevēlas braukt ar autobusu, ka maršruti jāslēdz, jo pasažieru kļūst aizvien mazāk. Pārvadātāji nemaz nedomā, kā izpatikt saviem klientiem, bet prasa tikai no valsts dotācijas. Ja attieksme nemainīsies, mums tie autobusi vairs nebūs vajadzīgi. Autobusiem taču jābūt pakārtotiem cilvēku vajadzībām, nevis otrādi.