"Kā vērsties pret kaimiņiem, kas nekopj savus īpašumus," tā redakcijai jautāja «Dzintaru» saimnieks no Grenčiem.

Izrādās, viņa īpašumam blakus atrodas gadu gadiem nepļauts zemes gabals, kur nu savairojušies latvāņi. Kopā ar pašvaldības policistu Robertu Rudzīti devāmies uz Zemītes pagastu un tur pārliecinājāmies, ka Daņiļeviču ģimene savu īpašumu aprūpē ar īpašu gādību, ko apliecina «Dzintaros» izveidotais daiļdārzs. Saimnieki atzīst, ka īpašu vērību velta mauriņa appļaušanai, dažkārt to darot pat biežāk nekā būtu nepieciešams, lai savu teritoriju pasargātu no biedējošās sērgas, ko sauc par latvāņiem.

Nekoptā lauka īpašnieki nav vietējo ļaužu un savā īpašumā «Zābaki» (īpašuma nosaukums esot radies no tam pieguļošā zemes gabala izvietojuma formas) ierodas brīvdienās, turklāt arī ne katrā nedēļas nogalē. Pašvaldībā apliecināja, ka zemes nodoklis par īpašumu tiek regulāri maksāts, tomēr, kā izrādās, ar to vien jau nepietiek.

Sava zeme – jākopj!

"Atbildība par īpašuma uzturēšanu gulstas uz katra īpašnieka pleciem," komentējot šo situāciju, teica pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Leonārija Gudakovska: "Ja īpašums ir atgūts, īpašniekam tas arī jāaprūpē un jāuztur kārtībā. Ja tas netiek darīts, pamatojoties uz rakstisku vai mutisku kādas personas (ja tai nodarīts kaitējums) sūdzību, pašvaldības policija teritoriju apseko un noformē administratīvā pārkāpuma protokolu. Tālāk īpašnieks tiek izsaukts uz administratīvo pārkāpumu komisijas sēdi, kur viņam piemēro naudas sodu. Tomēr neba sodīt ir galvenais! Galvenais ir īpašniekiem apzināties savus pienākumus, šajā gadījumā – atgūtā īpašuma uzturēšanu. Ja zemi apsaimniekot nav paša spēkos, jārod kāds cits risinājums – varbūt tā jāiznomā kādam, kurš to spēj un var."

Pakalpojums ir, interese maza

Par to, cik izmaksā pļaušanas pakalpojums, vai iedzīvotāji par to interesējas un vai kāds lūdzis nopļaut latvāņus, jautājām SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» grāmatvedei Inesei Saliņai. I. Saliņa: "Zāles pļaušanas pakalpojumus veicam. Pieprasījums no privātpersonām vasaras mēnešos ir, bet ne īpaši liels, jo pašreiz viss atkarīgs no katra īpašnieka finansiālajām iespējām. Zāles pļaušana visa novada teritorijā izmaksā vienādi – Ls 15 stundā. Līdz šim gan neviens no klientiem nav īpaši pieteicis, ka pļaut nāksies platību, kur aug latvāņi."

Pašvaldības projektu un attīstības nodaļas speciāliste Gunda Cīrule pastāstīja, ka pagājušā gadā ar Vides fonda finansēta projekta «Latvāņu izplatīšanās ierobežojošo pasākumu veikšana novadā» atbalstu četras reizes latvāņus nopļāva Zemītes pagastā: pie Grenču skolas (2,5 ha) un pie Kaļkukroga (0,5 ha). Šogad gan projektam finansējuma nav.