Otrdienas (5. janvāra «Neatkarīgās Tukuma Ziņas. – Red.) avīzē izlasīju, ka ceļu Jelgava – Tukums un Rīga – Ventspils krustojumā apli nevar ierīkot tikai tāpēc, ka viens īpašnieks nepiekrīt zemi pārdot, lai gan trīs īpašnieki tam piekrituši. Manuprāt, tas ir ārprāts, ka valsts nevar piespiest vienu cilvēku rīkoties, turklāt tādā vietā, kur gadiem ilgi tiek gaidīti satiksmes uzlabojumi un kur tik daudz cilvēku cietuši avārijās. Tagad iznāk, ka viens cilvēks var mierīgi uzspļaut aplim un darīt, kā grib, un viņa dēļ šajā vietā ierīkos mazāku apli, tādu, kā Ķesterciema krustojumā, pa kuru fūres nemaz nevar izbraukt. Vai tas cilvēks vispār ar galvu domā vai nedomā. Es vēl varētu saprast, ka visvairāk uztrauktos tas, kurš pats vistuvāk krustojumam dzīvo, bet, kā noprotu, sūdzētājs ir pavisam cits.

Lai noskaidrotu, ir vai nav iespējams apļa ierīkošanai valsts vārdā atsavināt zemi un ciktāl projekts pavirzījies, izvaicājām VAS «Latvijas valsts ceļi» Tukuma nodaļas vadītāju Hariju Lācaru. Viņš pastāstīja, ka par Engures novada domes sēdē skatīto tā sauktā mazā apļa ierīkošanas jautājumu viņam nekādas informācijas nav: "Ja ierīko mazo apli, tādu, kā Ķesterciemā, zeme nav jāatpērk. Zeme jāatpērk, lai ierīkotu tādu apli, kāds paredzēts jau izstrādātajā projektā – ar 50 m lielu ārējo diametru. Salīdzinājumam – Ķesterciema apļa ārējais diametrs ir 20 metru. Patlaban risinām sarunas ar īpašniekiem, kuriem pieder zeme krustojuma teritorijā. Lielākās problēmas bija par 1000 m² zemes, taču sarunas ir cerīgas; esam domājuši šo zemi apmainīt. Sarunas notiek arī ar vēl vienu īpašnieku par 400 m² zemes – arī šeit jāvienojas."
H. Lācars gan atzina, ka visdrīzāk šogad naudas trūkuma dēļ apli nebūvēs, lai arī šis krustojums nodēvēts par Latvijas melno punktu nr. 1, jo finansējums ceļiem šajā gadā samazināts par 60 līdz 70%, tāpēc daudzi projekti atlikti.